Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.
Kontroli gandrīz zaudē
Diena jau iepriekš vēstīja par trillera cienīgiem notikumiem, kas 2021. gada aprīļa beigās norisinājušies ap tobrīd ilgstošos skandālos un 2017. gadā mirušā īpašnieka Valērija Maligina meitu domstarpībās jeb tā dēvētajos mantinieču karos ierauto Olainfarm.
2021. gada aprīlis iezīmēja būtisku pagrieziena punktu Olainfarm vēsturē un turpmākajā attīstībā – Valērija Maligina meitas Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina beidzot spēja panākt vienošanos un mierizlīgumu, nākot klajā ar paziņojumiem par domstarpību atrisināšanu un vienošanos par turpmāku Olainfarm kopīgu pārvaldīšanu. Tā kā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča bija pilnībā zaudējusi mantinieču uzticību, viens no pirmajiem un būtiskākajiem soļiem pēc mantinieču vienošanās bija tieši Beļevičas atcelšana no amata, lai Olmafarm kā Olainfarm akciju kontrolpaketes turētāja vadībā ieceltu mantiniecēm uzticamu valdi. Milana Beļeviča no amata tika atcelta 2021. gada 26. aprīlī.
Savukārt jau dažas dienas vēlāk kļuva zināms, ka M. Beļeviča, uzzinot par savu atcelšanu no amata, rīkojoties kopīgi ar citiem iespējamā reiderisma shēmā iesaistītajiem, kuru vidū, kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, bija tā brīža Olainfarm padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers, kā arī ar Black Duck Invest saistītie Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, naktī uz 2021. gada 27. aprīli steigšus parakstīja pusgatavu un, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu un, kamēr Milanai Beļevičai vēl bija piekļuve Olmafarm internetbankai, mēģināja veikt biržā kotēto akciju pārvedumu uz ārzemēm. Tas neizdevās, jo SEB banka, ar kuras starpniecību mēģināts pārskaitīt akcijas, jau bija saņēmusi informāciju no Olmafarm likumīgajiem pārstāvjiem par izmaiņām uzņēmuma valdē un liedza M. Beļevičai akciju pārveduma veikšanu. Līdz ar to iecerētais reiderisms izgāzās.
Lieki piebilst, ka minētais "darījums", kas paredzēja atsavināt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi par nedaudz vairāk kā 40 miljoniem eiro pēcapmaksas ceļā (tā vismaz bijis norādīts līgumā), tika īstenots bez jebkādas mantinieču kā patieso Olmafarm un tam piederošo Olainfarm akciju īpašnieču piekrišanas un viņu informēšanas par šīm plānotajām un iesāktajām darbībām. Jāteic, ka, lai arī 2021. gada 26. aprīļa līgumā norādītā cena par akcijām – nedaudz virs 40 miljoniem eiro – var šķist iespaidīga, patiesībā Olainfarm akcijas mēģināts pārdot čehiem "par sviestmaizi", jo patiesā šo akciju kā Olainfarm kontrolpaketes vērtība ir krietni augstāka.
Dienai ir zināms, ka mantinieces nekad nav piekritušas šāda darījuma veikšanai un pat vēl savstarpējo domstarpību laikā ir ar paziņojumiem vērsušās pie M. Beļevičas, aizliedzot viņai slēgt jebkādus nozīmīgus darījumus Olmafarm vārdā, ko M. Beļeviča ignorēja. Vēl vairāk – arī pats līgums bija acīmredzami prettiesisks, ne tikai tāpēc, ka M. Beļevičai nebija tiesību to parakstīt, bet arī tādēļ, ka akcijas bija jāpārskaita uz Čehiju uzreiz, savukārt naudas pārskaitījums tika solīts krietni vēlāk un pie ļoti neskaidri noformulētu nosacījumu iestāšanās. Saprotams, ka no tukšās čehu čaulas kompānijas V. Maligina mantinieces neko tā arī nebūtu saņēmušas.
Kopējā iecerētā krāpšanas shēma gan, cik zināms Dienai, bijusi vēl plašāka, jo jau 2021. gada 15. martā tapa divi līgumu projekti, no kuriem bija noprotams, kādā veidā un ar kādas darījumu shēmas palīdzību minēto reiderisma mēģinājumā iesaistīto personu grupa bija iecerējusi pārņemt kontroli Olainfarm. Shēmā bijis paredzēts iesaistīt vairākus Čehijā reģistrētus čaulas uzņēmumus, kuri piederējuši gan Čehijas pilsoņiem, gan minētajam Haraldam Velmeram, kā rezultātā kontroli Olainfarm pārņemtu Čehijas pilsoņi, Kārlis Krastiņš, H. Velmers un pati M. Beļeviča.
