Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga
Gandrīz ne ar vārdu netiek pieminēta literatūra un drukātie mediji

Valodas stratēģijas dīvainības

Valdība 24. augustā pieņēma stratēģiski nozīmīgu dokumentu – vienu no retajiem laikā, kad tās uzmanība lielā pārsvarā pievērsta Covid-19, vakcinācijai un ideoloģiskajai cīņai ar aizvien negantāko opozīciju. Tika apstiprinātas Valsts valodas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kurām būtu jākalpo par bāku konkrētiem lēmumiem un finansējuma piešķiršanai valsts valodas lomas stiprināšanai un tās mūžīguma garantēšanai.

Runājot par konkrētu problemātiku, būtisks šķiet pamatnostādņu uzsvars uz jaunajām reālijām un problēmām valodas telpā – skaitliski lielo jauno diasporu, latviešu valodas saglabāšanu tās jaunākajā paaudzē un šīs paaudzes apmācību, ģimenēm atgriežoties Latvijā, angļu valodas ietekmi, kā arī nepieciešamību pēc modernas latviešu valodas terminoloģijas jaunajās nozarēs. Tāpat daudz uzmanības pievērsts klasiskajai padomju mantojuma problēmai, krievu valodas nezūdošajai lomai privātajā sektorā, kas dažkārt noved pie nepamatotām prasībām pēc tās zināšanām darba tirgū. Priecē, protams, ka latviešu valodu zinošo cittautiešu procents konsekventi pieaug, īpaši uz izglītības iestādes beigušo gados jaunāko cilvēku rēķina.

Tomēr nevar nepamanīt daudzus dokumenta trūkumus un dīvainības. Valsts valodu ir plānots stiprināt vairākos virzienos – caur zinātni un pētījumiem, izglītību un valodas apmācību, izplatīšanu digitālajā vidē, valodas speciālistu sagatavošanu un arī tādiem sabiedrisko attiecību žanra pasākumiem kā valsts valodas dienas ieviešana vai reklāmas klipu gatavošana. Taču pārsteidz, ka gandrīz ne ar vārdu netiek pieminēts tāds valodas kvalitātes un daudzveidības saglabāšanai, kā arī tās augstākā līmeņa apguvei būtisks virziens kā literatūra un drukātie mediji. Lai gan tieši drukātais vārds, kas tomēr vēl tiek rūpīgi uzraudzīts no valodas profesionāļu puses, ir pamats tam, lai valoda nenoplicinātos, nepārvērstos par anglicismiem piebārstītu slengu.

Vēl dīvaināks ir pamatnostādņu pielikums ar finanšu skaitļiem. Pamatdokumentā minētajai latviešu valodas izkopšanai «ar literatūras un mākslas līdzekļiem» mēs pretim atrodam nulli eiro nākamo septiņu gadu laikā. Reemigrācijas atbalstam pienāksies pa nieka 34 000 eiro gadā, turklāt tikai nākamos divus gadus. Arī Sabiedrības integrācijas fondam (SIF) iezīmētie papildu līdzekļi ap pusmiljons eiro katru gadu "klasiskajām" latviešu valodas apguves programmām nav nekādi astronomiskie. Uz šī fona tiešām pārsteidz, ka valdība SIF plāno katru gadu piešķirt 1,26 miljonus eiro (!) plašākai sabiedrībai nezināmam "Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam". Vai par šo naudu plānots apmācīt dažus desmitus bēgļu, kuri uzturas Mucenieku centrā? Vai arī ir kaut kas, ko valdība slēpj? 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Neizbēgamās ārkārtas vēlēšanas

Mēneša sākumā, 6. novembrī, Vācijā ar notikumam atbilstīgu skandālu izjuka valdošā jeb luksofora koalīcija, un tagad valsti ar ļoti augstu ticamības pakāpi gaida pirmstermiņa vēlēšanas.

Daudz laimes, Latvija!

Nākamās nedēļas pirmajā dienā – 18. novembrī – ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir patiesi svarīga un nozīmīga mūsu valsts, vai nu savās mājās kopā ar saviem tuvākajiem, vai arī tostarp apmeklējot...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē