Pliķis Satversmes tiesai un Satversmei
Par Saeimas pieņemtā regulējuma piespiedu dalītā īpašuma lietā neatbilstību Satversmes tiesas spriedumiem un taisnīguma principam Rolanda Pētersona saruna ar zvērinātu advokātu Normundu Šlitki.
Rolands Pētersons
Valdībai problēmu nav
Eiropā ir krīze – šoreiz enerģētikas, ko nosaka kosmiskos augstumos uzkāpušās dabasgāzes cenas. ES lielvalstu valdības problēmas dziļumu atskārta jau vismaz pirms dažām nedēļām un steigšus ķērās pie ārkārtas risinājumiem, lai vēl neredzētā gāzes cenu kāpuma ietekme uz iedzīvotājiem tiktu maksimāli amortizēta. Jāņem vērā inflācijas ķēdīte – gāzes cenas audzē elektroenerģijas un siltumenerģijas izmaksas, bet tās palielina citu preču, tajā skaitā pārtikas, ražošanas izmaksas. Rezultātā lielākie cietēji ir tieši nabadzīgākie iedzīvotāji, kuru ikmēneša tēriņos maksa par komunālajiem pakalpojumiem un pārtiku ieņem ļoti nozīmīgu vietu.
Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki
Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.
Ieejas biļete politikā Latvijā ir pārāk lēta. Saruna ar Mārci Bendiku
Par valdības darbu, iespējamo partiju konsolidāciju, politiskās elites vājumu un Latvijas izredzēm uz kompetentu Saeimu Rolanda Pētersona saruna ar politisko notikumu vērotāju Mārci Bendiku.
Bailes no līderiem
Vismaz pēdējo desmitgadi Latvijas politikā vērojams kāds fenomens, kas gan ir visai Eiropai raksturīga laikmeta iezīme – spožu demokrātisku partiju līderu trūkums. No vienas puses, daļai sabiedrības liberālo uzskatu ietekmē, iespējams, jebkāda veida līderība ir sākusi asociēties ar autoritārismu, demokrātijas trūkumu, gandrīz vai Aleksandra Lukašenko parauga pārvaldības praksi. No otras puses, šķiet, pašām partijām šos līderus nemaz tik ļoti negribas, gandrīz vai bail no viņiem.
Komercbanku negausības gūstā
Pirmdien Latvijas Banka (LB) rīko konferenci Ilgtspējīga ekonomika pārmaiņu laikos, liekot būtisku akcentu uz investīcijām kā kritisku faktoru valsts ilgtspējīgai attīstībai. Pēdējo nedēļu laikā LB vadītājs Mārtiņš Kazāks par šo tēmu ir ticies gan ar Valsts prezidentu, gan premjeru. Un, lai gan no šo tikšanos skopajām preses relīzēm grūti izvilkt kādu jēgpilnu saturu, paralēli portālā Makroekonomika.lv visai atklātu rakstu ir publicējis LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste
Staķis hipsteru pavadā
Vasara ir cauri, un Rīgas domes vadība sākusi atskaitīties par pēdējo mēnešu veikumu pilsētas zaļināšanā un satiksmes mierināšanā. Pirmais pasākums ar dažāda lieluma puķu, krūmāju un kociņu podu izvietošanu varētu balansēt uz jancīguma robežas, un, lai gan kultūras mantojuma aizstāvjiem ir zināmi iebildumi pret UNESCO mantojumā iekļautās Rīgas centra ainavas izdaiļošanu ar tur vēsturiski neiederīgiem elementiem, šķiet, puķupodus vairums rīdzinieku uztver vismaz neitrāli.
ASV vairs neuzskata, ka tai jābūt pasaules policistam
Par ASV aiziešanu no Afganistānas, pasaules lielvaru attiecībām, Baltkrievijas hibrīduzbrukumu Eiropai un eiropiešu nostājas maiņu bēgļu jautājumā Rolanda Pētersona saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, RSU profesoru Andri Sprūdu.
