Tādēļ jāķeras pie izmisuma līdzekļiem – gan burkāna, gan pātagas. Pātagu iemieso obligātās vakcinācijas prasības parādīšanās epidemioloģiskās drošības likumā, cerot uz daudzskaitlīgā nevakcinēto pedagogu, kā arī darba devēju piespiesto darbinieku rēķina palielināt tā saukto vakcinācijas aptveri. Burkānu – ētiski apšaubāmā un nesaprotami dārgā loterija.
Diemžēl, šķiet, ka bez burkāna un pātagas valdība ir ķērusies vēl pie trešās taktikas. Pēc tam, kad Zāļu valsts aģentūra informēja, ka turpmāk pusaudžus no 12 gadu vecuma var vakcinēt arī ar Moderna, ne tikai Pfizer vakcīnu, ir aktivizējusies bērnu vakcinācijas kampaņa. Sižeti televīzijās ar pusaudžiem, kas Grētas Tūnbergas cienīgā stilā vēsta par pasaules glābšanu caur poti, ierastā Kustības "Par!" sociālo tīklu kontingenta aktivizēšana bērnu vakcinācijas propagandai un citas darbības liecina – no veselības ministra Daniela Pavļuta cepures tiek vilkts kārtējais brīnumtrusītis vakcinācijas izgāšanās slēpšanai.
Lielbritānijas Apvienotā vakcinācijas un imunizācijas komiteja (JCVI) jūlija beigās, apstiprinot vakcīnu izmantošanu dažu riska grupu bērniem, uzsvēra: "JCVI neiesaka bērnu rutīnas vakcināciju ārpus šīm grupām, balstoties uz pašreizējiem pierādījumiem. Tie liecina, ka Covid-19 reti izraisa nopietnu saslimšanu bērniem bez iepriekšējiem veselības traucējumiem, tādēļ šobrīd JCVI ieskatā minimālie ieguvumi veselībai, ko dod vispārēja bērnu vakcinācija pret Covid-19, neatsver potenciālos riskus."
ASV pētījumi liecina – arī vakcinēti ļaudis saslimst un pārnēsā Covid. Viņi gan nesaslimst smagi un nemirst no šīs slimības, kam arī vajadzētu būt galvenajam argumentam, strādājot ar riska grupām, kas pārsvarā ir vecāka gadagājuma cilvēki. Taču strādāt ar viņiem ir daudz sarežģītāk, nekā savas politiskās ādas glābšanai izmantot pusaudžu vēlmi būt stilīgiem un progresīviem.