Neprofesionalitāte vai maldināšana – tikai tā var komentēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadības mēģinājumu novirzīt uzmanību no savām spējām un vēlmes kontrolēt priekšvēlēšanu aģitāciju uz absurdu diskusiju, vai būtu adekvāti, reāli un galu galā demokrātiski mēģināt bloķēt sociālos tīklus, kā Facebook, ja tie neatklās birojam, kurš un cik maksājis par partiju un politiķu reklāmām.
Pēdējo divu nedēļu notikumi Latvijai ir daudz maksājuši, bet no tiem var izvilkt arī kādu labumu. Ne tikai masku krišanu, moderno korupcijas shēmu atmaskošanu un daudzsološus kriminālprocesus, par ko varam teikt "paldies" Latvijas Bankas prezidentam un viņa pārsteidzošajam paziņu lokam, bet arī iespēju novērtēt "kurš ir kurš" tā dēvētajā Latvijas politiskajā elitē.
Kādēļ es ticu Norvik bankas īpašnieka Grigorija Guseļņikova atklāsmēm par korupciju Latvijā? Par spīti tam, ka pati esmu rakstījusi ne tos glaimojošākos rakstus par šīs bankas problēmām un prasmi izmantot savā labā pazīšanos Latvijas politiskajā elitē.
Tas, ka notiek izmeklēšana par maksātnespējas administratoru, banku uzraugu un naudas atmazgātāju grupas darbībām, vismaz pēdējo gadu bija, iespējams, visvairāk apspriestais "noslēpums" Rīgas "Informētajās aprindās". Atšķīrās tikai prognozes, cik tālu ies izmeklētāji. To, ka tik tālu, tas ir, līdz organizētās grupas augšgalam, neticēja daudzi
Abas kratīšanas - gan Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā veiktā, gan pie uzņēmēja Māra Martinsona veiktā - notikušas vienlaikus un tās ir savstarpēji saistītas, jo "izaugušas" no kriminālprocesa, ko Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) izmeklēja pret maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un Ilmāru Krūmu.
Pat ja kāds jums šobrīd teiktu, ka zina, kurš būs nākamais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, neticiet – viņš ir vieglprātīgs muļķis vai viltnieks, kas apzināti blefo, lai ietekmētu procesu. Jā, vienmēr ir iespēja, ka īstenojas kāds no publiski prognozētajiem scenārijiem, bet ne vairāk. Tiesa, iespējas, ka Jānis Maizītis varētu tikt nomainīts SAB vadībā, ir reālākas nekā jebkad agrāk.
Valdība noraidījusi barikāžu laikā nogalinātā kinooperatora Andra Slapiņa bērnu lūgumu saglabāt dubultpilsonību. Tiesai tagad jāvērtē PMLP lēmuma par Latvijas pilsonības atņemšanu tiesiskums, pirmdien vēsta avīze Diena.
Saeimas ārpolitikas debašu frāžainība un "brīvais stils", kurā aizpeld daudzi deputāti, nepelnīti mazina šī ikgadējā pasākuma nozīmi. Nepelnīti, jo izpaušanās par tik šķietami attālinātu lietu kā norises ārpolitikā no daža ietekmīga politiķa izvilina pārsteidzoši atklātus paziņojumus par gluži konkrētiem politiskiem procesiem, piemēram, gaidāmajām vēlēšanām un politiskās elites tikumiem.
"Ne visiem ir jāņem ierocis rokās. Citiem ir pienākums kara gadījumā darīt savu darbu – kāds apkalpo termoelektrostacijas vai cep maizi. Viņi jau tāpat aizstāv valsti. Tas jau ir tas, ko mēs gribam ielikt arī ar šiem grozījumiem – šo izpratni: ja tauta negribēs aizstāvēt savu valsti, diez vai mēs – karavīri – vieni paši to varam izdarīt," intervijā Agnesei Margēvičai par jaunajiem Nacionālās drošības likuma grozījumiem par iedzīvotāju pienākumiem kara gadījumā, situāciju Latgalē, iespējamiem situācijas attīstības scenārijiem, aizsardzības jomas iepirkumiem un gaidāmo Satversmes aizsardzības biroja direktora izraudzīšanos stāsta aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Parlamentārās izmeklēšanas komisija, ko, viens otra uzskatus apkarojot, vadīja Inguna Sudraba un Andrejs Judins, bija tieši tikpat nevarīga un politikāniska kā citas Saeimā jau darbojušās.
