Taču VARAM cer panākt izmaiņas vairākos nosacījumos, kas saistīti ar mērķa izpildi un ir būtiski Latvijai. Turklāt sarežģītas diskusijas gaidāmas arī valstiskā līmenī, trešdien vēsta laikraksts Diena.Apņemšanās varētu ieviest korekcijas Latvijas līdzšinējā attīstības un politikas virzībā vairākās jomās. Piemēram, Latvijas Nacionālās attīstības plānā rakstīts: "Nav pieļaujams, ka ievērojamas lauksaimniecības zemes platības aizvien netiek izmantotas." VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola norāda, ka jāizvērtē, vai šāds uzstādījums ir reāls, ņemot vērā vajadzību samazināt emisijas. Jau šobrīd viens no lielākajiem emisiju pieaugumiem vērojams tieši lauksaimniecības sektorā. Daļu no neizmantotajām zemēm, iespējams, vajadzētu apstādīt ar mežu. "Statistika rāda, ka mums jauno, augošo mežu ir par maz," paskaidro Ozola. Tas ir tikai viens piemērs tam, kā mērķis mazināt globālo temperatūras celšanos varētu sadurties ar interesēm kādā citā nozarē, kad decembrī valstiskā līmenī sāks apsvērt konkrētus veidus, kā emisijas mazināt.
Paralēli daudziem smagiem kompromisiem, kas būs jāpanāk Latvijā, diskusijas notiks arī ES valstu starpā. EK priekšlikumus apstiprināt plānots pēc gada. Tāpēc vēl joprojām pastāv iespēja, ka arī 6% emisiju samazinājuma mērķis varētu mainīties, ja, piemēram, kāda cita valsts iebilst, ka prasība pret Latviju ir par zemu.
Likumdošanas priekšlikumus, par kuriem nacionālo pozīciju otrdien apstiprināja Latvija, apspriest sāks ES Vides ministru padomes sanāksmē pirmdien.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 12.oktobra, numurā!