Maina modeli
Jautāts par to, kā mainījusies bankas ieņēmumu struktūra pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu, Baltic International Bank (BIB) valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats norāda uz transakciju biznesa apjoma mazināšanu un lielāku pievēršanos tiem biznesa veidiem, kas saistīti ar finanšu tirgus iespējām. Bolbats teic, ka lielākās izmaiņas ieņēmumu struktūrā redzamas, salīdzinot 2018. un 2017. gada rezultātus ar 2016. gada sniegumu, jo tieši 2016. gada beigās BIB akcionāri lēma par bankas biznesa modeļa maiņu. Tas ietvēra transakciju biznesa apjoma mazināšanu un aizvietošanu ar aktīvu pārvaldīšanas un uz investīcijām balstītu biznesa modeli. Bankas ienākumu pamatstruktūra sastāv no trim galvenajām ienākumu grupām – tā dēvētie tīrie procentu ieņēmumi, ko veido kredītportfelis un vērtspapīru un finanšu instrumentu portfelis, tā dēvētie tīrie komisijas ieņēmumi, kur ietilpst gan transakcijas komisijas, gan apkalpošanas maksas, gan citas komisijas, un citi ieņēmumi, to vidū valūtas maiņas nodrošinātie ieņēmumi.
"Mums izdevās panākt, ka 2018. gadā komisijas ieņēmumi veido lielāku daļu no mūsu kopējiem ieņēmumiem. Vēl līdz 2016. gadam lielu daļu komisijas ieņēmumu veidoja ar maksājumiem un transakciju biznesu saistītas komisijas, bet jau 2018. gadā redzam nozīmīgas pārmaiņas – komisijas par apkalpošanu, par brokerpakalpojumiem un aktīvu pārvaldīšanu aizņēma lielāko daļu komisijas ieņēmumu struktūrā," panākumus ieskicē Bolbats. Taču vienlaikus viņš norāda, ka ieņēmumi kopumā 2018. gadā bija mazāki par 2017. gada līmeni, un tas ir saistīts ar atteikšanos no riskantiem klientiem, aktīvu kopsummas samazinājumu un kopējo nozares dinamiku.
Situāciju ietekmēja arī tas, ka biznesa modeļa maiņa un ieņēmumu aizvietošana ir laikietilpīgs process, kura rezultātus redzēsim vēl tikai nākamajos gados.
BIB 2018. gada trešajā ceturksnī izdevās sasniegt labākos rezultātus salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmajiem diviem ceturkšņiem un sasniedza izvirzīto mērķi noslēgt pagājušā gada trešo ceturksni bez zaudējumiem, tādējādi izlīdzinot pirmajā pusgadā radušos zaudējumus.
Uz vietējo pleciem
No banku pārstāvju teiktā izriet, ka kredītiestāžu biznesu stutē ekonomiskās aktivitātes pieaugums Latvijā. SEB bankas vadītāja Ieva Tetere norāda uz savas bankas finanšu rādītājiem pagājušā gada trijos ceturkšņos. Saskaņā ar tiem 2018. gada deviņos mēnešos SEB banka piešķīrusi vairāk nekā 12 tūkstošus aizdevumu par kopējo summu 668 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. No tiem 530 miljonus eiro jeb 79% no piešķirtā finansējuma saņēma uzņēmumi. Privātpersonām piešķirtā finansējuma apjoms SEB bankā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos veidoja 138 miljonus eiro. Kopējais kredītportfelis 2018. gada septembra beigās bija 2,85 miljardi eiro, t. i., par 9% vairāk nekā 2017. gada septembra beigās. Savukārt kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2018. gada 30. septembrī bija 2,53 miljardi eiro, kas par 10% pārsniedz noguldījumu apjomu 2017. gada septembra beigās.
"Visi šie rādītāji ietekmē arī SEB grupas Latvijā ieņēmumus, un 2018. gada deviņos mēnešos tie sasniedza 75,9 miljonus eiro, par 5% vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos. Ņemot vērā zemo procentu likmju vidi, kas, no vienas puses, ir ļoti labvēlīga aizņēmējiem, bet, no otras puses, nav tik labvēlīga tiem, kuri vēlas krāt, ienākumu dinamiku ļoti tieši ietekmē klientu aktivitāte un vēlme izmantot bankas pakalpojumus," skaidro SEB bankas vadītāja. Viņa piebilst, ka Finanšu nozares asociācijas dati par 2018. gada 3. ceturksni rāda, ka SEB bankas sniegums pagājušajā gadā rezultējies ar to, ka "esam lielākā uzņēmuma finansētāja Latvijā".
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 15. janvāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!