"Pēdējos sešus gadus supošana pasaulē ir visstraujāk augošais ūdenssporta veids. Ar SUP dēli gan nav atklāts nekas jauns – vēsturiski daudzas tautas ir airējušas, stāvot kājās. Manā bērnībā arī Ļoļeks un Boļeks poļu multenē kādā sērijā supoja," smaida Kristaps Salens no uzņēmuma SUP Adventures, kurš pats ir starp pirmajiem, kas stāvairēšanu jeb supošanu pirms gadiem septiņiem sāka popularizēt arī Latvijā. Patlaban tas, kas ir SUP (stand-up-paddling), vairs nevienam nav detalizēti jāskaidro, jo priekšstats ir teju visiem – Latviju, tāpat kā visu pasauli, pārņēmusi aizraušanās ar šo demokrātisko aktivitāti, un nu jau gandrīz ikvienā pagastā pie ūdenstilpēm atrodama arī SUP dēļu noma.
Izdodas visiem
Stāvairēšanas popularitāti pirms 13 gadiem aizsāka divi lieli sērfa grandi Lairds Hamiltons un Deivs Kalama, kas, dodoties sērfot, secināja, ka nav viļņu, toties mašīnas piekabē mētājas airi, kas tika likti lietā, lai ķertu mazākus vilnīšus, K. Salens īsi izstāsta SUP buma aizsākumus. Pieredze bija jautra, un to pārņēma arī citi. Kādās sērfošanas sacensībās tika nolemts iekļaut kategoriju ar airēšanu, un te skaistus fotokadrus noķēra viens no lielākajiem sērfa žurnāliem. "Un maisam gals bija vaļā," saka K. Salens. SUP popularitātes sprādziens sākās Havaju salās, tad – Austrālijā un ASV, pēc trim gadiem tas skāra Eiropu un vēl pēc trim – arī Latviju. Kristaps tolaik strādāja Burusportā, kas iepirka un izmēģināja pirmos SUP dēļus. "Kad parādījās sacensības, biju tajās pirmais – līdz pirmajai bojai. Pēc tās visi onkuļi man aizbrauca garām, jo piedalījās daudzi vindsērfingisti, kam staigāšana pa dēli ir ierasta. Savukārt es maza apgrieziena vietā ap boju taisīju lielu līkumu… Man nepatīk zaudēt, tāpēc sāku trenēties," stāsta K. Salens, kurš nu jau supot māca arī citiem.
Man nepatīk zaudēt, tāpēc sāku trenēties
Viņaprāt, plašā sajūsma par stāvairēšanu skaidrojama ar to, ka šī fiziskā aktivitāte piemērota ikvienam bez ierobežojumiem – supot var veci un jauni, īsi un gari, smagi un viegli cilvēki bez iepriekšējas sagatavotības. K. Salens norāda, ka pēc īsas apmācības tas izdodas arī tādiem, kas gadiem neko fizisku ar savu rumpi nav darījuši, un tādiem, kam bail no ūdens. "Turklāt tu sajūties it kā sērfa kultūrai piederīgs, liekas – tev ap kaklu ir tās havajiešu puķu krelles, ir saulriets uz ūdens, viss skaisti. Līdz šim tas mums kaut kādā ziņā bija liegts, jo Latvijā sērfot iespējams tikai vētras apstākļos, turpretim supojot nav vajadzīgi tie lielie viļņi," stāsta SUP instruktors. Viņam gan ir grūti izskaidrot, kāpēc supot pārsvarā nāk meitenes, sievietes. Varbūt stiprajam dzimumam te par maz adrenalīna? Lai piesaistītu arī puišus, radusies ideja piedāvāt aklos randiņus apvienojumā ar stāvairēšanu, izveidots arī speciāls piepūšams laukums, kur uzspēlēt suppolo – ūdenspolo ar SUP dēļiem. Šajā spēlē azartā iekrīt visi.
Komplektā arī iedegums
Stāvairēšanā atšķirībā no parastas airēšanas strādā pilnīgi viss ķermenis. Tā kā reizē ar airi jātur arī līdzsvars, slodze sadalās, izlīdzinās pa visiem muskuļiem un airēt ir vieglāk, turklāt garākos gabalos rokas, mugura, pleci netiek pārpūlēti. Strādā visa muskulatūra, pat pēdas, bet jo īpaši – dziļie muskuļi, ko ikdienā kustinām maz. Stāvairēšana ļoti labi der formas uzturēšanai un notievēšanai, ātri dod rezultātu, turklāt komplektā nāk arī uz ūdens iegūtais iedegums un redzētie skaistie skati visapkārt. "Mierīgā režīmā stunda uz supa ir ekvivalenta skriešanas treniņam. Bet sporta tempā stundas laikā var nodedzināt pat 900–1100 kaloriju," stāsta K. Salens.
