Karatē ir mītiem apvīts sporta veids – vieni uzskata, ka to apgūst tie, kam patīk kauties un izlādēt negatīvās emocijas, citi to saista ar austrumu filosofiju un askētisku dzīvesveidu. Arnis Šauriņš, Latvijas Karatē federācijas ģenerālsekretārs un treneris, stāsta, ka karatē stilu un sporta veidu ir daudz, taču viens no tiem, kurā sacensības notiek pēc Vispasaules Karatē federācijas (World Karate Federation) noteikumiem, nesen pasaulē ir atzīts par nopietnu olimpisko sporta veidu un iekļauts arī 2020. gada olimpiskajās spēlēs, kas notiks Tokijā.
Karatē treniņš, kā jau jebkura sporta nodarbība, sākas ar iesildīšanos. "Es savu treniņa nodarbību veidoju, balstoties uz to, kuri cilvēki šodien būs treniņā, kādas ir viņu spējas, mērķi un ko katram nepieciešams vairāk attīstīt. Arī iesildīšanās mēdz būt dažāda. Ir, piemēram, tradicionālā Okinavas Godžjurju karatē iesildīšanās, audzēkņiem stāvot uz vietas un koncentrējoties – Džunbi Undo. Pēc tam var sekot elpošanas vingrinājumi Kiko Undo, tad – speciālie fiziskie vingrinājumi ar un bez dažādiem rīkiem Hodži Undo, kuros ietilpst skriešana un citas aktivitātes, arī rāpšanās pa virvi, žonglēšana ar tenisa bumbiņām un vingrinājumi ar pildbumbu," stāsta treneris. Arnis Šauriņš skaidro – nepieciešami dažādi vingrinājumi iespējami plašā spektrā, lai iekustinātu tās muskuļu grupas, ko vajag izmantot nodarbībā un karatē kustību apguvei. Katram cilvēkam ir savas stiprās un vājās puses un atšķirīgas nianses, ko vajag izkopt. Viens ir spēcīgāks, cits izturīgāks, vēl kāds lokans, bet cits veikls. Trenerim audzēkņu vājās puses ir jāpalīdz attīstīt, bet stiprās puses – vēl vairāk uzlabot.
"Sportistiem treniņu plāns ir pakārtots sacensībām. Jebkurā sporta veidā meistars ir tas, kurš katru dienu nodarbojas ar savu sporta veidu. Apgūstot karatē kā hobiju, treniņi ir divas līdz četras reizes nedēļā, jo darbs un pienākumi pret ģimeni prasa laiku, kas jāsabalansē vēl arī ar sportošanu. Karatē ir cīņa ar sevi, personības attīstība, kas ne tikai iemāca pacietību, izturību, ķermeņa veiklību un pašaizsardzību, bet līdzsvaro cilvēku emocionāli un stiprina raksturu," raksturo Arnis Šauriņš.
Karatē savulaik veidojās Japānā, Okinavas salā, kā cīņas paņēmienu kopums, lai nodrošinātu pašaizsardzību. Vēlāk karatē tika ieviests kā sporta nodarbības Okinavas skolās, bet pēc Otrā pasaules kara izplatījās pasaulē un guva lielu popularitāti teju pa visu zemeslodi.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 18. oktobra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!