Gada tumšajā laikā aptiekas apmeklētāju roka biežāk stiepjas pēc vitamīniem aptieku pašapkalpošanās plauktā, vai arī farmaceiti uzklausa jautājumus par vajadzīgajiem vitamīniem un mikroelementiem, kas palīdzētu veselīgāk pārdzīvot ziemas periodu. Un tas ir pareizi. Ir vērts tos iegādāties ne tikai sev, bet arī kā labu dāvanu, varbūt vēl apvienojot ar aptiekā nopērkamiem sejas vai ķermeņa kopšanas līdzekļiem, piemēram, ģimenes senioriem. Taču izrādās, ka par veselību varam parūpēties arī neierastākā veidā, proti, lasot labas grāmatas! To uzskatāmi pierāda jaunākie pētījumi, kurus speciāli gadu mijas laikam apkopojusi “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. “Mūsdienu drudžainajā pasaulē stresa, depresijas un trauksmes līmenis ir īpaši augsts. Var būt pagrūti atrast laiku sev un īpaši sarežģīti rast brīdi tādai brīvā laika nodarbei kā lasīšana. Tomēr tieši lasīšanu ir vērts mēģināt iekļaut savā ikdienā, jo regulāra lasīšana var nest labumu arī jūsu veselībai,” iesaka speciāliste.
Kāpēc grāmatu lasīšana ir noderīga?
Lasīšana var sniegt daudz priekšrocību veselībai. Lai gan šie ieguvumi galvenokārt palīdz smadzenēm, tie var dot labumu arī organismam kopumā. Kā gan tas iespējams? Izrādās, lasīšana samazina stresu un trauksmi. Un labi zināms, ka stress un trauksme ietekmē kopējo veselības stāvokli, turklāt tas īpaši aktuāli tieši šobrīd, kad joprojām turpinām izjust Covid-19 pandēmijas sekas. 2022. gada aptaujā, ko veica Amerikas Psiholoģijas asociācija, atklājās:
- 27% respondentu atzina, ka lielāko daļu dienu viņi jūtas tik saspringti, ka nespēj pilnvērtīgi darboties;
- starp nozīmīgākajiem stresa faktoriem tika minēta inflācija, vardarbība un noziedzība, politika un rasisma jautājumi;
- 76% sacīja, ka nenoteiktība par nākotni ir stresa avots;
- sievietes vecumā no 18 līdz 34 gadiem informēja par lielāku stresu nekā vecākas sievietes un vīrieši;
- 76% ziņoja, ka stress ietekmējis viņu fizisko veselību.
Lasīšana ir lielisks veids, kā mazināt stresu. Iepriekšējos gados Saseksas universitātes Mindlab International (2009. gadā) pētījums atklāja, ka lasīšana spēj samazināt stresa līmeni par 68%. Tā, izrādās, ir pat efektīvāka nekā citas nomierinošas aktivitātes, piemēram, pastaiga vai mūzikas klausīšanās.
Kopumā atzīts, ka meditatīvas aktivitātes, kas liek koncentrēties uz vienu uzdevumu, var mazināt stresu. Lasīšanai piedevām ir papildu ieguvums, jo tas piesaista prātu un liek smadzenēm aktivizēt radošo domāšanu, lai lasīšanas laikā stāstu varētu arī iztēloties.
Ar grāmatu pret demenci!
Lasīšana arī palīdz cīņā ar psihisko spēju samazināšanos un demenci. Demence ir vispārējs termins psihiskai lejupslīdei, kas ietver grūtības domāt, atcerēties vai pieņemt lēmumus. Demence galvenokārt skar gados vecākus cilvēkus. Daudzi pētījumi apliecina saistību starp lasīšanu un smadzeņu veselību. Pētījumi liecina, ka aktivitātes, kas nodarbina smadzenes, tostarp lasīšana, var palīdzēt samazināt demences attīstības varbūtību.