Noziedzīgo shēmu izdevās izjaukt, pateicoties gan mantinieču vēlmei un spējai pārtraukt domstarpības un vienoties par kopīgu rīcību, gan savlaicīgai iecelto likumīgo Olmafarm pārstāvju rīcībai, nekavējoties vēršoties policijā, gan Valsts policijas operatīvajai reaģēšanai, uzsākot kriminālprocesu un Rīgas lidostā pat aizturot vairākus reiderisma shēmā iesaistītos.
Policijas veiksmes stāsts
Atbildot uz Dienas uzdotajiem jautājumiem par izmeklēšanas progresu, Valsts policija ir gatava sniegt pietiekami detalizētu informāciju, kas parasti nenotiek gadījumos, kad policijai izmeklēšana nesokas un būtisku sabiedrībai vēstāmu jaunumu nav. Šoreiz ir citādāk.
Policija Dienu informēja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētajā kriminālprocesā, kura ietvaros noritējusi sadarbība ar Čehijas tiesībsargājošajām iestādēm, par aizdomās turētām uz šo brīdi ir atzītas jau piecas personas. No tām trīs ir Latvijas iedzīvotāji, bet divi – Čehijas iedzīvotāji. Aizdomās turētajiem tiek inkriminēts krāpšanas, kas izdarīta lielā apmērā organizētā grupā, mēģinājums, bet vienam no aizdomās turētajiem arī pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana mantkārīgā nolūkā.
Lai arī policija neatklāj aizdomās turēto personu vārdus, Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka šīs aizdomās turētās personas varētu būt jau minētie Olainfarm akciju atsavināšanas shēmā iesaistītie – bijusī Olmafarm un Olainfarm valdes locekle M. Beļeviča, bijušie Olainfarm padomes locekļi K. Krastiņš un H. Velmers, kā arī ar Black Duck Invest saistītie Vojtehs Kačena un Tibors Bokors. Policija Dienai arī atklājusi, ka trim no aizdomās turētajiem ir piemēroti drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu.
Jāteic, ka acīmredzot ne bez pamata policija šoreiz ir bijusi tik atklāta, jo policijas sniegtā informācija liecina, ka gada laikā (kas sarežģītiem un liela apjoma ekonomiskiem noziegumiem, kuros izmeklēšana citreiz velkas gadiem, nebūt nav ilgs izmeklēšanas termiņš) izmeklēšanā ir sasniegts ievērojams progress. Citiem vārdiem – izmeklēšana virzās un reiderisma noziegums, ar kuru mēģināts nomainīt un pārņemt kontroli vienā no lielākajiem Baltijas farmācijas uzņēmumiem, tiek mērķtiecīgi šķetināts.
Tas ļauj izteikt pieļāvumu, ka izmeklēšana par, iespējams, Latvijas vēsturē lielāko krāpšanas un reiderisma mēģinājumu ir nonākusi finiša taisnē. Domājams, ka, novedot to līdz galam, šī lieta var kļūt par īstu Valsts policijas veiksmes stāstu uz citu ilgstoši izmeklētu un sarežģītu noziegumu fona, kurus atklāt neizdodas. Dienai gan ir neoficiāli zināms, ka izmeklēšanas gaitā no reiderisma shēmā iesaistīto un ieinteresēto personu puses, iespējams, ir mēģināts izdarīt spiedienu gan uz prokuratūras, gan vēl augstāka līmeņa valsts amatpersonām, lai mēģinātu izmeklēšanu piebremzēt vai pat panākt tās izbeigšanu. Valsts policija gan to kategoriski noliedz: "Uz šo brīdi kriminālprocesa ietvaros netika konstatēti mēģinājumi ietekmēt izmeklēšanu, t. i., Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, tajā skaitā izbeigt kriminālprocesu. Kriminālprocesa novilcināšana arī netika konstatēta," norādīts Valsts policijas atbildē uz Dienas jautājumu.
