Svarīgi zināt
Iepirkšanās attālināti kļuvusi ļoti populāra. Mūsu aizņemtajā ikdienā tas ir ērti un ātri. Bet mēs neaizdomājamies, kādu ietekmi tas atstāj uz vidi. Katru gadu tiek atgriezti 33 miljardi produktu jeb viena no divām online nopirktajām kleitām. Atgriešana katru gadu rada 100 miljonu tonnu CO₂ izmešu.
Otrreizēji pārstrādāts
Ja izvēlies apģērbu, kas izgatavots no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem, tas nozīmē, ka materiāls, kas reiz ražots, iegūst vēl vienu iespēju. Uzņēmumi, palielinot tekstilizstrādājumu pārstrādi, rūpējas jeb, varētu teikt, tā ir jau obligāta prasība, lai tekstilizstrādājumi nekļūtu par atkritumiem, bet gan pārvērstos par jaunu, vērtīgu izejvielu. Meklē uz etiķetes zīmi RECYCLED. Tā var būt kokvilna, lins, poliesters u.c.
Pārstrādātais poliesters ir mākslīga šķiedra, kas izgatavota no naftas atkritumiem, piemēram, vecām PET pudelēm vai poliestera apģērba. Pārstrādāta poliestera izmantošana samazina arī plastmasas atkritumus un novērš to nonākšanu poligonos.
IZVĒLIES DABAI DRAUDZĪGĀKUS MATERIĀLUS
Organiskā kokvilna
Salīdzinot ar parasto kokvilnu, organiskajai kokvilnai ir nepieciešams par 62 % mazāk enerģijas un par 91 % mazāk ūdens. Tā ir audzēta bez ķīmiskiem pesticīdiem vai mēslošanas līdzekļiem un nesatur ģenētiski modificētus organismus. Tomēr organiskā kokvilna veido mazāk nekā 1 % no visas pasaulē saražotās kokvilnas. Bioloģiskās kokvilnas ražošanas palielināšana prasīs laiku.
Tāpēc nereti apģērbu materiālā tā tiek izmantota daļēji. Bet arī tas jau ir labi.
Lins
Izturīgs un elpojošs dabīgs materiāls. Tā šķiedras tiek iegūtas no linu stiebriem. Ideāls vasaras garderobei.
Liocels (lyocell)
Dabīgs atjaunojams materiāls, kas izgatavots no augu izcelsmes celulozes, piemēram, no kokiem. Liocels pēc sajūtām ir līdzīgs kokvilnai, taču tā ražošanā nepieciešams daudz mazāk ūdens.
LABO – NEIZMET!
Atgriežamies pie vecajiem labajiem paradumiem – pirms izmet, vēl ir iespēja uzlikt kādu ielāpu. Tāpat pāršuj pogas un nomaini kurpju šņores. Šie mazie sīkumi acumirklī uzlabos vizuālo izskatu jebkurai lietai.
Projektu atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild žurnāls UNA