Murgoloģijas triumfs
Latvija gadu gaitā ir mēģinājusi tapināt dažādus reklāmas lozungus valsts tēla vajadzībām: Zeme, kas dzied, Tilts starp Austrumiem un Rietumiem, Magnētiskā Latvija. Visi ir bezcerīgi izgāzušies, kas valdībai jeb, precīzāk, Ekonomikas ministrijai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) veidolā lika ķerties pie jauna veida valsts tēla modeļa izstrādes, ko tā nodēvēja par "misiju orientētu pieeju". 31. augustā valdība šo "misiju pieeju" apstiprināja, līdz ar pirmo "pilota misiju" – Jūra 2030.
Nevienlīdzība pieaug
Centrālā statistikas pārvalde (CSP), nākot klajā ar divciparu skaitļiem, kas attiecas gan uz IKP, gan bruto darba samaksas pieaugumu gada griezumā (šā gada otrais ceturksnis pret pērno), virspusēji ņemot, ir sarūpējusi medusmaizi valdībai, kas nu varētu lepoties, cik veiksmīgi pārvarēta krīze.
Valodas stratēģijas dīvainības
Valdība 24. augustā pieņēma stratēģiski nozīmīgu dokumentu – vienu no retajiem laikā, kad tās uzmanība lielā pārsvarā pievērsta Covid-19, vakcinācijai un ideoloģiskajai cīņai ar aizvien negantāko opozīciju. Tika apstiprinātas Valsts valodas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kurām būtu jākalpo par bāku konkrētiem lēmumiem un finansējuma piešķiršanai valsts valodas lomas stiprināšanai un tās mūžīguma garantēšanai.
Latvijai nepieciešams jauns plāns zaļās enerģijas ražošanai
Par ES Zaļo vienošanos, Latvijas problēmām pārejā uz atjaunojamajiem enerģijas resursiem, kā arī vēja un saules parku attīstītāju iespējām piedāvāt vietējai sabiedrībai lētāku enerģiju Rolanda Pētersona saruna ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.
Medaļas divas puses
Vakar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izvērtās spraigas diskusijas par grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas tautā vairāk pazīstams kā "obligātās vakcinācijas likums".
Objektīvā patiesība jeb dabas likumi saskan ar dievišķo atklāsmi
Par vakcīnu skepticisma cēloņiem, Eiropas pamatvērtībām, cilvēka cieņu un vīrieša un sievietes savienībā balstītu ģimeni Rolanda Pētersona intervija ar Latvijas katoļu baznīcas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču.
Kalpi, ne varneši
Mēs pieprasām cieņu! – tieši tāds bija kāda trešdienas vakara protestu dalībnieka komentārs, atbildot uz tiešu un personisku jautājumu: "Kādēļ tu tur šovakar esi?"
Atbildību noveļ uz biznesu
Konkurences padomes lēmums būvnieku karteļa lietā ir šokējošs.
Migrācijas jautājums ir politiski bīstams
Par iedzīvotāju attieksmi pret valdības darbu, jaunākajiem politiskajiem reitingiem Rolanda Pētersona saruna ar sabiedriskās domas pētījumu firmas SKDS direktoru Arni Kaktiņu.
Ir pēdējais laiks paaugstināt minimālo algu
Par valdības vienpusējo politiku Covid-19 infekcijas ierobežošanā, argumentiem pret piespiedu vakcināciju, kā arī arodbiedrību un valdības sadarbību sociālo jautājumu risināšanā Rolands Pētersons izjautā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu.
Bērni trusīša lomā
Dati, pagājušajā nedēļā no jauna kritās vakcinācijas pret Covid-19 temps. Vidēji dienā tika vakcinēti tikai ap 4800 cilvēku, kas ir vairākas reizes mazāk nekā maija pēdējā nedēļā, kad tas sasniedza augstāko līmeni. Tātad vakcinācijas jaudu nespēj noturēt pat visai aktīvā, lai gan nepiedodami novilcinātā izbraukumu vakcinācija. Pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu līdz pirmdienai bija saņēmuši tikai 35,43%, bet vakcinācijas procesu noslēguši 36,24% iedzīvotāju. Valdība ir nonākusi strupceļā – praktiski visi Latvijas pieaugušie iedzīvotāji, kuri vēlas vakcinēties, to ir izdarījuši. Priekšā smags darbs ar vakcīnu skeptiķiem vai vienaldzīgajiem, kuri nebūt nesteidz mainīt domas pēc erotiski atsegto plecu reklāmas rullīša noskatīšanās.