Līdz ar to, ja arī šādi mēģinājumi ir bijuši, līdz policijas izmeklētājiem tie vai nu nav nonākuši, vai arī policija bijusi pietiekami neatlaidīga, lai izturētu un neņemtu vērā nekādu spiedienu no malas, bet mērķtiecīgi virzītu izmeklēšanu. Var pieļaut, ka arī prokuratūrai, kurā kriminālprocesam būtu jānonāk pēc izmeklēšanas pabeigšanas, varētu būt jāsaskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem un jādemonstrē sava neatkarība no dažādiem ietekmēšanas mēģinājumiem, jo likmes šajā lietā ir patiešām augstas.
Ja reiderismā iesaistīto vaina tiks pierādīta, viņiem draud brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, vai bez mantas konfiskācijas, bet par pilnvaru ļaunprātīgu pārsniegšanu arī brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, sabiedriskais darbs vai naudas sods. Viens no lietā iesaistītajiem, K. Krastiņš, jau atsavinājis vairākus sev piederošus aktīvus, iespējams ar nolūku tos nobēdzināt potenciālas konfiskācijas vai zaudējumu piedziņas gadījumā.
"Pelēkie kardināli"
Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka Olainfarm akciju izkrāpšanas un reiderisma stāstā figurē vēl vairākas gan ar Olainfarm iepriekš saistītas, gan, vismaz oficiāli, nesaistītas personas, kuras nebija reiderisma shēmas tiešas izpildītājas, tomēr spēlēja un, iespējams, joprojām spēlē nozīmīgu lomu minētajā stāstā.
Runa ir par tām personām, kuras var dēvēt par "pelēkajiem kardināliem" – šīs personas, vai nu piesolīto labumu virzītas, vai nu realizējot slēptas personīgās biznesa intereses, ir bijušas ieinteresētas un slēpti centušās ietekmēt to, lai kontroli uzņēmumā vismaz formāli pārņemtu tieši čehi un citas ar viņiem saistītās personas, kuras tagad, kā minēts iepriekš, visticamāk, ir nonākušas aizdomās turēto statusā policijas izmeklētajā kriminālprocesā.
Tā Diena jau pērn vēstīja, ka aktīvu interesi par situāciju Olainfarm un iespējamo ietekmes gūšanu uzņēmumā ir izrādījis bēdīgi slavenais Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis un kosmētikas ražošanas uzņēmuma H. A. Brieger (bijusī a/s Dzintars) līdzīpašniece Anastasija Udalova, kura, cik zināms Dienai, ir personiski pazīstama ar M. Beļeviču un V. Kačenu.
Pērn jūnijā izskanēja informācija, ka ar Olainfarm iepriekš nesaistītu cilvēku grupa, kas saistīta ar A. Udalovu, centusies ietekmēt vairākas valsts amatpersonas, lai ar viņu starpniecību liegtu uzņēmuma akcionāru vairākumam pieņemt lēmumu par Olainfarm padomes locekļu nomaiņu, – mērķis esot bijis nepieļaut tieši Olainfarm pārņemšanas shēmā iesaistīto K. Krastiņa un H. Velmera nomaiņu.
Izskanēja arī versija, ka tieši A. Udalova un O. Osinovskis būtu patiesie Olainfarm akciju pārņemšanas finansētāji, kuru interesēs darbojās V. Kačena, Tibors Bokors un Čehijas Black Duck Invest, jo Black Duck Invest, kā jau tipiskai čaulas kompānijai, patiesībā nekad nav bijis tādu līdzekļu, lai apmaksātu Olainfarm akciju iegādi. Piemēram, šī gada 31. janvārī A. Udalova ir manīta Rīgā, restorānā Monterosso tiekoties ar Olainfarm reiderisma shēmā iesaistīto V. Kačenu, turklāt, cik zināms Dienai, A. Udalova privātās sarunās pat nav slēpusi to, ka Black Duck Invest darbošanās Latvijā un centieni iegūt Olainfarm akcijas ir tieši viņas koordinēta.
Tāpat Olainfarm reiderisma kontekstā noteikti ir vērts pieminēt divus citus ar Olainfarm pagātni oficiāli saistītus personāžus – bijušo Olainfarm Revīzijas komitejas priekšsēdētāju Agri Auci un bijušo Olainfarm sabiedrisko attiecību speciālistu Mārci Judzi, kuri sevi publiski pozicionējuši arī kā Olainfarm "mazākuma akcionāru interešu pārstāvjus".
