Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Trešdiena, 15. aprīlis
Gastons, Aelita

Agnese Margēviča

Burova ievēlēšanas aizkulises(7)

Pusei Rīgas domes opozīcijas tēlojot demokrātijas teātri "mēs gribam un varam ņemt varu Rīgā", par jauno mēru ievēlēts ziemā izkratītā kukuļdošanas starpnieka Māra Martinsona drauga Andra Amerika saimniekošanas mantinieks Oļegs Burovs. Lielie rēķini par šo teātri, kas palīdzēja leģitimēt Burova ievēlēšanu, vēl tiks piestādīti, un te jāskatās uz amatu pārdali Rīgas brīvostas valdē un Rīgas pašvaldībā. Bet īstā cena, visticamāk, nāks līdz ar jauno Rīgas teritoriālo attīstības plānu un tā draudzīgumu vai nedraudzīgumu Latvijas attīstībai tik svarīgajam azartspēļu biznesam.

Guseļņikovs: Banku cenšas ātri izlaist cauri gaļasmašīnai(52)

Par PNB bankas pārdošanas darījumu, sākotnējo sajūtu, ka aiz investora Rodžera Tamraza stāv kāds latvietis, un to, kā korupcijā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs izmantojot savās spēlēs Latvijas valsts nekonsekvento pozīciju tiesvedībā ar PNB bankas akcionāriem, intervijā Agnesei Margēvičai stāsta baņķieris Grigorijs Guseļņikovs.

PNB slēgšana – stresa tests valdībai(13)

Lēmumam par kādreizējās Norvik bankas, tagad PNB Bank darbības apturēšanu būs ietekme ne tikai uz bankas darbiniekiem un noguldītājiem, no kuriem 40%, pateicoties mērķtiecīgi veidotajam plašajam mazo filiāļu tīklam, ir pensionāri. Bankas ilgstoši prognozētais gals būs "stresa tests" gan valdības koalīcijas stabilitātei, gan daudz piesauktajam tiesiskumam un tam, vai kas mainījies maksātnespējas administratoru shēmās. Savā ziņā PNB Bank slēgšana būs pārbaudījums arī pret Latvija Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un viņa sabiedrotajiem izmeklētajām lietām.

Vienotībai šī valdība pārāk dārgi izmaksā(25)

No ne īpaši veiksmīgajām Saeimas vēlēšanām Jaunā Vienotība (JV) iznāca kā uzvarētāja, jo par spīti proporcionāli vismazākajai frakcijai Saeimā spēja tikt pie premjera amata Krišjānim Kariņam. Tomēr pat jūnija reitingu lēciens nav devis tik nepieciešamo pašapziņu Kariņam izturēties kā vairāk nekā vienkārši tehniskam premjeram daudzskaitlīgā šantāžistu koalīcijā.

"Maigās atlaišanas" sliktā prakse(8)

Pirms pāris nedēļām Diena komentārā par izaicinājumiem valdības koalīcijas stabilitātei pieminēja tobrīd publiski vēl neizskanējušo informāciju, ka pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi jau bijusi ierosināta viena dienesta pārbaude un gaidāma vēl arī disciplinārlieta, kas draud jau ar nopietnākām sekām. Tas parāva vaļā slūžas mediju ziņām, kas vairāk nodarbojas ar spekulācijām par politisku vēlmi nomainīt VID vadību, nevis pašu iespējamo pārkāpumu iztirzāšanu, jo par to būtību gluži vienkārši nav pietiekami izsmeļošas informācijas.

Linkaits uzsauc "zelta izpletņus"?(15)

Sakiet, ko lai sabiedrība secina no tā, ka pēc divus ar pusi mēnešus ilgās satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) skaļās un revolucionārās retorikas par it kā atklātajām koruptīvu darbību pazīmēm un nesaimnieciskumu Latvijas dzelzceļa (LDz) vadības darbā, šīs valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un valdes loceklim Aivaram Strakšas ļauts mierīgi un bez komentāriem aiziet, turklāt, kā runā Satiksmes ministrijas (SM) gaiteņos, rēķinoties ar kompensācijām līdz pat gada atalgojuma apmērā?

