Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Mārtiņš Apinis

Metālu tirgū atgriezusies cenu izaugsme

Globālās tautsaimniecības izaugsme un tās nākotnes prognozes iet roku rokā ar norisēm pasaules biržās neatkarīgi no tā, vai tās tirgo vērtspapīrus vai preces. Pērnā gada izskaņā, kad saasinājās retorika ASV un Ķīnas potenciālajās tirdzniecības attiecībās, investoru noskaņojums kļuva aizvien skeptiskāks, izraisot gan izejvielu, gan investīciju ziņā riskantāko vērtspapīru cenu kritumu. Šis gads nācis ar pozitīvākām vēsmām, rezultātā noskaņojums pasaules finanšu centros ir kļuvis optimistiskāks.

Ražotāji kāpina cenas

Neraugoties uz bažām par saspīlējumiem dažādu valstu ekonomiskajās attiecībās, kam vismaz teorētiski vajadzētu bremzēt globālās tautsaimniecības izaugsmi un patērētāju aktivitāti, tirgus konjunktūra līdz šim bijusi pozitīva. Proti, neraugoties uz nenoteiktību, ekonomiskā aktivitāte saglabājas augsta, un tas rada labvēlīgākus apstākļus tam, lai arī mūsu valsts ražotājiem rastos iespēja palielināt saražotās produkcijas cenas. Kopumā pārtikas ražotāji savu produkciju februārī realizējuši par 2,7% dārgāk nekā gadu iepriekš.

Topā ražošana un enerģija(1)

Pagājušā gada nogales iezīmes, kas biržās bija vērstas uz kapitāla vērtspapīru portfeļu izpārdošanu, šogad nomainījušas tādas tendences, kuru ietvaros investori ir gatavi atvērt makus. Tā rezultātā akciju cenas biržās uzrāda pieauguma tendenci.

Jūtamāk palielinās pirktspēja(33)

Labklājība ir visai stiepjams jēdziens, sevišķi jau Latvijā, kur liela daļa sabiedrības ierasti ir noskaņota paust viedokli, ka esam nabadzīgi un nekāda dižā progresa labākas dzīves sasniegšanā nav un nebūs.

Pretrunīgu ziņu laiks(2)

Ziņas par pasaules ekonomikas attīstības perspektīvām pēdējā laikā ir bijušas visai pretrunīgas, variējot no tādām, ka izaugsme var turpināties, līdz pat tirdzniecības karu draudiem un iespējamām krīzēm. Latvijai tas ir svarīgi, jo tieši preču un pakalpojumu eksports ir tas, kas līdz šim ir bijis valsts ekonomiskās virzības un labklājības pieauguma stūrakmens, nevis "eironaudas zāģēšana", ko piemin atsevišķu politisko organizāciju publisko pasākumu transparenti.

Izaugsme paver ceļu jauniem pakalpojumiem(1)

Latvijas ekonomikas atgūšanās no iepriekšējās finanšu krīzes notiek jau teju desmitgadi, bet iepriekšējos divos gados valsts ekonomikas pieaugums bija īpaši vērienīgs, rēķinot gan absolūtos skaitļos, gan arī pēc izaugsmes tempiem. Tas nozīmē, ka vismaz daļai sabiedrības, ja arī ne visai sabiedrībai, rocība kļuvusi lielāka nekā iepriekš, kas rada iespēju vai pat nepieciešamību pēc plašāka pakalpojumu klāsta.

Bankām biržās neklājas labi(4)

Negatīvā publicitāte, ko pēdējā laikā mūsu reģionā piedzīvojušas atsevišķas bankas, vedina noskaidrot, cik vispār pievilcīgs ir banku sektors, lai ieguldītu tā akcijās. No ekspertu komentāriem izriet, ka skandāli ap dažādu banku darbību ir kļuvuši par aspektu, kas ir bremzējošs sektora akciju cenu izaugsmei ne tikai Ziemeļeiropas reģionā, bet Rietumu fondu biržās kopumā. Negācijām pievienojas arī lēnākas ekonomiskās izaugsmes gaidas, kas var novest pie finanšu sektora ieņēmumu un peļņas mazināšanās, tādējādi kopējo investīciju fonu pasliktinot vēl vairāk.