Stāvairēšana ļoti labi der formas uzturēšanai un notievēšanai, ātri dod rezultātu, turklāt komplektā nāk arī uz ūdens iegūtais iedegums un redzētie skaistie skati visapkārt.
Supojot tiek nodarbinātas arī locītavas un saites, taču šis sporta veids pret tām ir samērā maigs, jo kustības nav asas, bet gan mierīgas un plūdenas. Uz dēļa var arī nevis stāvēt kājās, bet tupēt uz ceļiem, taču tas, kā saka K. Salens, vairāk raksturīgs tiem, kuri baidās iekrist ūdenī. Bailes rada stīvumu, bet, ja esi atbrīvojies, nolidošana no dēļa draud tikai tad, ja ir lieli viļņi no sāniem vai tuvu garām pašaujas kāds kuteris. Tāpēc kopumā tupēšana uz ceļiem ir variants situācijās, kad jācīnās par līdzsvara saglabāšanu, bet ne visa treniņa laikā. "Ir ļoti maz cilvēku, kurus neizdodas pārliecināt piecelties uz supa kājās. Parasti visi pieceļas, kad ceļi nogurst," K. Salens smaida. Tomēr viņš atzīst, ka svarīga ir instruktora meistarība – ja iesācējam pareizi izstāsta un iemāca pamatus, viņam nebūs nekādu problēmu izbaudīt stāvairēšanas prieku, paliekot sausam.
Arī traumas gludūdens stāvairēšanā, kas Latvijā ir vispopulārākā (vēl ir supsērfs, arī krāču stāvairēšana, kas ir ķermeņa koordinācijas augstākā pilotāža, u. c. SUP veidi), īsti nedraud, jo nav kritienu. Tiesa, kaut ko mazliet sastiept var, tāpēc, lai no tā izvairītos, noteikti jāiesildās pirms kāpšanas uz dēļa un jāizstaipās pēc airēšanas. Supojot jau sportisku treniņu režīmā, palaikam nepieciešama masāža pie fizioterapeita, jo slodze muskuļiem tomēr ir liela.
Fitness un nopietns sports
Latvija stāvairēirēšanai kā radīta, jo mums ir daudz mierīgu ūdenstilpju – ezeri, upes, arī jūra. Ziemā var turpināt supot pa neaizsalušajiem ūdeņiem un pat baseinos. Piemēram, SUP Adventures ziemā piedāvā SUP akadēmijas nodarbības RTU peldbaseinā Ķīpsalā (tās drīzumā notiks arī vasarā un āra apstākļos un no šīgada rudens vedīs supotājus arī tālākos ceļojumos uz citām valstīm. Nomāt SUP dēļus, lai brīvdienās dotos izbraucienā pa vietējiem ūdeņiem, Latvijas sportiskajiem un aktīvajiem jau kļuvis par izplatītu lietu.
Nepiemērotu laikapstākļu stāvairēšanai nav, izņemot negaisu. Lietus, ja vien nebaidies izmirkt, netraucē. Ļauties stiprākam vējam un viļņiem gan labāk ir tad, kad pamati jau apgūti, – tad pilnvērtīgāk varēs baudīt apkārt redzamo, nevis koncentrēties tikai uz līdzsvara noturēšanu.
Apgūt stāvairēšanu un iemanīties dēli elementāri kontrolēt būtībā ir pirmās stundas jautājums. K. Salens saka – lai šad tad pavizinātos pa ūdeni, pēc dažām nodarbībām instruktora palīdzību var vairs pat neizmantot. Tomēr ir pieejami arī nopietni sporta treniņi stāvairēšanā. K. Salens raksturo, ka patlaban stāvairēšanas nodarbību piedāvājums Latvijā ir pietiekams pilnīgiem iesācējiem un tiem, kas virzās uz sacensību līmeni, taču tā mazliet pietrūkst vidusposmam – cilvēkiem, kuri jau zina, kas ir SUP, un grib to regulāri praktizēt.
Vasarā arvien pieprasītākas kļūst SUP fitnesa nodarbības, kurās airēšana apvienota ar dziļās muskulatūras vingrojumiem uz dēļa. Savukārt, ja gribat stāvairēšanā trenēties, lai sagatavotos sacensībām, jārēķinās, ka ar airēšanu vien būs par maz – klāt vajag arī kardiotreniņu, skrienot vai braucot ar velosipēdu, un jāpadarbojas sporta zālē, lai nostiprinātu locītavas un saites. SUP treniņi parasti ilgst divas stundas, bet ar laiku izstiepjas garāki, jo pats sāc meklēt jaunus izaicinājumus, airēt garākus gabalus, stāsta K. Salens un piebilst, ka parocīgāk ir trenēties lielās ūdenstilpēs, bet stāvairēšanas tūrisma izbraucieniem interesantākas būs mazās upes ar gleznainiem krastiem.
