Tā nu galvaspilsēta uz citu Latvijas lielāko pilsētu fona šajā ziņā joprojām izceļas negatīvi, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.Lai gan šajā ziņā vērojams progress, kopumā izpratnes par neredzīgo vajadzībām nav, uzskata Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis. Ilustratīvs piemērs tam ir tikko izbūvētās Barona ielas ietve Rīgā. Tiesa, tā ir pirmā iela galvaspilsētā, kur tik garā ceļa posmā vispār ir speciāla bruģa josla ar atšķirīgu faktūru, kas ir kā vadlīnija neredzīgajiem. Tomēr "nevienā stabā vadlīnijai ievest noteikti nevajadzētu", situāciju komentē Briedis. Prieku par pārmaiņām nomāc tas, ka uz vadlīnijas vietām novietoti reklāmas stendi, bet citviet josla izveidota pat ar 90 grādu asiem pagriezieniem. Latvijas Neredzīgo biedrības vadītāja Svetlana Sproģe spriež - tas liecina par būvnieku nezināšanu, ka šāda josla ir vajadzība, nevis dekoratīvs elements. Kad uz ielas ir šķēršļi, kurus likvidēt nav iespējams, vadlīnijai ar lēzeniem līkumiem vajadzētu veidot ceļu tiem apkārt. Ja tomēr izbūvēti asi pagriezieni, jābūt arī tādai pašai brīdinošai joslai kā pie gājēju pārejām, lai neredzīgie zina, ka jāapstājas un jāmaina virziens.Turklāt nevar atrisināt vides pieejamības jautājumu, uzlabojot tikai vienu komponenti, uzsver Briedis. Viņaprāt, būtiska problēma galvaspilsētā, tajā skaitā Barona ielā, ir ne tikai vadlīniju, bet arī skaņas luksoforu trūkums, jo bez tiem neredzīgie nevar droši šķērsot brauktuvi. Šajā ziņā nepilnības ir arī tur, kur šādi luksofori jau uzstādīti. Proti, skaņas signālam visur jābūt vienādam, bet, piemēram, Merķeļa un Barona ielas krustojumā, tas ir maldinošs - neredzīgajam ir grūti noteikt, no kura luksofora nāk skaņa.Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāve Ilze Dimante stāsta, ka Barona ielā izvietot jaunus skaņas luksoforus šobrīd nav plānots, jo notiekot tikai ietves seguma maiņa, nevis ielas rekonstrukcija. "Taču tur, kur luksofori tiek mainīti, arī iestrādājam skaņas signālu," viņa uzsver.Neredzīgo biedrību pārstāvji un eksperti min vēl citas vajadzības, piemēram, svarīgi ir ar krāsu marķēt pakāpienus un stabus, lai vājredzīgie tos varētu izdalīt no apkārtnes. Vēl cilvēkiem ar redzes traucējumiem orientēties palīdzētu sabiedriskā transporta ārpusē izbūvēti skaļruņi, kas katrā pieturā nosauc transportlīdzekļa numuru. Briedis stāsta, ka Rīgā ir vien daži autobusi, kas nosauc maršruta galamērķi, taču ar to vien orientēties ir grūti.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 22.septembra, numurā!
Rīga neredzīgajiem joprojām nav gatava
Ko līdz skaistums, ja tā labā upurēta citu spēja pārvietoties pilsētvidē? Nu jau bēdīgi slavenā Barona iela Rīgā, izrādās, ir spilgts piemērs arī kādai līdz šim mazāk apspriestai problēmai ceļu būvē un ietvju rekonstrukcijā - vides pieejamības trūkumam cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Par spīti nule veiktajiem remontdarbiem centrālajās ielās, kas it kā radīja iespēju nepilnības novērst, eksperti saskata vairākas būtiskas kļūdas, kas arī turpmāk apgrūtinās neredzīgo iespējas patstāvīgi pārvietoties pilsētā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.