Kosmētika Dzintars ātri atgūst tirgu
Par kādreizējās Latvijas kosmētikas nozares ikonas Dzintars atdzimšanu, atjaunotā uzņēmuma piedāvājumu un nākotnes plāniem Rolanda Pētersona saruna ar H. A. Brieger ražošanas direktori Sņežanu Geijeri.
Visticamāk, gaidāma strauja ekonomiskā izaugsme
Par Eiropas Centrālās bankas politiku, Latvijas ekonomikas prognozēm un valdības darbu Rolanda Pētersona saruna ar Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāju Uldi Rutkasti.
Kāda ir zaļā kursa cena?
Runāt kārajiem Latvijas politiķiem pagājušajā nedēļā gluži vai garām paslīdējis ļoti nozīmīgs notikums – Eiropas Komisija (EK) apstiprināja likumdošanas pakotni t. s. ES Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Tas būtībā ir daudzu jaunu ierobežojošu normu kopums plašā nozaru spektrā, mērķēts uz to, lai līdz 2035. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Lai arī par šo jautājumu vairākas dienas nepagurstoši vārījās gan Eiropas mediji, gan politiķi, pie mums par šo tēmu plašāki komentāri neizskanēja nedz no premjera, nedz no atbildīgo ministriju puses. Lai gan valdība vēl iepriekšējā nozares ministra Jura Pūces laikā atbalstīja skarbu vides pasākumu plānu, kas atspoguļojas arī plašākai publikai, šķiet, nedzirdētajā Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai.
Ekstremāli laika apstākļi kļūs biežāki
Rolanda Pētersona saruna ar Vides, ģeoloģijas un meteoreoloģijas dienesta Prognožu nodaļas vadītāju Lauru Krūmiņu un Klimata un skaitliskās modelēšanas nodaļas analītiķi Daci Gaili.
Neizmantotās iespējas
Valsts prezidentam Egilam Levitam "svinot" sava pilnvaru termiņa pusceļu, publiskajā telpā valda paliels klusums attiecībā uz viņa veikuma izvērtējumu.
Restorānu nozare pieprasa skaidrību
Par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, valsts atbalstu uzņēmējiem un sociālo iemaksu "reformu" Rolanda Pētersona saruna ar Latvijas Restorānu biedrības prezidentu Jāni Jenzi.
Cīņa par mazāku PVN
Saeimas dienas kārtībā atkal ir nonācis jautājums par iespējamu PVN likmes – 21% – samazināšanu līdz 5% tādiem svaigiem pārtikas produktiem kā gaļa, zivis, piens, piena produkti, olas.
Mēs jums parādīsim!
Veselības ministrija (VM) un valdība kārtējo reizi steigā lāpa nogulētos darbus un ielaistās problēmas risina uz sabiedrības rēķina. Atskāršot, ka skaļi deklarētais mērķis – 70% vakcinēto iedzīvotāju līdz septembrim – nav sasniedzams, valdība ir ķērusies pie metodēm, kuras pati iepriekš raksturoja kā totalitāras.
Trūkst nākotnes scenāriju
Nākotnē var būt dažādi attīstības scenāriji. Šobrīd mums ir tikai iebaidīšanas scenārijs. Mēs gribētu redzēt konkrētu risinājumu gan pozitīvam attīstības scenārijam, gan negatīvai attīstībai.
Izmaiņas pensiju sistēmā rūpīgi jāvērtē
Par pensiju nākotni, sociālā nodokļa "reformu", kā arī plāniem samazināt aptieku skaitu Rolanda Pētersona saruna ar Pensionāru federācijas priekšsēdētāju Aiju Barču.
Lieka mutes virināšana
Latvijas ārpolitikai gadu gaitā ir izveidojušās savas īpatnības.