Saglabā ražošanas kāpumu

Pasaules tautsaimniecības konjunktūras tendencēs pēdējos mēnešos nekādas būtiskas pārmaiņas nav notikušas, neraugoties uz atsevišķu lielvaru "saķeršanos''. Arī iepriekš paustās bažas par globālu tirdzniecības karu sākšanos nav radījušas pārmaiņas.

Bankas transformējas un ir ceļā uz jaunām nišām(4)

Latvijas tirgus ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju ir vērtējams kā mazs, turklāt iedzīvotāju skaits samazinās, un tas likumsakarīgi liek uzdot jautājumu, vai viena banka (vai ārvalstu bankas filiāle) uz nedaudz vairāk par 100 000 iedzīvotāju ir daudz vai maz. Turklāt zināmā mērā par finanšu pakalpojumu sniedzēju var uzskatīt arī valsts finanšu institūciju ALTUM, kā arī dažādus finanšu jomā strādājošus nebanku uzņēmumus.

Pērnā gada izaugsmes dzinējspēkiem varētu būt labas iespējas arī šogad(2)

Pagājušais gads mūsu valsts tautsaimniecībā noslēdzies uz optimistiskas nots, kā to varēja paredzēt jau iepriekš. Proti, kopumā valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pērn attiecībā pret 2017. gadu ir pieaudzis par 4,8%, liecina pagājušajā ceturtdienā publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Trūkst naudas atspērienam

Gandrīz četras reizes lielāks bezdarbs nekā Rīgā un vairāk nekā par trešdaļu zemāka vidējā alga. Tāda ir pašreizējā Latgales ekonomiskā situācija, neraugoties uz to, ka, līdzīgi kā citur valstī, arī tur algas aug un bezdarba līmenis pazeminās.

Šmuce nepaliek bez soda(4)

Sākotnējā emociju vētra ap nesen izskanējušo skandālu par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank ir aprimusi, kas daudziem uz notikušo ļauj raudzīties ar pragmatiskāku skatienu. Turklāt arī apjaust, ka notikušais, iespējams, nemaz nav saistīts ar to banku, kas ir pie mums Latvijā.

Transporta nozarē gads iesācies ar plusu(2)

Pirmie šā gada dati attiecībā uz norisēm Latvijas transporta nozarē ir optimismu raisoši. Tas skaidrojams ar labvēlīgas pasaules tautsaimniecības konjunktūras saglabāšanos, ko diemžēl draud aptumšot nenoteiktības pieaugums, kas saistīts gan ar neskaidrībām par to, kā veidosies pasaules lielvalstu savstarpējās ekonomiskās attiecības, gan ar iepriekšējos gados notikušo parādu apjomu kāpumu. Tas kopējo izaugsmi padara aizvien trauslāku un, domājams, ka nemetīs līkumu arī transporta nozares uzņēmumiem.

Investori atbrīvojas no Swedbank(47)

Kārtējais naudas atmazgāšanas skandāls Baltijas valstīs radījis rezonansi ne tikai vietējā tirgū, bet arī Baltijas jūras pretējā krastā. Parādoties ziņai, ka Igaunijas Swedbank varētu būt iesaistīta netīros naudas darījumos, investori Stokholmas biržā sākuši strauji atbrīvoties no tās Zviedrijas mātesbankas akcijām, to cena laikā no biržas slēgšanas otrdien līdz vakardienas pēcpusdienai sarukusi vairāk nekā par 21% – līdz 166 Zviedrijas kronām (15,64 eiro).

Lēmums par kredītu ikvienam jāpieņem racionāli(1)

Strauji augošā ekonomika, kas veicinājusi arī vidējās statistiskās algas pieaugumu vismaz daļai sabiedrības, radījusi lielāku drošības izjūtu par rītdienu. Tas savukārt ir veicinošs apstāklis, lai bankas kļūtu atvērtākas lielākai aizdevumu izsniegšanai gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, turklāt arī paši iedzīvotāji vairāk uzdrošinās veikt lielākus pirkumus, kas nereti ir iespējams tikai ar ilgtermiņa aizdevumu palīdzību.

