Kā atgūties pēc darba zaudēšanas pirmspensijas vecumā?

Ja sēž pareizajā valstī un tunelī,tad tiešām iznāk līdzekļi par ko paceļot,tikai ne pa visu pasauli,jāsamierinās ar Eiropu. Tur pat valodu neviens neprasa,ja nu kādreiz policists grib uzzināt no kurienes esi un kā tevi sauc,kaut kur jāatrod kur var arī pārnakšņot. Lai veicās arī paceļot!

neizskatas, ka Jus maakat ko vairak, kaa rakstit rupjus komentarus un lieliities...

Ir, kas meklē iespējas, un tie parasti šīs iespējas arī atrod. Ir, kas, atvainojos, pirž dīvānā un vaimanā par grūtiem laikiem un vaino visu pasauli. Jā, es aizbraucu savā pirmspensijas vecumā, atradu darbu un strādāju. Labi pelnu, labi dzīvoju un apceļoju pasauli, kas Latvijā dzīvojot nenāca ne prātā. Ja ir konkreti jautājumi, jautājiet!

Bet mans onkulis...par tanti nerunasim... :))))

Kaa tad! nesmidini manus saanus, stradataj arzemees...

Mana draudzene tieši 50 gadu vecumā noriskēja braukt uz Vāciju par "pucfrau".Tā kā viņai rokas auga pareizajā vietā , fiksi vien uzstradāja sev labu reputāciju un tika pieprasīta arī citās vācu ģimenēs.Rekomendācijam Vācijā ir liela nozīme. Tagad pati īre 2 istabu dzīvoklīti un nopirkusi mašīnu.Mēnesī nopelna ap 1400 eur.

Nu, bet es taču tieši tā ari darīju, izlasīju sludinājumu, pieteicos un dabūju darbu. Strādaju līdz sim brīdim, tikai drusku citā līmeni šobrīd. Nezinu citu ceļu ka dabūt darbu, bez sludinājumu lasīšanas un aktīvas pieteikšanās. Par melnajiem darbiem es nerunaju vispār. Kāpēc tu runā lietas, ko nezini???

filosofeet bez pers.pieredzes visi prot...piesakieties kadam sludinaajumam un ''izbaudiet'' prasiibas un atlasi, tad runaajiet.

Ja nezinatu, ka tas ir iespējams, nerunātu. Neticu, ka ir kads cilvēks, kam nav nu nekādu angļu vai vācu valodas zināšanu. Vai tad pat skolā kāds nav gājis, vai? Tālāk, par večuku kopšanu. Parasti jau radinieki noalgo cilvēku, kas vecajam dzīvo klāt, uzrauga, palīdz, taisa ēst. Man vairākas paziņas ir tieši šādā veidā sākušas. Bez jebkadas speciālas izglītības. Nav jaukākais darbs, piekrītu. Bet iztikt var labi. Darbs pansionātos jau ir cits līmenis, tur tiešām vajag izglītību un valodu.

Vari ticēt , kam gribi, bet rakstu kā ir. Valodu māca par velti, nekas nav jāmaksā, bet lai dzīvotu, protams ir jastrādā, tāpēc pa dienu strādāju, bet vakaros gāju uz skolu, tā lūk tas noteik, ja ko grib sasniegt. Drosi vien jau, ka netici, vai ne? :) Profesiju var mācīties, ka ir apguta valoda līdz noteiktam līmenim, ko ari izdarīju, un tūlīt taja paša skolā macījos profesiju, ko ari pabeidzu un tagad strādāju, un gatavojos turpinat macibas no janvāra, jo gribu vel augstāku algu. Izklausās par skaistu? Tad zini, ka nenāk viegli, man bīva laika nebija praktiski nemaz apm 2 gadus, jo vajadzēja mācīties arī mājās, iesūtīt darbus un iet skolu, strādāt. Jā, par šatu samazināšanām ir taisnība, bet palasi sludinajumus, apkopēju darbi ir papilnam, pie vecajiem ļaudīm arī ir daudz vakanču, bet ir jāzina valoda. Un tie nav nekādi melnie darbi, kurus neka neesmu strādajusi. Nez, varbūt man ir paveicies.

Neticu,ka cilvēks 60 gados aiziet uz komūnu un tā vien pasaka,gribu strādāt,pirmais,kas vajadzīgs ir personas numurs,noteikta adrese( ja nu vienīgi ieprecējies tajā zemē),tad adr.un num.dabūt iiet ātri.Strādāt varēsi sākt mācību laikā kā praktikants,par to protams maksā,1gadu nomācies(,tikai nezinu cik viegli padodās tā valoda 60-gadīgam)un vari sākt strādt,gribi papildināt zināšanas un algu,tad vēl gadiņš-pusotra klāt.Tiesa,šajā jomā agrāk darbu dabūt bija viegli,bet laiki ir mainijušies.Visur un visās valstīs, visās jomās jaunajiem ir priekšroka.vienīgais,ka reti,izņemot iebraucējus no turcijas,daļēji pakistānas,jaunie izvēlās šo darbu.Un fiziski tas nav no vieglajiem,neskatoties uz visām palīgierīcēm.Nedrīksti būt arī par daudz jūtīgs,tad tu pats sevi,,izdedzināsi".Viena mana bijusī darba biedrene(es strādāju citur,ne soc.aprūpē )arī sāka tajā nozarē strādāt,beidza arī skolu,bet viņa to nevarēja psihiski izturēt un atteicās,tākā katram šajā dzīvītē sava vieta.Bet par to ,ko citi domās par mani,kur es strādāju,par to nevajag vispār domāt,dari to,kas tevi apmierina un tu vari normāli dzīvot,nevienam tev nav jādod atskaites par savu dzīvi.Lai visiem veicās atrast savu nišu un vietiņu dzīvē!