Nemiro: "atsēdētāju" Latvenergo padomē vairs nebūs(21)

"Neredzu nekādu lietderību pirkt daļas gāzes tirdzniecības uzņēmumā, kurš pērk gāzi tikai un vienīgi no Krievijas. Ja Krievijas pusē uz politiska lēmuma tiktu aizgriezts gāzes krāns, sakiet, lūdzu, cik maksās Latvijas gāze tad?" Latvenergo padomes ieceri par teju 50 miljoniem eiro pirkt mazākuma akcijas Latvijas gāzē intervijā asi kritizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), pirmo reizi tik detalizēti skaidrojot galveno iemeslu savam politiskajam lēmumam atlaist dāsni atalgoto, ar partiju ietekmi saistīto padomi.

JKP neapmierinātība ļoga valdību(16)

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politisko nākotni un ilgmūžību šā brīža valdības koalīcijā noteiks nevis kāda cita simpātijas vai antipātijas, bet pašas JKP līderu politiskā taktika, kas nu jau ļoti uzkrītoši partiju dzen pašizolācijā. Pēc otrdienas demarša, kad JKP pameta valdības sēžu zāli, nepiedaloties lemšanā par Normunda Mežvieta pārapstiprināšanu Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka amatā, pārbīdes koalīcijā par sliktu JKP un, iespējams, par labu opozīcijā sēdošajiem zaļzemniekiem no teorētiskām konstrukcijām sāk kļūt aizvien reālistiskākas.

Ģirģens Iekšlietu ministrijā atklājis vairākas frontes līnijas(20)

Iekšlietu resors ir tāds specifisks – vai nu tu nopelnīsi autoritāti un tevī ieklausīsies, vai tevī neklausīsies un sistēma darbosies savā nodabā, nepieļaujot pārmaiņas –, intervijā atzīst iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) un stagnējošo iekšlietu sistēmu nosauc par astoņkāji.

Politiķu biedrības kā mazgātavas(14)

Vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) beidzot ir pamodies un pamanījis, ka sporta, mākslas, kultūras biedrības gadu gadiem tiek izmantotas kā politiskās korupcijas vešmašīnas kukuļu atmazgāšanai? Šis ir visbūtiskākais jautājums saistībā ar Nacionālās apvienības politiķes, Latvijas Universitātes daudzmiljonu būviepirkumos ietekmīgās Biatlona federācijas prezidentes Baibas Brokas kukuļņemšanas lietu.

No Levita gaidīs daudz un uzreiz(16)

Pirmdien, kad amatā stāsies jaunais Valsts prezidents Egils Levits, mums visiem (neatkarīgi no attieksmes pret viņu ievēlējušajām partijām un to vēlmēm) ir lielas cerības, ka nākamos četrus gadus mums būs valsts galva, kas spēs paveikt ko fundamentālu pozitīvām izmaiņām Latvijā. Levits amatā nestājas miera laikos, un tāda nevarēs atļauties būt viņa prezidentūra.

Kauja par Latvenergo rauj maskas(25)

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) lēmums atlaist valsts energomilža Latvenergo padomi bija slikti sagatavots, slikti izskaidrots un pamatots. Nemiro skaidri un drosmīgi vajadzēja pateikt to, par ko vāras viss Rīgas politisko un ekonomisko interešu katls: viņam ir aizdomas par šajā valsts uzņēmumā gadiem ilgi notikušiem aizdomīgiem daudzmiljonu iepirkumiem un nesaimnieciskiem lēmumiem, kuru netraucētu norisi pieskatījusi iepriekšējā padome, tādēļ jaunā padome iesūtīta to visu vētīt. Ja tuvākos mēnešos atklātos, ka aizdomas nespēj pierādīt, jādemisionē pašam Nemiro, uzņemoties politisko atbildību. Tādēļ šobrīd atkāpties un atcelt jauno pagaidu padomi, kas, kā baumo, varētu notikt pirmdien, būtu tikai vēl viena Nemiro politiskā kļūda.