Diena izpētījusi, ka tieši kopš izgāzās Olainfarm reiderisma plāni, kuru rezultātā Black Duck Invest kļuva nevis par Olainfarm kontrolpaketes turētāju, bet policijas krāpšanas izmeklēšanas objektu, A. Auce un M. Judzis ir aktivizējušies publiskajā telpā un nākuši klajā ar vairākiem publiskiem paziņojumiem un aktivitātēm saistībā ar, kā viņi apgalvo, mazākuma akcionāru interešu pārkāpumiem Olainfarm un slēptu kontroles pārņemšanu uzņēmumā.
A. Auce un M. Judzis ir nesekmīgi mēģinājuši apstrīdēt un ar tiesas starpniecību apturēt Olainfarm obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma, kuru izteica uzņēmums a/s AB City, norisi. Tāpat izgāzās A. Auces un M. Judža mēģinājums tiesas ceļā apstrīdēt Olainfarm akcionāru sapulču rezultātus, kas bijuši saistīti ar uzņēmuma vadības maiņu. A. Auce un M. Judzis ir 2014. gadā dibinātās Investoru un mazākuma akcionāru biedrības valdes locekļi. Biedrības mājaslapā norādīts, ka "biedrības mērķis ir apvienot investorus, kuri ir vai vēlas būt par Latvijas uzņēmumu mazākuma daļu akciju īpašniekiem vai to pārstāvjiem, tādējādi veicinot investīciju attīstību publiski tirgotos uzņēmumos un mazākuma akcionāru tiesību aizstāvību". Šo biedrību bieži vien abi izmantojuši savām publiskajām aktivitātēm saistībā ar Olainfarm.
Realitātē, iepazīstoties ar biedrības mājaslapas saturu un A. Auces un M. Judža publisko darbību, it sevišķi pēc neveiksmīgā reiderisma mēģinājuma, var secināt, ka aiz biedrības nosaukuma un šķietami cēlajiem mērķiem šobrīd slēpjas vienīgi interese par Olainfarm un biedrība tiek izmantota kā aizsegs publiskām aktivitātēm, apkalpojot tieši Black Duck Invest un ar to saistīto intereses.
Jāteic, ka gan pašu reiderisma mēģinājumā iesaistīto, gan "pelēko kardinālu" A. Auces un M. Judža mēģinājumi ietekmēt nu jau noslēgušos un par likumīgu atzīto Olainfarm akciju atpirkšanu un citas norises Olainfarm vēl nav noslēgušies, jo viena no ierosinātajām tiesvedībām vēl turpinās. Dienai zināms, ka A. Auce, piedaloties tiesu procesos, nemaz nav slēpis, ka mēģinājumi kavēt Olainfarm akciju atpirkumu, ko veica a/s AB City un citi ierosinātie tiesvedības procesi, patiesībā ir īstenoti krāpšanā iesaistīto čehu un Black Duck Invest interesēs, respektīvi, nekādu savu interešu vai cēlu "mazākuma akcionāru aizsardzības" mērķu šajās darbībās nav. Tā vietā A. Auce un M. Judzis savu bijušo akcionāru statusu izmantojuši, lai ar frivolām tiesvedībām traucētu likumā noteiktu un FKTK uzraudzītu akciju atpirkšanas procesu. Līdzīgi kā H. Velmers un K. Krastiņš, kuriem kā padomes locekļiem bija pienākums rūpēties par akcionāru interesēm, kuri padomes locekļu statusu tikmēr izmantoja, cenšoties izkrāpt šo pašu akcionāru akcijas. Vismaz tāda ir policijas hipotēze, nosakot viņiem aizdomās turēto statusu.
Cik zināms Dienai, pēc neveiksmīgā Olainfarm pārņemšanas mēģinājuma A. Udalova un V. Kačena nu jau ir pievērsušies jaunām "biznesa idejām". Runā, ka tiekot izrādīta aktīva interese par vēja parku biznesa attīstību – būvēt vēja parku Jelgavas lidlauka teritorijā, kam jau esot pielāgoti konkursa noteikumi. Kā veiksies ar jauno biznesa ideju un vai tā būs vēl viena savdabīga biznesa shēma, lidostu pārvēršot par vēja parku, rādīs laiks.