Arī mazie var būt jaudīgi

Latvija, lai arī tās teritorija ir neliela, ir visai būtisku atšķirību valsts, – to apliecina nesen bankas Luminor veiktais pētījums par dažādu pilsētu un novadu uzņēmumu eksportu. Tieši ar preču vai pakalpojumu eksportu varam saistīt tālāko Latvijas labklājības līmeņa paaugstināšanos. Tomēr šajā ziņā situācija ir visai pretrunīga un vedina uz pārdomām par ierasto kursu reģionālajā politikā, jo konsolidācijas pasākumi un attīstības centru veidošana ne vienmēr ir nesusi gaidītos augļus.

Jaunu rekordu krustcelēs(8)

Pasaules tautsaimniecības norises Latvijas tautsaimniecības attīstībai ir bijušas labvēlīgas jau vairāk nekā divus gadus, ļaujot mūsu valsts ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem tikt pie aizvien jauniem pārdošanas rekordiem. Tas atspoguļojas arī valsts ārējās tirdzniecības statistikā. Proti, Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka mūsu valsts preču eksports pērn pieaudzis līdz jaunam vēsturiskajam rekordam, sasniedzot 12,34 miljardus eiro, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Jāpadomā par valsts tēla uzlabošanu(10)

Patlaban jau pagājis gads kopš bēdīgi slavenajiem notikumiem ar ABLV Bank darbības pārtraukšanu, ko daži eksperti uzskatīja par triecienu Latvijas finanšu reputācijai un sāka zīmēt pat visai nepatīkamas vīzijas attiecībā uz mūsu valsts tautsaimniecības attīstību.

Zemākas nodokļa likmes pārtikai priekšrocības(5)

Latvijā ik pa laikam uzplaiksnī diskusijas par zemākas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu pārtikas produktiem. Sevišķi tad, ja domugraudu krustugunīs tiek iztirzāts jautājums par to, kāda ir pārtikas dārdzība mūsu valstī un cenrāži tiek salīdzināti ar tiem, kas ir citās valstīs.

Eksports veicina ražošanu

Neraugoties uz izaugsmes apsīkumu pavasara mēnešos, pagājušo gadu Latvijas apstrādes rūpniecībai izdevās noslēgt uz optimistiskas nots. 2018. gada laikā, salīdzinājumā ar 2017. gadu, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide salīdzināmajās cenās pieaugusi par 3,4%. Turklāt gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada pēdējiem trim mēnešiem apjomi auguši par 4,3%, bet decembrī salīdzinājumā ar pēdējo mēnesi 2017. gadā kāpums sasniedzis pat 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Biržā atkal pērk zeltu(5)

Pagājušajā gadā pasaules investīciju vidē vērojamā konjunktūra nav metusi līkumu arī zelta tirgum. Pēc tam, kad gadiem ilgi dzeltenais metāls nebaudīja pasaules finanšu tirgus labvēlību, pagājušā gada rudenī finanšu tirgus noskaņojums strauji mainījās, un kopš novembra vidus zelta cena ir pieaugusi par 8–9%, ceturtdien, 7. janvārī, atrodoties pie 1320 ASV dolāru (ap 1165 eiro) atzīmes par Trojas unci, tā sasniedzot augstāko līmeni kopš pagājušā gada jūnija.

Uz banku pēc jauna aizdevuma

Samērā strauji augoša ekonomika, kas veicina iedzīvotāju maksātspējas pieaugumu, rosina bankas aizdot vairāk nekā līdz šim.

Rosīgās špakteļlāpstas dzen uz priekšu ekonomikas izaugsmes tempus(1)

Mūsu valsts ekonomiskās attīstības tempi lēnāki nekļūst. Vismaz pagaidām. Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2017. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 5%.

