“Ziemā, laikā, kad vairāk slimo ar elpceļu vīrusiem, ārstniecības augu tējas ir pieprasīts produkts. Pēc aptaujas datiem redzams, ka sievietes ārstniecības augu tējas gan vāc un lieto, gan iegādājas aptiekā vairāk nekā vīrieši. Acīmredzami, viņām ir lielāka uzticība šim dabas produktam. Salīdzinoši augstie rādītāji, ka gados vecākie Latvijas iedzīvotāji ārstniecības augu tējas gan vāc paši, gan iegādājas aptiekā, liecina, ka šai paaudzei ir izpratne, zināšanas par ārstniecības augu pielietojumu un iedarbību, iespējams, tie, kuri agrāk paši lasīja tējas, savos tagadējos gados to vairs nespēj, tādēļ labprāt izvēlas aptiekā pieejamās. Lai ārstniecības augu tēja būtu ar veselībai labu iedarbību, ir svarīgi zināt, kā augus pareizi ievākt, kā žāvēt un uzglabāt. Nozīmē ir arī tam, cik koncentrētu dzērienu pagatavo, cik ilgi un kādā apjomā to lieto,” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
Farmaceite arī domā, ka lielā mērā ārstniecības augu tēju lietošana atkarīga no tradīcijām ģimenē, jo, ja bērnībā nav dzerta kumelīšu, liepziedu, pelašķu, kliņģerīšu vai kādu citu augu tēja, pieaugušā vecumā veidot šādu paradumu ir sarežģītāk gan izpratnes, gan dažādu tēju specifiskās garšas dēļ, ja pat kādu konkrētu tēju rekomendē farmaceits vai ārsts: „Tādi augi kā trejdaivu sunītis, kosa, mārsils, baldriāna saknes u.c., visticamāk, gados jaunākiem cilvēkiem ir mazāk pazīstami, bet farmaceits var pastāstīt par no šiem augiem pagatavoto tēju pielietojumu un iedarbību. Ārstniecības augu pazīšana plašākā sabiedrībā, prasmes tos pareizi sagatavot un lietot ir sava veida mantojums, ar ko mums Latvijā jālepojas, jo daudzviet pasaulē tas ir zudis. Priecājamies, ka aptiekā nopērkamo tēju ražotāji pamatā ir no Latvijas, tās ir tradīcijas, ko turpina, piemēram, Rīgas Farmaceitiskā fabrika ar Dr.Pakalna tēju klāstu u.c.”
Visvairāk to, kuri ārstniecības augu tējas iegādājas aptiekā, lieto pēc farmaceita vai ārsta ieteikuma, ir vecumā no 18-39 gadiem un 60-74 gadiem. Aptiekā ārstniecības augu tējas pērk 30% Rīgas iedzīvotāju, 28% Latgales iedzīvotāju, pārejos reģionos vidēji 21-23% ir šāds paradums.
24% Latvijas iedzīvotāju pazīst vairākus ārstniecības augus, tos vāc, gatavo un lieto, tomēr izmanto arī aptiekās nopērkamās tējas, no viņiem visvairāk iedzīvotāju ar šādiem paradumiem ir vecumā no 50-74 gadiem. Piemēram, vecumā no 18-29 gadiem tikai 16% izmanto gan pašu vāktās, gan aptiekā iegādātās ārstniecības augu tējas. Vidzemē šādi rīkojas 28% iedzīvotāju, Pierīgā 27%, Kurzemē 26%, Latgalē 23%, bet vismazāk – 22% Rīgā un Zemgalē.
19% aptaujā atzinuši, ka pazīst vairākus ārstniecības augus, un tikai paši tos vāc, gatavo un lieto pēc vajadzības, visvairāk tādu – 35% dzīvo Vidzemē, bet Rīgā tikai 13%. Plašāk šāds paradums vērojams iedzīvotāju vidū vecumā no 50-74 gadiem, no kuriem to apstiprinājuši vidēji 20-22% respondentu. Nedaudz mazāk – 19% šādi rīkojas jaunākie respondenti vecumā no 18-29 gadiem, un starp iedzīvotājiem vecumā no 30-39 gadiem tādu ir tikai 15%.
30% respondentu aptaujā atzinuši, ka ārstniecības augu tējas nelieto, pārsvarā tādi ir vīrieši – 37%, no aptaujātajām sievietēm 22% norādījušas, ka nelieto ārstniecības augu tējas. Visvairāk – 37% to, kuri neizvēlas dzert ārstniecības augu tējas, gados jaunāko vidū no 18-39 gadiem, 31% ir vecumā no 40-49 gadiem, 25% vecumā no 50-59 gadiem un vismazāk – 21% vecumā no 60-74 gadiem. Ārstniecības augu tējas nelieto 33% Rīgas iedzīvotāju, 32% Latgales iedzīvotāju, 31% Kurzemes un tikpat Zemgales iedzīvotāju, 26% Pierīgas iedzīvotāju un tikai 16% Vidzemes iedzīvotāju.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju „Mēness aptieka” veica sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” 2023. gada janvārī, visā Latvijā aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes uz pieciem jautājumiem, izvēloties vairākus atbilžu variantus.