Vai zaļzemnieki ir norakstāmi(18)

Sarežģītās valdības partiju attiecības ir tas, kas ik pa laikam liek pataustīt pulsu Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kura, it kā bezcerīgā opozīcijā sēžot, tomēr ik pa laikam sarosās un sāk iesildīties uz rezervistu soliņa, kādu koalīcijas partneru nesaskaņu iedvesmota. Ja paskatās uz zaļzemnieku kopējiem kasē ienākušajiem ziedojumiem, tie vismaz pēcvēlēšanu gada griezumā par milzīgu bēgšanu no grimstoša kuģa nesignalizē. Problemātiskāka ir līderu krīze.

Ko nevajag sponsoriem, nevajag partijām(3)

Situācija, kas izveidojusies Rīgas domē, kad partijas dažādu pragmatisku apsvērumu dēļ neraujas uz varas pārņemšanu caur ārkārtas vēlēšanām, liek paurķēties sīkāk šajos partiju iekšējos apstākļos. Diagnozes, kas no šīs situācijas izkristalizējas, ir aizmetušās jau krietni iepriekš un, domājams, ietekmēs politisko dzīvi vēl krietni pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.

Svarīgi gan mērķi, gan līdzekļi(1)

Tiesiski apšaubāmais veids, kā panākt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības maiņu, likumā iestrādājot normu, kurā piesolīti 80 procentu no gada mēnešalgas par brīvprātīgu atlūgumu līdz 1. augustam, ir ne vien centiens ar anekdotisku likumu jaunradi atrisināt politiskas problēmas, bet arī diagnoze visa banku uzraudzības "kapitālā remonta" kvalitātei. Šajā anekdošu žanrā ietilpst arī cīņa pret naudas atmazgāšanu, solot Valsts ieņēmumu dienesta reidus uz ceļiem.

Kas patiesībā notiek Rīgas domē?(19)

Paņemt savos apskāvienos balto un pūkaino latvisko mazākumu un tik ilgi ap to berzēties, līdz tas kļūst vienmērīgi pelēks, ir veca Saskaņa "tēva" un politisko spēļu dinozaura Jāņa Urbanoviča taktika, kuru ir iemācījusies arī jaunā saskaņiešu paaudze. To Saskaņa (S) un Gods kalpot Rīgai (GKR) šobrīd patiesībā Rīgā piedāvā valdības koalīcijas partijām, liekot priekšā pārdalīt ietekmi un "strādāt kopā rīdzinieku labā" jeb "izmantot brīdi, lai nestu pārmaiņas galvaspilsētā" pēc tam, kad četru deputātu izslēgšana S/GKR vairākuma koalīciju Rīgas domē (RD) naktī uz piektdienu pēkšņi padarīja par mazākumu.

Koalīcijai trīs dienas, lai savāktos(11)

Piecu koalīcijas partiju ārkārtīgi atšķirīgie panākumi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās noteikti ir mazinājuši pirms sestdienas vērojamo apetīti šos rezultātus tulkot kā vērtējumu valdības darbam un atsevišķu partiju politikai. Šie rezultāti ir ļoti neproporcionāli partiju esošajai ietekmei vai vismaz varas apetītes līmenim valdībā un, visticamāk, var tikt izmantoti, lai to vēlreiz pārskatītu. Politisko nestabilitāti tas var un, iespējams, arī nesīs, kas gan paradoksālā kārtā automātiski nenozīmē, ka no tā cietīs valsts intereses.

ASV maldi Latvijas reālpolitikā(21)

Draudzīgais un neatslābstošais grūdiens, ko mūsu stratēģiskais partneris ASV sniedz Latvijai, lai tā uzlabotu banku uzraudzību, ir apsveicama lieta, kas, godīgi īstenota, gan no mūsu amatpersonu, gan pašu amerikāņu puses, nenoliedzami, tikai vairos Latvijas drošību. Tomēr šai ASV partneru palīdzībai acīmredzami sāk pietrūkt caurredzamības, konsekvences un vietējās specifikas jeb reālpolitikas lamatu pārzināšanas.

