Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Dakteru misijas darbs un vecāku atbildība

Latvijā 12 gadu veciem bērniem patlaban ir vidēji 3–4 bojāti, plombēti vai izrauti pastāvīgie zobi. 1994. gadā šis rādītājs bija pat pieci vai astoņi. Rietumeiropas valstīs šis skaitlis ir ap vienu vai pat mazāks. Vislabākais zobu stāvoklis ir Dānijā, kur pusaudžu vecumā bērniem vidēji ir tikai 0,6 bojāti zobi. Skandināviem šādus rādītājus izdodas sasniegt, pateicoties tam, ka šajās valstīs tiek īstenotas ilgtermiņa profilakses programmas, kuras tiek pārraudzītas un izvērtētas, stāsta Egita Senakola, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zobārstniecības fakultātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras asociētā profesore.

Pēdējos 20 gados arī Latvijā realizētas daudzas izglītojošas programmas mutes veselības veicināšanai. Sākoties krīzes periodam, to darbība tika pārtraukta. Visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu, tika izveidoti 24 lokālie mutes veselības centri (MVC), kuri nodrošināja izglītojošu, profilaktisku un ārstniecisku darbu zobārstniecībā. Tā rezultātā kariesa intensitāte bērniem un pusaudžiem Latvijā samazinājās vidēji par 40%. 2014. gada rudenī visi MVC tika slēgti, vēl ir saglabājusies divu mobilo zobārstniecības klīniku darbība. Kopš 2015. gada Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pārņēma mutes veselības veicināšanas funkcijas un ir īstenojis daudzas izglītojošas kampaņas (www.tirizobi.lv). 2014. gadā Rīgā tika izstrādātas mutes veselības un uztura programmas pirmsskolas izglītības iestādēs, taču to realizācija tika apstādināta 2019. gadā. Latvijā ir izstrādātas fluorīdu lietošanas vadlīnijas (2014), divas izglītojošas programmas pirmsskolas iestāžu pedagogiem un bērniem (2014, 2018), mazāk uzmanības pievēršot vecāku izglītošanai, lai gan vienā no programmām tapis buklets arī vecākiem, stāsta Senakola. Diemžēl šīs programmas aptver tikai nelielu bērnudārzu skaitu, tās netiek pārraudzītas un izvērtētas.

Nākotnē īpaša uzmanība būtu jāvelta tieši vecākiem, kuru bērni vēl nav sasnieguši 6–7 gadu vecumu, uzsver profesore. RSU Stomatoloģijas institūta Mutes veselības centrs sadarbībā ar SPKC izstrādājis metodiskos norādījumus speciālistiem un vecākiem mutes veselības veicināšanā bērniem 0–3 gadu vecumā, drīzumā tās tiks publicētas SPKC mājaslapā. Tas būs noderīgs izglītojošs materiāls, īpaši vecākiem. 

Būtu svarīgi adaptēt Latvijā labas prakses piemēru no Skotijas Childsmile Practice programmas, kur uzmanība tiek pievērsta galvenokārt bērniem, jaunākiem par diviem gadiem, veicinot vecāku izpratni par viņu atbalsta nozīmīgumu labas mutes veselības attīstībā jau agrīnā bērnībā, kā arī sekmējot regulāru mutes veselības aprūpes nodrošināšanu zobārstniecībā. Vēl jāstrādā pie zobārstu pieejamības un bērnu mutes, zobu stāvokļa regulāras uzraudzības procesa, uzskata Senakola. Sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un Latvijas Zobārstu asociāciju tika pārskatīti cenu tarifi pakalpojumiem bērnu zobārstniecībā. Samaksa zobārstiem, slēdzot līgumu ar NVD, bija pārāk maza, un tas samazināja noslēgto līgumu skaitu. "Jauniem zobārstiem nav motivācijas strādāt bērnu zobārstniecībā, jo tas ir misijas darbs un pašreizējā situācijā patiešām ir vajadzīgas pārmaiņas, jo arī bērnu zobārsti ir pārguruši cīnīties ar akūtām situācijām, neapmierinātiem vecākiem, raudošiem bērniem," teic Senakola.

Viņa norāda – ir vairākas kļūdas, kuras vecāki pieļauj bērnu zobu kopšanā. Daļa vecāku paši neprot pareizi tīrīt zobus un dara to neregulāri, tāpēc nav iemācījuši to arī bērniem. Vecāki ne vienmēr pārtīra bērnu zobus, tas būtu jādara līdz pat 8–10 gadu vecumam (zēniem pat mazliet ilgāk), turklāt tīrīt vajadzētu ar fluorīdus saturošu zobu pastu. Daži vecāki bērnus pie zobārsta atved tikai tad, kad bērns jau sūdzas par zobu sāpēm. "Tas ir krietni par vēlu, jo šādos gadījumos vairs nav iespējams izvairīties no zobu plombēšanas, kas ilgtermiņā nozīmē aizvien lielāku zoba audu zaudēšanu un pat zoba kļūšanu par nedzīvu, kam vēlāk seko arī izraušana. Esam pieraduši cīnīties ar sekām, taču mums būtu vairāk jāpievēršas zobu bojāšanās cēloņiem un profilaksei. Tas ir mīts, ka pie zobārsta jādodas tikai sāpju gadījumā. Zobārsts un zobu higiēnists jāapmeklē arī profilaktiski, turklāt bērniem reizi gadā (7, 11 un 12 gadu vecumā – divreiz gadā) ir pieejama bezmaksas vizīte pie zobu higiēnista, kuru noteikti vajadzētu izmantot. Zobi nebojājas tāpēc, ka nevar tikt pie zobārsta. Tie bojājas tāpēc, ka netiek ievērota regulāra mutes higiēna ar fluorīdus saturošām zobu pastām un uzturā pārmērīgi tiek lietoti cukuru saturoši produkti. Tā ir vecāku atbildība!" saka Senakola. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pa sūru taku pie salda augļa

Laukos dzīvojošos, arī Eglonu Brūnu, pandēmija gandrīz neskar, viņš pastāsta: "Ceļos pirms pulksten sešiem, pavingroju un kopā ar Radio 2 atskaņoto nodziedu valsts himnu. Tad izstaigāju ri...

Lauru koks – smaržo un uzzied

LU Botāniskais dārzs ziņo, ka Acāliju mājā bagātīgi zied dižais laurs, kura lapas ir visiem labi zināma garšviela un smaržviela. Lauru kociņus iespējams izaudzēt ne tikai to dzimtajā Vidusjūras reģio...

Veselība

Vairāk Veselība


Dārza Diena

Vairāk Dārza Diena


Senioru Diena

Vairāk Senioru Diena


Dienas padomi

Vairāk Dienas padomi


Būve un interjers

Vairāk Būve un interjers


Cits

Vairāk Cits