Pasaules centrālo banku veiktie iespaidīgie finanšu stimulēšanas pasākumi, lai amortizētu Covid-19 izplatības radītās ekonomiskās jukas, ir pozitīvi ietekmējuši Latvijas iedzīvotāju potenciālo labklājību.
Tautsaimniecības attīstības sekmēšanai svarīga ir pētniecības atbalstīšana valsts līmenī un izstrādāto prototipu ieviešana dzīvē, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.
Šobrīd varam droši teikt, ka tādu gadu kā 2020. gads nav pieredzējusi ne Latvijas tautsaimniecība, ne globālā ekonomika kopumā. Covid-19 izplatība pasaulē ir likusi aizvērt daļu no ekonomikas, kā rezultātā pieaudzis bezdarbs, taču tajā pašā laikā Latvijā ir piedzīvots vidējās darba samaksas pieaugums.
Decembrī daudzās valstīs aizsāktā vakcinēšanās pret Covid-19 ekspertu vidū raisa cerības, ka nākamajā gadā globālā tautsaimniecība piedzīvos strauju kāpumu. Tomēr ar to būs par maz, lai atgūtu šogad zaudēto. Turklāt aizvien jārēķinās ar masveida bankrota viļņiem par spīti triljoniem eiro, dolāru un citu valūtu vērtajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Minētais arī nozīmē, ka atsevišķas tautsaimniecības nozares pirmspandēmijas līmeni varēs sasniegt tikai pēc vairākiem gadiem, un patlaban nevar izslēgt, ka dažādās ar viesmīlību un pasākumu rīkošanu saistītajās jomās strādājošo uzņēmumu skaits 2022. gadā būs mazāks nekā 2019. gadā.
Lai gan Covid-19 pandēmija ir ļoti atšķirīgi ietekmējusi dažādas Latvijas tautsaimniecības nozares, tomēr ir skaidrs, ka šis ir sarežģīts laiks ne tikai epidemioloģiskā, bet arī ekonomiskā aspektā un ka būs jāveic tautsaimniecības atjaunošana pēc Covid-19 izraisītās krīzes. Lielas cerības tiek liktas uz Eiropas Savienības (ES) finansiālo atbalstu.
Valdības un centrālās bankas ir izziņojušas vērienīgus tautsaimniecības stimulēšanas pasākumus, lai izbēgtu no vēl lielāka krituma kā iepriekšējās finanšu krīzes laikā, un ekonomikā iepludinājušas triljoniem eiro, ASV dolāru un pēc šo abu valūtu kursa ekvivalentas summas arī citās valūtās.
Covid-19 izplatība, kas Eiropā sākotnēji visgraujošāk ietekmēja Itāliju un Spāniju, rada pamatotu jautājumu par to, vai pēc tam, kad pandēmija būs pārvarēta, nepalielināsies labklājības atšķirība Eiropas Savienības (ES) valstu vidū. Par to vedina domāt gan valstu tautsaimniecības struktūra, gan ļoti atšķirīgie valdību parādu līmeņi, ja tos salīdzina ar valsts ekonomikas apjomu. Tādējādi patlaban var veidoties situācija, ka daļai no ES valstīm ekonomikas apjoms uz iedzīvotāju, rēķinot pret ES vidējo līmeni, varētu pieaugt, savukārt citām pašreizējās krīzes ietekmē tas varētu samazināties.
Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radīto vispārējo neskaidrību globālajā tautsaimniecībā, Latvijas rūpniekiem veicas gluži labi. Izaugsme nav galvu reibinoša, tomēr ir atgriezusies, vedinot domāt, ka arī kopumā valsts ekonomikai ir cerības pandēmiju pārvarēt, lai gan ne bez sarežģījumiem.
Covid-19 uzplaiksnījums lika Latvijas tautsaimniecībai šā gada otrajā ceturksnī sarukt par teju 9% salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn, taču šā gada trešajā ceturksnī ir sekojis pārsteidzoši iespaidīgs uzrāviens. Salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaudzis pat par 7,1%, bet kritums pret atbilstošu ceturksni iepriekšējā gadā sarucis līdz 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Spriežot par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, šogad, kad pasaules tautsaimniecība jāglābj no Covid-19 izplatības sekām, daudz tiek runāts par to, ka valdību un centrālo banku aktivitātes, kas saistītas ar naudas iepludināšanu finanšu tirgos, ir sekmējušas attīstīto rietumvalstu biržu augšupeju.
Covid-19 izraisītā avionozares un tūrisma sašaurināšanās atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas pakalpojumu eksportu, kas nozīmē mazākas no ārvalstīm ieplūstošas naudas summas mūsu valsts ekonomikā. Tas liek uzdot jautājumus, kā ir mainījies un vai nākotnē varētu manīties Latvijas tekošā konta stāvoklis.
Neraugoties uz to, ka Covid-19 izplatība uzņēmējdarbības videi turpina sagādāt ne mazums raižu, atsevišķās jomās ekonomikas dati pamazām kļūst tādi, lai būtu pamats runāt par tautsaimniecības atkopšanos.
