Labklājības ministrijas sagatavotajā deinstitucionalizācijas projektā šobrīd ir iesaistījušies 580 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas dzīvo institūcijās, kopumā plānotais skaits ir 700, informē ministrija.
Paliatīvās aprūpes nodrošināšanā, it sevišķi Latvijas reģionos, nozīmīga loma ir ģimenes ārstiem, viņu sadarbībai ar medicīnas māsām un arī sociālo dienestu, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
To pacientu skaits, kam nepieciešams saņemt paliatīvo aprūpi, ik gadu palielinās, it sevišķi onkoloģijas jomā, taču gan veselības aprūpes speciālisti, gan paši sirgstošie ir vienisprātis – sistēmai ir daudz nepilnību, bieži vien slimnieki nezina, kur vērsties pēc palīdzības, piemēram, spēcīgu sāpju gadījumā, lai tiktu pie speciālistiem, ir jāgaida garās rindās, bet neārstējami slimo pacientu aprūpe bieži vien gulstas uz tuvinieku pleciem, trūkst arī darbinieku – gan ārstu, gan medmāsu.
Attieksme un priekšstats par kērlingu mainās, kad pats pirmo reizi uz vienas kājas uzvelc gumijas čībiņu, paņem slotu un ķeries pie akmeņu slidināšanas.
Jaunības gados vīriešiem ir raksturīgas dažādas traumas, kas saistītas ar ļoti aktīvu un pārgalvīgu dzīvesveidu. Taču statistikas dati liecina, ka arī visā dzīves garumā no ārējiem nāves cēloņiem vīrieši mirst trīs reizes biežāk nekā sievietes.
Biedrība Latvijas Diabēta centrs īstenojusi sociālu kampaņu Stiprāks par diabētu, kuras ietvaros trīs sabiedrībā zināmas ētera personības – Kristīne Garklāva, Magnuss Eriņš un Edgars Bāliņš – iesaistījās sociālā eksperimentā, savās ikdienas gaitās mēģinot sadzīvot un mēroties spēkiem ar simbolisku tēlu vārdā Diabēts, kurā iejutās mūziķs un improvizācijas teātra aktieris Nauris Brikmanis.
"Paliatīvā aprūpe ir nepieciešama vairākiem tūkstošiem pacientu ik gadu, un šī pakalpojuma pieejamība ir steidzami jārisina," laikrakstam Diena pauž Vilnis Sosārs - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs, onkologs ķīmijterapeits, algologs.