Riska obligācijas zaudē investorus

Pēdējie pusotra gada pasaules finanšu tirgos iezīmējies ar konjunktūras maiņu. Iepriekš Eiropas, ASV un citu centrālo banku īstenotā zemo procentu likmju un obligāciju uzpirkšanas politika, kuras rezultātā saruka šo valstu parāda vērtspapīru ienesīgums, radīja ievērojamu naudas summu pieplūdi riskantākajos finanšu tirgus segmentos, kam raksturīgs augsts investīciju risks. Vienlaikus tieši šādi finanšu instrumenti ir tie, kas labvēlīgos tirgus apstākļos sola vērā ņemamu finanšu atdevi. Tomēr pēdējā laika monetārās politikas izmaiņas rosinājušas investorus izpārdot šos finanšu instrumentus, kuru vidū ir arī dažādas tā sauktās otrā ešelona obligācijas, un te jāņem vērā gan valstu, gan privātā sektora emitētas obligācijas.

2019. gads pasaules fondu biržās ir iesācies uz optimisma viļņa

Pesimisms, kas pasaules fondu tirgos bija vērojams pagājušā gada beigās, vismaz šķietami ir pazudis. Pasaules lielajos akciju tirgos gads ir iesācies visnotaļ pozitīvā gaisotnē. Ja raugāmies uz pasaules finanšu artēriju – Volstrītu, tad redzam, ka tās investoru noskaņojuma barometri – indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor’s 500 – laika posmā no pagājušā gada beigām līdz 23. janvārim pieauguši attiecīgi par 5,4% un 5,3%.

Vietējie pabērna lomā(3)

Mūsu valstī visnotaļ bieži tiek piesaukta nepieciešamība veicināt ārzemēs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos. Nevar nepiekrist, ka šī procesa izdošanās nākotnē būtu izdevīga gan no sociālā, gan ekonomiskā skatupunkta. Tomēr, lai arī cik labas būtu domas par minēto procesu īstenošanu, likumu ietvaros nākas saskarties ar atsevišķām blaknēm, kas vietējos iedzīvotājus nostāda savdabīgā pabērna lomā salīdzinājumā ar ārzemēs dzīvojošajiem.

Gadu desmitiem gara izlaušanās(7)

Visai dažādie skatījumi par Latvijas saimniecisko stāvokli un vērtējumi, ko vajadzētu vai nevajadzētu darīt labklājības pieaugumam, lielākoties noved pie politiķu vainošanas par "nolaisto valsts ekonomiku". Tomēr vienlaikus ne mazāk svarīga ir atziņa – kaut arī labklājības ziņā stipri vien atpaliekam no Ziemeļvalstīm, esam tām nesalīdzināmi tuvāk nekā pirms pārdesmit gadiem.

"Salikto procentu" spēks(8)

Palielinoties valsts ekonomiskajai aktivitātei, arī iedzīvotāju ienākumu līmenis turpina celties, kas rada labvēlīgākus apstākļus tam, lai nākotnes uzkrājumiem atvēlētu vairāk naudas. Tiesa gan, pēdējā laikā ieguldījumu veikšanu apēno globālās finanšu tirgus norises, kas atstājušas visai negatīvu iespaidu arī uz pensiju plānu ienesīgumu.

Balstās uz ilgtspējīgiem ieņēmumiem

Iepriekšējais gads Latvijas banku sektorā aizritēja ar nelielu trauksmes piedevu saistībā ar ABLV Bank darbības pēkšņo pārtraukšanu un nerezidentu līdzekļu aizplūšanu. Tomēr nevienu brīdi nav radušās nopietnas šaubas par banku sektora stabilitāti. Šis sektors turpina attīstību, banku ieņēmumiem pieaugot, bet pašām kredītiestādēm meklējot jaunas biznesa nišas un piedāvājot jaunus pakalpojumus.

Gaidāms nervozs gads

Valūtu krīzes Turcijā un Argentīnā, virtuālās valūtas bitkoina cenas sabrukums, kā arī lejupslīdošas akciju cenas aizvien uzskatāmāk liek domāt, ka attieksmei pret visumā riskanta rakstura finanšu ieguldījumiem jākļūst daudz piesardzīgākai. Līdz ar to nevar izslēgt, ka pēc iepriekšējos gados ieilgušā akciju un cita samērā augsta investīciju riska finanšu instrumentu cenu kāpuma šis vēl tikko sākušais gads būs tāds, kas tirgus dinamikas atspoguļojumā tiks ierakstīts ar mīnusa zīmi.