Malnutrīcija, pirmkārt, rodas tad, ja uzņem nepietiekami daudz uztura. Iemesls tam var būt nabadzība, fiziska nespēja aiziet pēc ēdiena vai to pagatavot, rīšanas traucējumi, kad nevar norīt parasto ēdienu, depresija, apātija, izteikts apetītes trūkums u. c.
Otrkārt, malnutrīcija var rasties arī tad, kad uzņem pietiekami daudz kaloriju, bet tās neuzsūcas. Ir daudz iemeslu, kāpēc tā notiek, taču visbiežāk tie ir gremošanas trakta traucējumi pēc zarnu operācijas vai pēc smagas zarnu slimības. “Situācijās, kad ir smagas slimības, organismā aktivējas iekaisuma process un veidojas katabolisms. Tātad pārsvarā notiek audu noārdīšanās, organisms zaudē savu muskuļu un orgānu masu. Līdz ar to samazinās pretošanās spēja jebkura veida infekcijai, pagarinās atveseļošanās laiks, vairāk tiek lietotas antibiotikas, un pieaug mirstība,” skaidro dietoloģe Laila Meija.
Domājot par iepriekš minēto situāciju laicīgu novēršanu, vairāk uzmanības būtu jāpievērš ne tikai veciem un slimiem cilvēkiem, bet arī vientuļiem cilvēkiem, kas dzīvo vieni vai sociālās aprūpes iestādēs.
Ir pavisam vienkārši atpazīt malnutrīcijas risku. Proti, jānoskaidro, vai cilvēks nav zaudējis svaru un vai pēdējā laikā mazāk ēd. Smaga slimība risku palielinās. Tad izrēķina ķermeņa masas indeksu, ķermeņa masu (kg) dalot ar ķermeņa garumu (m), kas kāpināts kvadrātā. “Būtu jāpievērš uzmanība slimiem cilvēkiem, ja viņa ķermeņa masas indekss ir zem 22, un senioriem pēc 70 gadu vecuma, ja indekss ir zem 20, jo tad noteikti ir nepieciešama palīdzība,” uzsver asoc. prof. Laila Meija.