- 2010. gadā publicētajā pētījumā tika novērtēti 942 pieaugušie, lai noteiktu, vai viņu hobiji samazina demences risku. Pētījumā konstatēts, ka gandrīz 54% no tiem, kuriem nebija demences, pastāvīgi lasīja grāmatas, savukārt tikai aptuveni 39% no tiem, kuriem bija demence, bija pastāvīgi grāmatu lasītāji.2013. gadā publicētajā pētījumā tika novērtēta 1651 dalībnieka – vecāka par 55 gadiem – kognitīvā aktivitāte. Pētījumā atklājās, ka tiem, kuri visu mūžu nodarbojās ar garīgi stimulējošiem uzdevumiem, piemēram, lasīšanu un rakstīšanu, garīgās lejupslīdes temps bija daudz lēnāks pat tad, ja viņu smadzenēs bija manāmas bojājumu pazīmes.
- 2010. gadā publicētajā pētījumā tika iekļauti vairāki novērošanas pētījumi par dalībniekiem, kas vecāki par 60 gadiem, un kognitīvo brīvā laika aktivitāšu, tostarp lasīšanas, ietekme uz smadzenēm. Pieci no sešiem pētījumiem parādīja, ka šo darbību uzsākšana vidējā pieaugušā vecumā samazināja demences risku. Šo darbību uzsākšana vēlīnā vecumā arī samazina demences risku, un to pierādīja seši no septiņiem pētījumiem.
Lasīšana ir terapeitiska
Psihiskās slimības ir viena no nozīmīgākajām medicīnas krīzēm. Tās attiecas uz psihiskās veselības stāvokļiem, kas ietekmē uzvedību, garastāvokli un domāšanu, piemēram, atkarību, trauksmi, depresiju, garastāvokļa traucējumus. Šajā uzskaitē iederas arī šizofrēnija.
Saskaņā ar 2020. gada Nacionālā garīgās veselības institūta (ASV) datiem gandrīz 20% pieaugušo (52,9 miljoni cilvēku) ASV bija ar psihiskām slimībām, bet 19,1% ASV pieaugušo un 31,9% pusaudžu vecumā no 13 līdz 18 gadiem bija trauksmes radīti traucējumi.
Stresa mazināšana, ko piedāvā lasīšana, visos nosauktajos gadījumos var palīdzēt. Lasīšanas priekšrocības pat sniedzas vēl tālāk – daži ārsti iesaka lasīšanu kā daļu no psihiskās veselības terapijas. To sauc par biblioterapiju.
Kas ir biblioterapija?
Biblioterapija ir prakse, kas izmanto grāmatas kā daļu no terapijas. Latvijā šāda pieeja vēl netiek izmantota, taču, pārskatot citu valstu pieredzi, tā ir šāda: veselības speciālists izvēlas lasāmvielu – daiļliteratūru vai zinātnisko literatūru – un, lasot grāmatu, jūs to kopā apspriežat. Tomēr jāņem vērā, ka biblioterapiju parasti izmanto kopā ar citiem terapijas veidiem, un tādēļ ir grūti precīzi novērtēt, cik tā ir efektīva, taču ir vērā ņemamas biblioterapijas priekšrocības:
- attīsta empātiju;
- uzlabo pašapziņu;
- pieaug līdzjūtības spēja;
- veicina problēmu risināšanas prasmes.
„Kā arī, protams, lasot attīstām savu intelektu un paplašinām redzesloku!” norāda farmaceite Linda Fevraļeva.
Cik daudz vajadzētu lasīt?
Nav daudz datu, cik daudz vajadzētu izlasīt katru dienu. Ir pētījums, kas par lasīšanas un stresa mērījumiem norādīja, ka tikai sešas lasīšanas minūtes dienā var samazināt stresa līmeni. 2010. gada pētījums par vaļaspriekiem un demenci parādīja, ka vislabākos rezultātus sniedza vismaz stundu ilga lasīšana katru dienu.
“Lai jau tā aizņemtajā ikdienā neradītu papildus stresu, centieties aizņemtajā grafikā iestarpināt pauzi lasīšanai, esiet elastīgi un ieplānojiet šai nodarbei laiku, pielāgojoties jau esošajam dienas režīmam,” iesaka „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva, novēlot stipras veselības pilnu un vitamīniem bagātu gada nogali!
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauju “Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” visā Latvijā aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem veikta 2021. gada nogalē; 86% no respondentiem norādīja, ka saviem draugiem un tuviniekiem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā vēlēs labu veselību!