Jūtamāk palielinās pirktspēja

Iespējams, to var pamatot arī ar valsts statistikā konstatēto, ka vēl pirms pāris gadiem vairāk nekā 40% mājsaimniecību savas ikdienas vajadzības sedza ar lielām grūtībām (Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati). Šādi rezultāti tik tiešām var būt satraucoši, ja ņem vērā  to, ka kopš iepriekšējās finanšu krīzes ir pagājusi desmitgade, tomēr vienlaikus diezgan uzmanīgu dara fakts, ka, piemēram, vidējās darba samaksas pieaugums jau kopš desmitgades sākuma ir visai ievērojami apsteidzis inflāciju. Turklāt ikdienišķo vajadzību grozā ievietoto preču kvalitāte gadu gaitā pieaug. 
 

Piena litri

Saistībā ar to sabiedrības daļu, kuras darba dzīves daļa ir beigusies un nākas iztikt no pensijas, jāuzsver, ka te lielāka ikmēneša budžeta daļa tiek atvēlēta pārtikai, medikamentiem un komunālajiem maksājumiem. Turklāt, ja kāda pārtikas produkta cena piedzīvo krasas svārstības, tas ievērojami iespaido pensionētās iedzīvotāju daļas maksātspēju. 

Piemēram, ja vidējo Latvijas pensiju pārvērstu par piena litriem, kurus var nopirkt par šo pensiju, tad par senioru pirktspējas pieaugumu būtu visai grūti runāt, drīzāk gan nāktos atzīt pretējo.

Pēc statistiķu aplēsēm, 2016. gadā par vidējo Latvijas pensiju mēnesī varētu iegādāties 388,3 litrus piena, taču jau nākamajā gadā straujā cenu kāpuma dēļ šis skaitlis saruka līdz 332,6 litriem, kas arī ir mazāk nekā, piemēram, 2009. gadā, kad par vidējo pensiju varēja nopirkt 340,4 litrus piena. 

Salīdzinājumam – strādājošajiem iedzīvotājiem ilgāka laika perioda dinamika izskatās labāka, tomēr arī viņiem aizpērnais gads piena pirkumos varētu būt sagādājis vilšanos, jo par vidējo statistisko Latvijas mēneša algu varēja nopirkt par apaļiem 100 litriem mazāk nekā 2016. gadā. Kopumā vidējā strādājošā mēneša alga 2017. gadā bija 777 piena litrus vērta jeb par 65 litriem vairāk nekā krīzes nomāktajā 2009. gadā.
 

Straujš uzlabojums

Tomēr piens ne tuvu nav vienīgais produkts, pēc kā būtu mērāmas labklājības līmeņa izmaiņas. Būtisku ieskatu sniedz arī iedzīvotāju ienākumu līmeņa izmaiņas salīdzinājumā ar kopējo inflācijas rādītāju. Precīzāku ieskatu situācijā iespējams iegūt, ja konkrēta patēriņa groza inflāciju var piemērot konkrētai sociālajai grupai. 

Te jāteic, ka, salīdzinot strādājošo vidējo ienākumu izmaiņas ar kopējo patēriņa cenu līmeni, aina visai nepārprotami norāda uz turīguma pieaugumu. Piemēram, pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļu nomaksas) darba samaksa valstī pieauga par 8,4%, savukārt reāli saņemtās jeb neto algas apjoms cēlies par 9,9%, ja rēķina darba vietā aprēķinātos nodokļus. 

Tas zināmā mērā liecina arī par nodokļu reformas gaitā panāktajiem ieguvumiem, kuri varētu nozīmēt, ka mazāk atalgotajai iedzīvotāju daļai straujāk aug oficiālā darba samaksa "uz rokas" jeb neto alga. Tajā pašā laikā vidējais patēriņa cenu līmenis kāpis par 2,6%, ja ņemam vērā cenu pārmaiņas pagājušā gada decembrī pret šo pašu mēnesi 2017. gadā, liecina CSP dati. 

Jāpiebilst, ka pagājušajā nedēļā CSP nāca klajā ar datu apkopojumu par to, ar kādu grūtības pakāpi mājsaimniecības sedz savus ikdienas izdevumus. Apkopotā informācija, kas iegūta iedzīvotāju aptaujās, liecina, ka 

pērn 35,7% mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Labā ziņa ir tā, ka šādu mājsaimniecību īpatsvars gada laikā ir krietni vien sarucis.