Mīlulis – parūkkoks?
Bet te, Katlakalna baznīcas dārzā, ir vēl pāri par 300 dažādiem neparastiem kokiem un krūmiem. Tie tagad, maijā, zied dažādās krāsās. Skaidrs, ka šie augi ir Igora Martinelli lielā aizraušanās. Eksotiskos svešzemju stādījumus ap dievnamu XIX gs. 50. gadu vidū aizsāka veidot toreizējais Katlakalna baznīcas virsmācītājs Roberts Emīls Feldmanis. Toreiz tā bija nepieciešamība, lai unikālo celtni padarītu pēc iespējas neuzkrītošu – ieslēptu zaļā biezoknī. Padomjlaikos vienubrīd te bija iecerēts ierīkot noliktavu. Pateicoties virsmācītāja pūliņiem, baznīcu izdevās nosargāt.
Igors Martinelli atceras – jau pirmajās reizēs, kad atbraucis uz šejieni, ēku pat nav varējis atrast. Bet tagad, pēc tik daudziem gadiem, dārzs sakuplojis vēl pamatīgāk, tā, ka nenobrīnīties. Te aug kizils, šķeltlapu un sudrabliepa, Amerikas purva ciprese, Mandžūrijas ābele, sakura jeb pūkainais ķirsis, Korejas ciedru priede, Japānas korķa koks, trīs šķirņu lazdas un kas tik vēl ne! Mans gids jautā, cik kļavu sugu zinu. Saminstinos – hm, parastā, sarkanā un cukura kļava... Bet virsmācītājs šeit savulaik iestādījis veselas 10 kļavas šķirnes! Pasaulē esot 158. Kurš augs tad pašam vismīļākais? Izrādās, parūkkoks. Tas gan esot vairāk draudzes viedoklis, jo īstenībā jau Igoram visi augi vienādi mīļi.
Kā visu šo krāšņumu iespējams apkopt? Baznīcā laiku pa laikam rīko talkas, tomēr ikdienā dendrārijs ir Igora pārziņā. Viņš saka: "Dārzu saudzējam, cik varam. Daudz ko vandaļi izpostījuši. Gadās, ka cilvēks aiz nezināšanas kaut ko vērtīgu izrauj laukā. Reizēm arī daba nodara ļaunumu – barga ziema vai stiprs vējš. Dažreiz nolauzts koks vai zars krītot nolauž otru. Man te šis tas jauns apsolīts, nu redzēs, atvedīs vai neatvedīs..." Vai tad te vēl ir rūmes? Ko nu par to! Aiz sētas vietas vēl gana, cik uziet! Tagad, pēc dievnama restaurācijas, dārzā ierīkotas videokameras. Tad jau labi var redzēt, kas te ko dara, un cerams, ka no dārza vairs nekas nepazudīs.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 22. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!