2017. gada Eurostat aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir vieni no kūtrākajiem sportotājiem visā Eiropā, krietni atpaliekot no vidējā rādītāja. Arī zīmola Rexona šovasar veikts pētījums par mūsu kustību paradumiem ikdienā konstatē, ka 47% jeb gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas pārāk reti vai it nemaz.
Nav laika vai spēka
Regulāri sporto tikai ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju, rāda Rexona pētījums, turklāt tie pārsvarā ir jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem. Labā ziņa gan ir tā, ka cilvēki apzinās kustību nozīmi ikdienā, jo 71% atzīst, ka gribētu būt fiziski aktīvāki.
Visiecienītākā aktivitāte (56% starp visiem respondentiem, bet it īpaši – starp sievietēm) ir garākas pastaigas. Tas nepārsteidz, komentē pētījuma veicēji: šī nodarbe neprasa īpašu sagatavošanos un naudas ieguldījumus un ļauj apvienot patīkamo ar lietderīgo, piemēram, dodoties kājām mājup no darba. Tiesa, gandrīz piektdaļa aptaujāto norāda, ka ikdienā galvenokārt pārvietojas ar auto vai motociklu, it īpaši vīrieši pēc 35 gadu vecuma. Otrs populārākais izkustēšanās veids Latvijas iedzīvotājiem ir sporta zāles apmeklēšana un fitnesa treniņi, trešajā vietā – riteņbraukšana.
Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki vēlas piekopt aktīvu dzīvesveidu, ir vēlme uzturēt sevi labā formā (55%), uzlabot veselību (48%) un veicināt labu pašsajūtu (47%). Taču gandrīz pusei aptaujāto šo vēlmi īstenot traucē laika trūkums. Nespēks, nogurums un slinkums stājas ceļā vairāk nekā trešdaļai respondentu, it īpaši sievietēm un jauniešiem, kuriem sportot bieži traucē arī motivācijas deficīts. Jaunieši gan atzīst, ka labprāt saņemtu papildus profesionāļu palīdzību un neiebilstu pret kompāniju, tā apvienojot sportošanu ar socializēšanos. Zīmīgi, ka vairāk nekā 37% aptaujāto norāda, ka viņu darba vai mācību vietā netiek piedāvāta iespēja nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, taču viņi to labprāt izmantotu.
Rexona pētījumā uzmanība pievērsta arī tam, cik naski Latvijas iedzīvotāji savās sportiskajās nodarbēs integrē dažādas mūsdienu tehnoloģijas. Lai gan 60% norādījuši, ka sportojot nelieto nekādas palīgierīces, vairāk nekā trešdaļa atklāj, ka izmanto kādu lietotni telefonā. Visbiežāk – lai sekotu līdzi laika un distances rādījumiem, taču trešdaļa aptaujāto vīriešu atzinuši, ka viņiem svarīga ir arī iespēja sekot līdzi draugu aktivitātēm. Tāpat vairāk nekā puse vēlas kontrolēt savu pulsu un citus veselības rādītājus, nozīmīga ir arī iespēja uzstādīt personīgos mērķus un sekot līdzi progresam.
Slodzes gradācijas
Mazkustīgums, iespējams, daļēji sakņojas arī nezināšanā – kā rāda pērn rudenī veikts sporta zīmola 4F pētījums, 56% Latvijas iedzīvotāju īsti nezina, ko nozīmē "regulāra fiziskā aktivitāte" un cik daudz laika tai būtu jāvelta. 14% aptaujāto par optimālu uzskata tādu fizisko aktivitāti, kas aizņem līdz 30 minūtēm dienā. 30,6% domā, ka dienā jāsporto 45–60 minūšu, savukārt 10% – ka no stundas līdz pusotrai. 1,3% uzskata, ka katru dienu jāsporto pusotra stunda un vairāk, un tikai 44% zina, ka Pasaules Veselības organizācija (PVO) iesaka būt aktīvam vismaz 30 minūšu dienā. Šo pusstundu var sadalīt intervālos, taču katrs nedrīkst būt īsāks par 10 minūtēm.
Jāatceras, ka fiziskā aktivitāte ne vienmēr automātiski ir arī treniņš. Mērenas fiziskās aktivitātes laikā nedaudz paātrinās elpošana un sirdsdarbība un parādās karstuma sajūta – ja šo pazīmju nav, slodzi par mērenu uzskatīt nevar. Zema fiziskā aktivitāte nozīmē, ka cilvēks trenējas mazāk nekā 150 minūšu nedēļā – tas ir viennozīmīgi labāk nekā treniņu neesamība, taču nav pietiekami, lai uzturētu labu veselību.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 4. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!