Bezvēja periods pirms jaunām nepatikšanām(9)

Daudzās jaunās valdības ministru darbībās šajās pirmajās nu jau nedaudz vairāk nekā 100 darba dienās ir dominējis publicitātes moments, sākot ar tiltu slēgšanu, mēru atstādināšanu, valsts kapitālsabiedrību valžu atlaišanu un sociālo tīklu piekliegšanu ar dažādiem lozungiem. Jautājums, vai un cik ilgi aiz saukļiem par cīņu pret citu nesaimnieciskajiem lēmumiem iespējams paslēpt pašiem savas sapņu pilis par brutālu saimnieciskās ietekmes pārdali un vecu parādu maksāšanu labvēļiem, ko vispār jau pieņemts saukt par korupciju.

Par mītiem un ideologiem(10)

Svētkos labi audzināti un patriotiski cilvēki slauka pagalmu tīru, nevis sijā gružus. Tagad, kad 4. maija svinības pagājušas, nav nepiedienīgi parunāt par to samulsinājušo, pusizrunāto, pussaprasto, kas pēdējos mēnešos nācis gaismā, vētot čekas ietekmi uz okupācijas gadiem un caur reiz salauztajiem ziņotājiem, kuri bija aktīvi atmodas gados, arī uz Latvijas šodienu.

Tik slikti, ka pat Kariņam jākliedz?(27)

Kad ceturtdien sāka izplatīties neoficiālas runas, ka, raksturā tik mierīgais, premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) tik rāmā pasākumā kā Finanšu sektora attīstības padomes sēdē vairākas minūtes kliedzis, tas izklausījās pēc spēcīga pārspīlējuma, bet, aprunājoties ar vairākiem slēgtās sēdes dalībniekiem, šis grūti noticamais fakts apstiprinājās vienlaikus ar secinājumu par to, cik uzvilkta situācija ir gan koalīcijā, gan vēl aizvien – uzraudzības krīzes satricinātajā banku sektorā.

Pakalpojums Ušakovam un Martinsonam(30)

Visā nopietnībā analizēt par pašvaldību ministru kļuvušā Edgara Jaunupa klasesbiedra, miljonāru piejaucētā Jura Pūces (AP) lēmumu par Nila Ušakova (Saskaņa) atstādināšanu no Rīgas mēra amata būtu piedalīties sliktā izrādē, ko sarīkojuši pār vienu kārti metamie galveno lomu spēlētāji. Izņemot sliktus nolūkus manipulācijām ar vēlētāju apziņu un sabiedrisko domu, šim lēmumam nekādas citas valstiskas nozīmes nav.

Reira lēmums paplašina frontes līniju(5)

Divus ar pusi gadus pēc aizdomīgajām tīrīšanām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noziedzības apkarošanas blokā, kas tika veiktas ar Danas Reiznieces-Ozolas rokām, valsts dienestā atgriežas kādreizējais Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis. Viņa laikā tika realizēta "būvnieku lieta", kratot un aizturot vēl nesen politiķu draugu, nu korupcijā apsūdzēto, apcietinājumā esošo Māri Martinsonu.

Ušakova un Pūces sarunātā cīņa(34)

Tas, ar ko caur skaļiem, bet savā būtībā bezsatura virsrakstiem kopš janvāra nodarbojas Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) un pašvaldību ministrs Juris Pūce (Latvijas attīstībai), sportā tiek dēvēts par sparingu – treniņu, kurā pretinieki iepriekš sarunājuši scenāriju un pieturas pie striktiem noteikumiem, lai ne viens, ne otrs negūtu savainojumus, bet viens otru trenētu un arī publikai būtu interesanti.

