Vai ASV aiziešanu no Afganistānas tiešām var uzskatīt par vēsturisku pagriezienu – to, ka ASV tagad uz visiem laikiem atsakās no "nāciju būvēšanas", kā to paziņoja prezidents Džo Baidens vai citiem vārdiem – demokrātijas ieviešanas ar militāru spēku dažādās pasaules malās?
Es nepārspīlētu šī notikuma fundamentālo raksturu. Noteikti šīs dienas ieies vēsturē, līdzīgi kā, piemēram, Saigonas atstāšana 1975. gadā. Bet jāatceras, ka arī pēc karaspēka aiziešanas no Vjetnamas tas nenozīmēja ASV turpmāku neiesaistīšanos itin nekur. 15 gadus pēc Vjetnamas ASV uzvarēja aukstajā karā, un tad mēs runājām pat par vēstures beigām. Taču nepagāja ne desmitgade, un sekoja jaunas intervences.
Šajā konkrētajā brīdī, protams, ir bijis ASV sabiedrības pieprasījums pēc šāda lēmuma. Pozitīvā ziņa – ASV tagad var fokusēties uz patiesi būtiskajām starptautiskajām prioritātēm – mijiedarbību un pretimstāvēšanu Ķīnai un Krievijai. Amerikāņi jau nav aizgājuši nedz no Dienvidkorejas, nedz Japānas, nedz Eiropas. Arī daudzās Tuvo Austrumu valstīs aizvien ir pārstāvēti amerikāņu spēki.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 8. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!