Treneri ir visdažādākie – gan tādi, kas strādā ar profesionāliem sportistiem, bet paralēli vada nodarbības arī amatieriem, paši ir izbijuši sportisti vai profesionāļi, kas strādā tieši kāda sporta veida apmācības jomā. Gadās, ka arī neprofesionāļi, kuriem šķiet, ka viņi gana labi jogo, skrien vai spēlē futbolu, lai varētu ar šīm zināšanām dalīties, organizē grupas un māca citus interesentus. Tomēr, rūpējoties par savu veselību un to, lai par sporta nodarbībām samaksātā nauda nebūtu izmesta vējā un cerētā efekta vietā cilvēku nepiemeklētu veselības traucējumi vai traumas, kas radušās pārslodzes dēļ vai nepareizi kustoties, vajadzētu izvēlēties nodarbības pie sertificēta trenera, kurš ir ieguvis attiecīgu izglītību tādā līmenī, ka ir spējīgs kvalitatīvi mācīt klientus.
Sporta speciālistu (jeb fizisko aktivitāšu treneru) sertifikācijas kārtību un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā, nosaka Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumi Nr. 77 Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistiem noteiktajām prasībām. Saskaņā ar Sertifikācijas noteikumu 11. punktu personām, kuras vada sporta treniņus vai veic izglītojošo vai metodisko darbu sporta jomā, kā arī personām, kuras sniedz atbalstu tiem, kuri apmeklē sporta nodarbības vai apgūst profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu, nepieciešams sporta speciālista sertifikāts.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 15. novembra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!