Slikti darba apstākļi - to par trešās grupas arodinvalīdu skaita pieauguma problēmas atslēgu sauc Latvijas Arodslimību ārstu asociācijas prezidente Rīgas Stradiņa universitātes profesore Maija Eglīte. Darba drošības un vides veselības institūta pētījumi rāda, ka katrs trešais strādā sliktos apstākļos. Institūta vadītājs profesors Ivars Vanadziņš skaidro, ka problēmai ir divi aspekti. Ir daļa slimību, kas mantotas no padomju laikiem un pirmajiem gadiem pēc neatkarības atjaunošanas, kad bija smagi darba apstākļi. Taču šobrīd redzam arī jauno laiku sekas. Ir uzņēmēji, kas kavējas automatizēt darba procesus. Vēl joprojām to, ko varētu paveikt tehnika, dara cilvēki ar rokām: "Krāmē kopumā tonnu dienā smagas kravas. Parasti tie ir divi vai trīs gadi, līdz nobeidz roku, plecu vai elkoni." Vēl pētījumos novērota slikta darba organizācija. Piemēram, fiksēti gadījumi pārtikas rūpnīcā, kurā starp divām ražošanas iekārtas lentām produktus nevar pārbīdīt, bet tos jāpārkrāmē. "Daudzi ražotāji aizstāj cilvēku ar cilvēku, nevis cilvēku ar iekārtu," viņš rezumē.
Apmēram divas trešdaļas arodslimību izraisījusi pārslodze, kas bieži rezultējas muskuļu, skeleta saslimšanās un invaliditātē. Turklāt profesors piebilst, ka šādi darba apstākļi liedz celt ražošanas produktivitāti. Situācija visdramatiskākā ir transporta pakalpojumu jomā un apstrādes rūpniecībā, īpaši pārtikas un dzērienu ražošanā.
VDEĀVK dati rāda, ka pilnīga rehabilitācija tiešām notiek reti. 2015. gadā tas izdevies vien 0,7% no visu arodinvalīdu skaita. Tiesa, rādītājs uzlabojies - gadu iepriekš bija 0,1 procents.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 10. oktobra, avīzē Diena!