Veģetatīvā distonija ir veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas kā trauksme un tai pakārtoti traucējumi visā ķermenī. Dažkārt tos pavada muguras, galvas sāpes, arī sirdsklauves, pastiprināta svīšana, elpas trūkums. Kā skaidro Euroaptiekas farmaceite Ieva Zvagule, par veģetatīvo distoniju var liecināt arī traucēta kuņģa un urīnpūšļa darbība, slikta dūša, reibonis, sievietēm – menstruālā cikla traucējumi. Fiziskās izjūtas nereti papildina panikas lēkmes – bailes nomirt vai sajukt prātā. Lai arī izjūtas ir ļoti reālas un nepatīkamas, šajā gadījumā simptomus rada nevis fiziska saslimšana, bet nervu sistēmas uzbudinājums. Pacientiem mēdz novērot arī depresiju, nemieru, uzbudināmību, bieži ir seksuālas problēmas, viņi jūtas noguruši, var ciest no bezmiega.
Vītiņš skaidro, ka cilvēki bieži pārprot šos simptomus, domājot, ka sliktās pašsajūtas cēlonis ir fiziskās veselības problēmas. "Psihoemocionālās veselības traucējumi nereti izpaužas arī ar vienas vai vairāku orgānu sistēmu darbības traucējumiem, tādiem kā kuņģa un zarnu trakta problēmas, muguras sāpes vai muskuļu saspringums, dzimumdzīves problēmas u. c. Tādēļ cilvēks slikto pašsajūtu sev izskaidro, piemēram, ar stresu darbā, varbūt nepilnvērtīgu uzturu, "apsaldētu" muguru utt. Gadās, ka persona apmeklē attiecīgus ārstus un veic izmeklējumus, taču cēloņi netiek atrasti, jo analīzes apliecina, ka ar fizisko veselību viss ir kārtībā. Vienlaikus ierastās sāpes un traucējumi nepāriet, bet tikai pieaug," stāsta ārsts.
Veģetatīvo distoniju izraisa psiholoģiski faktori, un tā tiek uzskatīta par garīgās veselības traucējumu. Biežākie cēloņi mēdz būt tuvinieka zaudējums vai nāve, zema pašapziņa, spriedze vai pārslodze darbā, mājās, attiecībās, arī skolā, trauksmaina attieksme pret dzīvi, pārspīlēta vēlme būt pirmajam, labākajam, censties visiem palīdzēt un izpatikt, arī kontrolēt, tāpat – nepietiekošs laiks fiziskai un garīgai atpūtai, pārgurums, uzskaita Zvagule.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 1. novembra numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!