Ne jau "algu saraksti" izskaudīs korupciju(5)

Pārspīlētajās reakcijās uz Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kas paziņoja, ka norma par konkrētu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku saņemto atalgojumu nav publiskojama, jo tās pieņemšanas process bija Saeimas brāķis, pazuda izpratne, kāda bija šādas atklātības praktiskā sabiedriskā lietderība. To apzinot, var viegli secināt, ka mati, iespējams, būtu plēšami par trūkumiem citos, daudz būtiskākos regulējumos un to piemērošanā, nevis tērējams laiks bezjēdzīgām un absurdām debatēm, vai Saeimai būtu piedodami brāķi, ja tie kādam šķiet sabiedrisku labumu nesoši.

Prezidenta vēlēšanas virzās uz kompromisu(42)

Valsts prezidenta meklējumi parasti sastāv no publiskās un nepubliskās daļas, kur pretēji vispārpieņemtajam ciniskajam viedoklim sava loma ir arī uz skatuves, ne tikai aizkulisēs notiekošajam. Jo kas gan ir kandidātu nosaukšana? Tā ir ne tikai konkrētas personas izredžu mērīšana. Tā ir robežu testēšana gan ideoloģiski un vērtību ziņā neviendabīgo partiju iekšienē, gan valdības koalīcijā un Saeimā kopumā, gan mērot un ietekmējot to, cik silta vai vēsa pret kandidātiem ir sabiedrība

Amerikam nepienākas apdrošināšanas polise(15)

Lai cik pelnīti Nils Ušakovs un Andris Ameriks nebūtu āzēti par glābšanos Saskaņas Eiroparlamenta vēlēšanu sarakstā, šis nedrīkst palikt par stāstu, kurā divi veikli darboņi pagūst ielēkt pēdējā vagonā uz Briseli. Jo šis nav stāsts par bēgšanu no Rīgas, šis ir stāsts par bēgšanu no, iespējams, kriminālām nepatikšanām.

Vai jāsatraucas par Rimšēviča lietu?(18)

Otrdien, 26. februārī, Eiropas Savienības (ES) Tiesa paziņos spriedumu, cik pamatoti tās ieskatā ir noteiktie amata ierobežojumi korupcijā apsūdzētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam. Tas, ka Latvija ES Tiesai neesot sniegusi pierādījumus par faktiem, kuri Rimšēvičam tiek pārmesti, it kā var novest pie viņam labvēlīga lēmuma.

Karogs jums rokās, ministra kungs!(10)

Aizvadītā piektdiena ar pretrunīgu slavu apveltītajam advokātam Jānim Dzanuškānam bija tāda, par ko The Rolling Stones savulaik dziedāja "Tu ne vienmēr vari dabūt visu, ko gribi." No vienas puses, viņa klientam Rīgas satiksmes (RS) korupcijas lietā Škoda Transportation komercdirektoram Vladislavam Kozakam nācās palikt apcietinājumā, savukārt RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens un uzņēmuma Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, iemaksājuši attiecīgi 200 un 100 tūkstošu eiro drošības naudu, pameta cietumu. No otras puses, advokāta Dzanuškāna klientam Škoda Vagonka A.S., kas ir tā paša Škoda Transportation Group sastāvdaļa, izdevās panākt sev labvēlīgu lēmumu, kas ar Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzīto Valsts akciju sabiedrību Pasažieru vilciens ļaus slēgt 241,888 miljonu eiro līgumu par jaunu elektrovilcienu piegādi.

Sestdienas mītiņa rituālā nozīme(5)

Viss, kas saistīts ar Saskaņas organizēto mītiņu pie Rīgas domes Nila Ušakova atbalstam, ir ļoti nepievilcīgs. Sākot ar aizstāvības puses mēģinājumu kratīšanu Rīgas satiksmē un pie Ušakova kapitalizēt politiski visienesīgākajā un valstiski visbezcerīgākajā sauklī "krievus sit" līdz latviešu mediju un politvērotāju zvaigāšanai par Bolderājas pensionāriem, kuri tālāk par bezmaksas transportu un maizes klaipu neredzot.