Aizvadītajā nedēļā tika publicēta visai interesanta balsstiesīgo pilsoņu aptauja pēc, viņuprāt, vēlamākajiem pēcvēlēšanu koalīciju variantiem, ko pēc laikraksta Neatkarīgā pasūtījuma veikusi socioloģiskā firma SKDS. Aptauja "glaudīja galvu" ZZS, nosaucot to par citu partiju elektorāta vidū iecienītāko koalīcijas partneri. Tas nav brīnums, jo tendence pieslieties varas partijai ir vēlētāju aptauju nemainīga tendence.
Par skaļajām maksātnespējas administratoru grupējuma aizturēšanām, likumdošanas izmaiņām tiesās, komercbanku uzraudzībā un maksātnespējas procesā, kas nepieļautu shēmas, kā arī to, kā interesēs netika uzsākta jaunā cietuma celtniecība, ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (Nacionālā apvienība) sarunājas Agnese Margēviča.
Tas, par ko publiskajā telpā kritizē partiju, nav svarīgs tās vēlētājam – īsumā tā šodienas Dienā Nacionālās apvienības (NA) reitingu imunitāti pret ilgi sildīto skandālu ap ietekmīgo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un pat pret viņa apcietināšanu un kriminālvajāšanu man komentē sociologs Arnis Kaktiņš.
Vēlēšanu gadā valsts vadītāju Jaungada apsveikumu runām ir pat niansētāka simboliska nozīme, kas cilvēkiem nepaslīd garām arī svinību brīdī, tādēļ var teikt, ka premjers, solot panākt sociāli taisnīgāku sabiedrību ar plaši tiražēto saukli par nodokļu reformu, ir pacēlis augstas likmes. Jo politikas rezultātu, ko ikviens varēs izmērīt savā maciņā, notestēt veselības aprūpes pieejamībā vai izglītības kvalitātē, pat pie labākās gribas ar skaistiem vārdiem vien aizmālēt nevarēs.
Jaunais gads, kas iestāsies jau pirmdien, diemžēl gluži jaunu dzīvi, kā cerēts, vis nenesīs, tomēr, gudri nodzīvots, var šādas tādas izmaiņas viest kaut vai tāpēc, ka ir vēlēšanu gads. Tāpēc "iet vai neiet" (uz vēlēšanām) varētu kļūt par vienu no jaunā gada dilemmām, tāpat kā sarežģījumi aiz priekšvēlēšanu kampaņām atšifrēt patiesos uzskatus un nolūkus un pašattīrīšanos nepārvērst tādos cilšu karos, pēc kuriem ne roku paspiest, ne acīs ieskatīties.
Gadījumā, ja sabiedriskajos un vispār uz valstisku un sabiedrības ideoloģiskā karogneša lomu pretendējošos medijos daudzus gadus nebūtu viegli slēpti dominējis politiski un ideoloģiski iekrāsots domu (vai interešu) biedru klubiņš, opozīcija partiju nokomplektētās NEPLP izdarībām ap Latvijas Radio valdi būtu daudz vienotāka.
Labklājības ministrija vēlas nepieļaut bērnu adopciju uz ārzemēm. Tas pamatā skar smagi slimos un bērnus vecumā no deviņiem līdz 18 gadiem, ko Latvijā ģimenes neizvēlas adoptēt. Par to, kādas sekas būtu labklājības ministra Jāņa Reira (Vienotība) vēlmei liegt bērnu adopciju uz ārzemēm un kādu ASV vēstniecības reakciju jau izraisījusi jaunā, nerakstītā politika, ar adopcijas lietu advokātēm Ilzi Grīnbergu un Kristīni Lemantoviču sarunājas Agnese Margēviča.
Parasti partiju un individuālu politiķu reitingus vai nu pieņem par puslīdz ticamiem, vai kliedz, ka tie nav par pilnu rubli ņemami. Viss atkarīgs no tā, cik šie cipari komplimentē to patērētāja personiskajai attieksmei pret to vai citu partiju, politiķi.