Cieto vai piepūšamo?
SUP dēļiem ir četri veidi atkarībā no izmantojuma. Dēlis sērfošanai ir īss un strups. Garāki, tomēr apaļīgi paredzēti plašam patēriņam, tie ir ļoti stabili un viegli pagriežami, tāpēc dominē SUP nomās. Tūrisma dēļi ir ar spicāku galu, smuidrāki, tie ir arī ātrāki un lēnāk sagriežas, airējot gar vienu pusi. Sacīkšu stāvdēļi ir pavisam šauri, gari un ātri.
Supi tiek iedalīti arī cietās konstrukcijas un piepūšamajos dēļos. "Es kādreiz biju ar karogu rokās – tikai ne piepūšamo! Man atmiņā bija iespiedies drauga foto, kur viņš stāv uz sava nopirktā dārgā piepūšamā dēļa no labas firmas, bet dēļa gali uzliekušies uz augšu. Taču pērn secināju, ka tehnoloģijas ir gājušas uz priekšu. Tagad saku – cietais dēlis nepieciešams tikai tad, ja tu plāno trenēties sportam," saka K. Salens.
Ja cieto dēli grib izmantot tūrismā, tas rada zināmas problēmas. Piemēram, ar glabāšanu vai pārvadāšanu, jo dēļa garums ir no 3,5 metriem... Airējot pa seklām upītēm, cietā dēļa virsmu var sabojāt triecieni pret akmeņiem vai tml. Piepūšamam dēlim varbūt nav tik ideāla gaita, toties to nepiepūstu var glabāt skapī, vest mašīnā, ielocīt ceļasomā, turklāt tūrisma braucienos tas ir izturīgāks pret bojājumiem. Arī spura, ja to paretam gadās nodauzīt un tā jānomaina, piepūšamajiem dēļiem izmaksās tikai 15–50 eiro, savukārt cietajiem – 70–100 eiro.
Uz izturību un kvalitāti gan nevar cerēt, ja nopirkts lētākā gala stāvdēlis. Cenu amplitūda ir 400–4000 eiro, labas kvalitātes un nepārmaksātu piepūšamo dēli komplektā ar airi var dabūt aptuveni par 700–800 eiro, saka K. Salens. Viņš piebilst, ka arī airis jāņem tieši stāvairēšanai atbilstošs, jo tas būs ergonomisks, ar ieliektu lāpstiņu. Airu cenas variācijas ir plašas – no 25 līdz 500 eiro. "Par 25 eiro jūs sev nopirksiet mācību nepirkt lētu preci – lāpstiņa būs mīksta, pie slodzes ūdenī lieksies, aira stiprinājuma vieta nefiksēsies. Jēgpilns aira pirkums sākas no 100 eiro," K. Salens skaidro.
Ja supot negribat gluži ik pārdienas, lieliski var izlīdzēties ar nomu. SUP tūrisma, piedzīvojumu braucienu cenas atkarīgas no veicamā attāluma, braukšanas vietas u. c., divu stundu treniņš ar instruktoru izmaksās ap 20 eiro, īrējot tikai stāvdēli, būs jāšķiras vidēji no 25 eiro diennaktī vai septiņiem eiro stundā.
Kāpjot uz stāvdēļa, jāzina drošības pamatbaušļi. Pirmkārt, jārespektē ūdens un daba. Otrkārt, jāvelk peldveste, kas gan mazliet traucē airēt, bet pēc Latvijas likumiem ir obligāta. Vēl svarīgāka par vesti ir drošības saite, kuras viens gals stiprināms pie dēļa, bet otrs – pie supotāja kājas. Bez saites, ja esi iekritis ūdenī, vējš dēli ļoti ātri var aizpūst tālu prom. Vēl viens drošības noteikums uz ūdens – nelīst kuģu, jahtu un motorlaivu ceļā. Ja reiz esi starp tiem nonācis, jāapzinās, ka esi vismazāk aizsargātais objekts, un jāairē prātīgi pa malu, nevis pa vidu. "Drošības sakarā arī jāpiedomā, kad beigsi savu supošanas ceļojumu. Ja sāc no rīta, mājās droši vien būsi vēl līdz ar gaismu. Taču, ja sāc vakarā, paņem līdzi lukturīti – lai tevi tumsā redzētu citi. Arī vesti var vilkt ar atstarojošiem elementiem. Drošības nekad nevar būt par daudz," K. Salens saka.