Trešais gads
Ražotāju cenu izaugsmes tempi Latvijā uzrāda pieaugumu līdz ar pasaules ekonomikas aktivizēšanos 2016. gada rudenī. Pirms tam valdīja liela neskaidrība par to, vai pasaulei izdosies pārvarēt deflācijas draudus un vai centrālajām bankām ar savu finanšu injekciju politiku izdosies panākt pieprasījuma pieaugumu un ekonomikas aktivizēšanos.
Augot pieprasījumam, palielinājās arī izejvielu resursu cenas, savukārt ražotāju ieguvums balstījās uz pašu radīto pievienoto vērtību. Galarezultātā iepriekšējos gados Latvijas apstrādes rūpniecībai izdevās tikt pie visai solīda ražotāju cenu kāpuma, kas gada izteiksmē pārsniedza 4% robežu. Arī šobrīd šajā ražošanas segmentā cenu pieaugums ir visai augsts, un februārī, rēķinot pret iepriekšējā gada sveču mēnesi, tas sasniedza 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Lielāks cenu kāpums ir bijis vietējā tirgū realizētajai produkcijai, kas gada laikā sadārdzinājusies par 3,6%, bet eksporta tirgos pārdotajai produkcijai cenas augušas vidēji par 2,5%. Par cenu pieauguma līderi, rēķinot gada izteiksmē, ir kļuvusi papīra un papīra izstrādājumu ražošana, kur produkcija salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri ir sadārdzinājusies par 5,5%.
Ļoti tuvs sniegums ir gan datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanai, gan kokapstrādei – ražotāju cenas gada laikā ir pieaugušas attiecīgi par 5,3% un 5,1%. Tāpat samērā straujš kāpums fiksēts nozarē, kas tiek klasificēta kā citu transportlīdzekļu ražošana, un gada laikā rūpniecības produkcijas realizācijas cenas ir kāpušās par 4,7%. Salīdzinoši mazākas ražotāju cenu pārmaiņas ir fiksētas Latvijas pārtikas rūpniecībā.
Ekonomikas krustceles
Līdz šim Latvijas ražotājiem veicies samērā labi, un lielā mērā tas ir saistīts ar augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu. Tomēr ne viss ir atkarīgs no mūsu uzņēmējiem, bet arī no tā kas notiek pasaulē. Šajā ziņā daudz ir diskutēts par ASV un Ķīnas ekonomiskajām attiecībām. Pērn tās ievērojami saasinājās, taču šogad situācija jau izskatās cerīgāka, ļaujot cerēt, ka no plaša mēroga tirdzniecības karu sākšanās pasaulei varbūt izdosies izvairīties. Tāpat neskaidrība ir saistībā ar to, kā notiks Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības (ES). Tiesa gan, te ar pārmērīgu pesimismu nebūtu vērts aizrauties, jo gan ES, gan briti ir ieinteresēti savstarpējā tirdzniecībā, līdz ar to, ja arī radīsies kādi sarežģījumi, tie, visticamāk, būs īslaicīgi un nenovedīs pie ekonomiska rakstura kataklizmām.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 25. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!