Latvijā patlaban ir pieci golfa laukumi un vēl seši pļavu golfa laukumi, kas atšķiras ar mazāk nopļautu zāli, dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem un to, ka tie netiek sertificēti, – spēle šeit aizvien ir klasisks golfs, taču vairāk kā brīvā laika pavadīšanas veids, nevis sports. Dobelis stāsta, ka pašlaik golfa laukumu spēlēt gribētājiem pietiek, taču skaitļi ir savstarpēji atkarīgi – jo vairāk ir vietu, kur spēlēt, jo vairāk arī to, kas spēlē. Katram daudzmaz regulāram golferim ir savs "mājas klubs" jeb laukums, kurā viņš spēlē biežāk vai, ja ir vēlējies, pat kļuvis par kluba biedru, taču visi mēdz uzspēlēt arī citviet. Katrs golfa klubs rīko gan savus turnīrus, gan draudzības sacensības ar citiem klubiem. Vēl vesela pasaule ir t.s. golfa tūrisms, kad ceļojuma mērķis ir uzspēlēt citas zemes laukumos. Katrā vietā gaida jauns piedzīvojums. "Golfā nav divu vienādu laukumu, un pat vienā nekad nebūs divu vienādu sitiena pozīciju. Arī bedrītes nestāv vienuviet – tās ik pa brīdim pārliek, lai būtu interesantāk spēlēt un atkoptos zāle, jo ap bedrīti jau spēlētāji mīcās visvairāk," stāsta Dobelis.
Džinsos nav smuki
Bet vispirms par dārdzību. Golfa laukuma uzturēšana ir daudz dārgāks prieks nekā golfa spēlēšana, norāda Dobelis. Viņš stāsta, ka īpaši izdevīgs golfs ir bērniem un jauniešiem, kam nodarbības (kurās ietilpst treneris, inventārs, laukuma izmantošana) neizmaksā vairāk par aptuveni 60 eiro mēnesī – līdzīgi kā jebkurā citā sporta sekcijā. Turklāt golfs ir viens no tiem sporta veidiem, ar kura palīdzību var nopelnīt stipendiju studijām ārzemju augstskolās – šādu iespēju jau izmantojuši daudzi Latvijas jaunieši.
Tiem, kas golfu spēlē ikdienā un laukumos pērk gada kartes, šī izkustēšanās izmaksā ap trim eiro dienā, rēķina Dobelis. Piemēram, Viesturos gada karte maksā 800 eiro, laukums darbojas astoņus mēnešus gadā. Mēnesī sanāk 100 eiro, ja nāc katru dienu – trīs eiro dienā. Inventārs gan šādiem rūdītiem golferiem jau ir savs.
Tomēr arī iesācējam tas nav kosmiski dārgs. Labu, jaunu sākuma komplektu – somu ar 12 nūjām (tās var būt arī 14) – var nopirkt par 250–300 eiro, bet lietotu var dabūt pat par simt eiro. Tiesa, golfa nūju cenu amplitūda kopumā ir tikpat plaša kā makšķerēšanas piederumiem – dārdzības robeža var sasniegt arī 5000–6000 eiro, Dobelis stāsta. Bumbiņu cena svārstās no 50 centiem līdz septiņiem eiro, "bet dīķī slīkst visas vienādi", smejas golfa treneris. Bumbiņas mēdz būt cietākas – tās iesācējiem ir piemērotākas – un mīkstākas, tādas izsitot var vairāk ierotēt, iegriezt, kā vajag. Taču tiem, kas golfu atnākuši pamēģināt pirmoreiz dzīvē, jebkurā gadījumā būs jāsāk ar treniņu laukumu, kur par trim eiro pienākas vesels spainītis ar 35–40 bumbiņām, ar kurām iemācīties izdarīt sitienu (nūjas nomas maksa ir pāris eiro).
Pie golfa izmaksām, protams, var pieskaitīt arī speciālos apavus, taču Dobelis uzsver, ka tie nav obligāti – derēs arī jebkuri stingrāki slēgti sporta apavi, kas neslīd pa zāli un lietū vai rasā neļauj saslapt kājām. Savukārt mugurā gan nevarēs vilkt visu, kas ienāk prātā, – golfā ir sava vēsturiskā etiķete, kas attiecas arī uz apģērbu. Nevarēs spēlēt džinsos, T kreklā, augstpapēžu kurpēs vai treniņtērpā. Dobelis tomēr atklāj, ka, piemēram, ASV, kur atrodami gan elitāri slēgti privātie golfa klubi, gan lēti publiskie golfa laukumi, pēdējos jau parādoties spēlētāji arī džinsos un ar aliņu rokā… Tāpat golfa etiķete nozīmē arī sakopt aiz sevis laukumu – pēc pabūšanas bunkurā (smiltīm klātā laukumiņā) tas jāsagrābj ar grābekli, savukārt, ja gadījies ar nūju vai bumbiņu izsist zālājā caurumu, tas ar īpašu dakšiņu jāuzirdina, lai aizaug un lai nepaliek robs.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 20. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!