Vēlreiz: just pieredze un informācija.

Nu žēl, ka tev slikta pieredze, man tā nav. Lai tev turpmāk veicas labāk!

just pieredze un informācija :))))

ha, ha tiem, kas liek mīnusus, vai zināt labāk, vai arī jums ir sikta pieredze?

Taisnība Pavārdam. Emigrēju No Latvijas kad man bija 50, kopā ar pusaudzi. neteikšu, ka bija viegli, nemaz ne. Toties tagad ir labi, jau vairākus gadus ir darbs, iemācījos valodu, izmācījos profesiju, ko Latvijā nekad nebūtu varējusi izdarīt. Un vēl viena lieta, man ir jauki, pretimnākoši šefi un forši kolēģi gan pamattautieši, gan iebraucēji. Mans pusaudzis ir pabeidzis ģimnāziju un studierē tepat vien. Un es tāda te neesmu vienīgā, tā, ka beidz Vārds ar savu negatīvo demagoģiju te.

par ārzemēm še sacītais nebūs tiesa, cienīts Vārds.

Nu manā gadījumā dabūjo šo darbu, kad vēl mācījos skolā, protams, ka tas bija stundu darbs, bet nekāds ne melnais, darba devējs bija komūna, darba alga bez pabeigtas skolas bija zemāka, nekā tiem ar pabeigtu.Bet tas taču ir īslaicīgi, jo tiklīdz skola pabeigta, algu paceļ, atnes tik savu atestātu, un drusku pieredzīte jau iekrāta un valoda ar katru dienu papildinās. Šis nav vislabāk apmaksātais darbs šai valstī, bet ņemot vērā manus gadus, sakotnējās valodas grūtības, es uzskatu, ka šobrīd tas ir atmaksājies, jo man ir pastāvīgs darbs, kas kaulus nelauž, vairākkārt paaugstinata alga un iespējas piestrādāt, ja gribu. Un vēl šaja profesijā ir salīdzinoši viegli atrast darbu, arī tāpēc krita mana izvēle uz to. Zinu, ka tūlīt saliks mīnusus, jo darbs Latvijā šis dabs ir ar zemu statusu un atalgojumu un cilveki ir sadomājušies nezin ko, ka arī ir daļa, kas labāk sēdēs un blēs, nekā cīnīsies un ko darīs.

Tais ārzemēs nemaz tā netiksi pie večuku kopšanas,tur ir vajadzīga izglītība,bez tās tevi neviens neņems darbā,ja nu vienīgi caur kādu kaut kur pa,,melno"..Būtu izbrīnīta,ja kāds tādu darbiņu būtu dabūjis bez minimālās izglītības ,,večuku" aprūpē.Nu vienīgi atkal pa,,melno" varētu vēl uzkopt dzīvokļus pārtikušiem cilvēkiem,bet apmaksa nebūs tāda kā caur firmu un nekādu soc.pabalstu slimības laikā.Bet ,lai veicās visiem ,kas kaut ko mēģina! Saka jau ,ka cerība mirst pēdējā.

valodu var iemācīties, vismaz līdz līmenim, kas nepieciešams darbam ar veciem ļaudīm, ātri. Tiesības ne visur ir vajadzīgas, bet ja vajag, var nolikt. Ar pieredzi ir tā, ka ne visur prasa, jo no sākuma darbu dabūsi tikai kā stundu darbu un taja laikā tevi novērtēs, kas par fruktu esi. Ja būsi gana labs, dabūsi pastāvīgo līgumu, ja ne, strādāsi pa stundām, kas nozīmē neritmisku darbu, zemāku atalgojumu neka pastāvīgajiem, kas tomēr ir ok. Arī stundu darbinieki ir apdrošināti un atalgojums saskanots ar arodbiedrību, bet bonusi pienaks tikai pastāvīgajiem darbiniekiem.

Mūsu valstī nav partiju ar kreisu domāšanu. Tie, kurus aunu bars ar stūrgalvīgu apmātību atkal un atkal deleģē pie siles, vienkāršo ļautiņu uztver tikai kā "balsi par polšu" ...

Skaisti būt vecam un palikt bez darba,braukt pie radiem un draugiem,bet ar tukšām rokām nebrauksi,biļete arī maksā naudu ,protams parastie izdevumi ēšanai,īrei,ārstam.Nu par tiem jaukumiem var rakstīt jauna meiča,kurai ir darbs un normāla alga,nav vajadzīgas zāles un staigāšanas pa ārstiem ,tas viss izmaksā diezgan trekni,bet kur ņemt naudu.Tāpēc jau cilvēks noslēdzās,jo nav materiālo iespēju,plus vēl pārdzīvojumi,vai būs iespējams dabūt kādu darbu,kuru šajā vecumā varu paveikt.Pabalstu jau neviens līdz pensijas vecumam nemaksās.Tākā sākās dancis pa rinķi.....kad,ko ,kur,kāpēc,vai u.t.t.