Būtu ļoti svētīgi, ja nākamo vēlēšanu rezultātus ietekmētu cilvēku vērtējums bīstamajam eksperimentam, ko zem veselības sistēmas reformas izkārtnes šobrīd pretī pieņemšanai galīgajā lasījumā lielā vienprātībā dzen Saeimas vairākums.
Latviešus gandarījusī ziņa par mūsu sportistiem noblēdīto Soču olimpisko medaļu atgūšanu, pateicoties tam, ka atmaskota Krievijas valstiski organizētā dopinga shēma, lika uzdot daudz tālejošu jautājumu.
Solvitas Āboltiņas izslēgšana no Vienotības ir pats maznozīmīgākais aspekts visā šajā aizvadītās nedēļas politiskajā tracī. Pulka svarīgāka ir valdības stabilitāte un tās nodrošināšanas cena, jo neizskatās, ka apvērsuma šķietamais uzvarētājs Arvils Ašeradens kontrolētu Vienotības frakcijas deputātu atbalstu valdībai. Tāpat būtu aplami noticēt, ka līdz ar šo ir notikusi Vienotības pašattīrīšanās – lielākā intriga ir, vai Ašeradens vispār centīsies un spēs nostumt partijas sponsoru interešu aptekalētāju ģenerālsekretāru Arti Kamparu.
Laikam jau vispārējā, ar regulāru intensitāti uzliesmojošā neapmierinātība ar partiju un atsevišķu valdības locekļu sniegumu ir kārtējo reizi likusi meklēt dziļākus problēmas cēloņus, atsākot publisku diskusiju, cik pietiekams ir partiju finansējums no valsts budžeta līdzekļiem. Piedodiet, ārstēt partiju krīzi ar šādām zālēm ir tas pats, kas ticēt, ka Saskaņa atgūst nevainību, jo beidzies tās līgums ar Vienoto Krieviju.
Vienotības mocības ar nespēju nomainīt savu ekonomikas ministru potenciāli ir visas pašreizējās koalīcijas problēma, jo tas, kura šīs partijas grupējuma pārstāvis pārmantos saimnieciski ietekmīgo Ašeradena amatu, var ietekmēt gan Vienotības likteni, gan citu, pēc varas vēl tikai tīkojošu spēku pieeju resursiem. Patiesi negribētu domāt, ka premjers Kučinskis, cik zināms, noraidot jau vismaz divus neoficiāli testētus Vienotības kandidātus šim amatam, bet trīs oficiāli nominēto virzīšanu "iesaldējot" vismaz līdz valsts budžeta pieņemšanai, nodarbojas ar koalīcijas partnera kacināšanu tikai "sporta pēc".
Saeimas priekšsēdētājas, divu eksprezidentu, Nacionālās apvienības (NA) un Saskaņas līdera Ušakova piedalīšanās "monumentālā", 60 metru augstā Latvijas karoga masta atklāšanā trešdien uz AB dambja Rīgā atstāja nevis valstiskas apgarotības, kā acīmredzot bija iecerēts, bet vieglas šizofrēnijas vai vismaz liekulības iespaidu.
Partiju konsolidācija nav slikta lieta, bet, ja ap sevi konsolidēt citus apņemas partija, kuru vispār (jā, vispār) nevar atrast SKDS septembra reitingu tabulā, kā tas ir gadījumā ar Latvijas attīstībai (LA), tad ir jāņem lupa, lai tiešā un pārnestā nozīmē aplūkotu, kādi tarakāni paslēpušies zem šīs šokolādes glazūras.
Grūti iedomāties politiķiem ērtāku priekšvēlēšanu gadu, ja nākamos 12 mēnešus līdz jaunās Saeimas vēlēšanām publisko dienaskārtību turpinās aizņemt strīdi par un ap, pirmkārt, pašu dienaskārtību, otrkārt, ar to saistītiem personāžiem, nevis pavisam konkrētiem, notikušiem, izmērāmiem, pieķeramiem un jau iztālēm smakojošiem darījumiem. Skaldi un valdi, tā teikt.