Iemesli, kādēļ cilvēks klepo, var būt dažādi, taču klepus ir organisma aizsargreflekss, kas palīdz elpceļiem attīrīties, un tā mērķis ir kopā ar gaisu izvadīt no elpceļiem gļotas, svešķermeņu daļiņas.
Alerģisks klepus parasti ir sauss, ass, sekls un piemeklē tad, kad cilvēks saskaras ar alerģijas izraisītāju – kādu ķīmisku vielu, ziedputekšņiem. Ja alerģisks klepus moka naktīs, iespējams, to izraisa putekļu ērcīte. Arī sauss gaiss var izraisīt klepu. Arī atviļņa slimības gadījumā klepus bieži ir tieši naktīs, turklāt cilvēkam jūtama dedzināšana kuņģa apvidū vai mēdz būt skābas atraugas. Tad jādodas pie ģimenes ārsta, kas, visticamāk, nozīmēs vizīti pie gastroenterologa.
Savukārt dziļš, rejošs klepus, krēpas liecina par vīrusu, bronhītu, pneimoniju u. c. Arī viens no plaušu vēža simptomiem ir klepus. Savukārt par tuberkulozi var liecināt ilgstošs klepus, kuram pievienojas drudzis, nogurums dienas otrajā pusē, svīšana naktīs, svara zudums. Tuberkuloze izplatās gaisa pilienu veidā, turklāt slimības daļiņas ir tik sīkas, ka slēgtā telpā gaisā spēj noturēties pat veselu dienu. Ar tuberkulozi saslimst, ieelpojot slimības baktērijas. Ne katrs saslimst – slimība skar cilvēkus ar vājāku imunitāti, hronisku slimību pacientus, arī sociālā riska grupu iedzīvotājus. Visaugstākā saslimstība ar tuberkulozi reģistrēta vecuma grupā no 18 līdz 59 gadiem. Pēc tuberkulozes baciļu ieelpošanas saslimst 5–10% cilvēku. Latvijā 2017. gada periodā no janvāra līdz novembrim reģistrēti 429 jauni saslimšanas gadījumi ar tuberkulozi, liecina Slimību kontroles un profilakses centra dati.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 22. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!