Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Rūpniecība spītē Covid-19 krīzei

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radīto vispārējo neskaidrību globālajā tautsaimniecībā, Latvijas rūpniekiem veicas gluži labi. Izaugsme nav galvu reibinoša, tomēr ir atgriezusies, vedinot domāt, ka arī kopumā valsts ekonomikai ir cerības pandēmiju pārvarēt, lai gan ne bez sarežģījumiem.

Latvijas ražojošās sfēras visnozīmīgākais spēks ir apstrādes rūpniecība. Šā gada oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada desmito mēnesi tās produkcijas izlaide augusi par 1%, kas var šķist visai maz, taču nav peļams rādītājs, ja ņemam vērā to, ka pasaules ekonomika kopumā krīt – ne visur, taču pie Latvijas lielākajiem eksporta partneriem gan. Neraugoties uz to, divas lielākās Latvijas ražojošās nozares – kokrūpniecība un pārtikas rūpniecība – uzrāda pamanāmu kāpumu, turklāt arī vairāku citu nozaru sniegums vedina domāt, ka ar pasaules tautsaimniecības atgūšanās iespējām viss nemaz nav tik slikti, kā varētu šķist. 

Šajā ziņā īpašas pieminēšanas vērta ir elektrisko iekārtu ražošana, kur produkcijas izlaide šā gada oktobrī bija par 19,8% lielāka nekā pirms gada.

Iepriecina arī citas mašīnbūves nozares, piemēram, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, kur pēc desmitiem procentu vērta krituma pavasarī un vasarā ir vērojams krietns uzrāviens, un produkcijas apjoms oktobrī bija par 9,7% lielāks nekā gadu iepriekš.


Stutē koki

Latvijas rūpniecības flagmanis gan pēc produkcijas izlaides apjoma, gan pēc izaugsmes tempiem ir kokapstrāde. Tās produkcijas apjoms salīdzinājumā ar 2019. gada oktobri pieaudzis par 8,2%, tādējādi, rēķinot pēc ražošanas apjomu kāpuma produkcijas vienībās, kokapstrādātāji patlaban ir galvenais Latvijas ražojošā sektora virzītājspēks. Ir atsevišķas apstrādes rūpniecības apakšnozares, kurās produkcijas izlaides kāpums gada izteiksmē bijis straujāks, piemēram, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā kāpums sasniedzis pat 11,4%, tomēr tām ir mazāks svars kopējos ražošanas apjomos valstī.

Kokrūpniecība ir arī pasaules ekonomiskās veselības indikators, ja ņem vērā, ka tās noiets ir saistīts ar celtniecību, transporta līdzekļu ražošanu, kā arī mēbeļrūpniecību, t. i., ar tautsaimniecības sfērām, kas prasa ilgtermiņa ieguldījumus. 

Tomēr, runājot par kokapstrādi, ir jānorāda, ka gan dabas kaprīžu ietekmē, gan saistībā ar nedienām pasaules auto tirgū tā satricinājumus izjuta jau iepriekšējos gados un tagad atgūstas pēc iepriekšējā krituma. Tiesa, šis process, visticamāk, nevarētu notikt, ja situācija pasaules ekonomikā būtu pavisam slikta. 

To izjutis arī mūsu valsts lielākais kokapstrādes nozares uzņēmums Latvijas finieris. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis atgādina, ka dažādu, lielākoties reģionālu, procesu ietekmē ekonomiskās attīstības pieauguma temps pasaules attīstītajās valstīs sāka samazināties jau 2018. un 2019. gadumijā. Līdz ar to Latvijas finieris tirgus situācijas saasināšanos izjūt jau divus gadus, un rezultātā bērza saplākšņa produktu pārdošanas apgrozījums šā gada desmit mēnešos bijis par 7% mazāks nekā 2018. gadā. ''Vienlaikus savu pozīciju bērza saplākšņa tirgū šobrīd vērtējam kā stabilu – mūsu konkurētspējas priekšrocības ir pasūtījumu izpildes ātrums un elastība. Jāsaka liels paldies mūsu sadarbības partneriem, kuri ar izpratni raudzījušies uz situāciju no plašākas, globālas perspektīvas un veikuši izmaksu samazināšanas pasākumus, tā saglabājot konkurētspēju visā pievienotās vērtības ķēdē,'' situāciju komentē kompānijas vadītājs. 

Pēc viņa teiktā, jūtams, ka par dažādiem ekonomisko aktivitāti stimulējošiem pasākumiem šobrīd domā daudzu valstu valdības. Tas atspoguļojas arī Eiropas kopējos ekonomiskajos rādītājos, kas, ņemot vērā krīzes situāciju, vērtējami kā mēreni labi, uzskata Biķis. ''Protams, atkarībā no Covid-19 izplatības un lēmumiem tā ierobežošanai atsevišķajās valstīs, reģionos un nozarēs situācija var būt radikāli atšķirīga. Tomēr ir pārliecība, ka tās ir īslaicīgas grūtības, jo lielākā daļa sabiedrības Eiropā uzticas veselības nozares ekspertu zinātnē balstītajai epidemioloģiskā stāvokļa analīzei. Arī mēs Latvijas finierī rūpīgi sekojam valsts vadošo infektoloģijas ekspertu norādījumiem un aicinām ikvienu ar atbildību izturēties pret ieviestajiem drošības pasākumiem,'' teic Biķis. 


Nauda palīdz

Pēdējā laikā bieži dzirdams viedoklis, ka Latvijas rūpniecības kopējos rādītājus uzlabo visai veiksmīgs eksporta portfelis, kas vērsts uz būvniecības prasību apmierināšanu. Tieši šī nozare ir kļuvusi par ekonomisko nedienu amortizatoru. Proti, lai palielinātu ekonomisko aktivitāti, tiek būvēti dažādi publiskā sektora objekti, tāpat pasaulē notiek cenšanās ar zemām procentu likmēm radīt labvēlīgus apstākļus lielākai aktivitātei nekustamā īpašuma tirgū, kas izdošanās gadījumā atkal dotu darbu būvniekiem.

Ja centrālo banku politikas rezultātā zemās procentu likmes ir aktivizējušas celtniecību, aug pieprasījums gan pēc kokmateriāliem, gan metālizstrādājumiem, gan arī būvmateriāliem.

''Gan Latvijas, gan Eiropas Savienības veiktie atbalsta pasākumi ir palīdzējuši. Latvijas valdības investīcijas ceļu būvē sniedz ieguvumu gan katram ceļa lietotājam, gan uzņēmumiem, kas šajā jomā strādā. Nesenā diskusijā dzirdēju, ka investīciju ziņā šis ir labākais gads Latvijas autoceļu vēsturē, un tam var piekrist. Savukārt uzņēmējdarbību bremzē atbalsta mehānismu lēnā ieviešana un lēnā plānu apstiprināšana,'' situāciju komentē būvmateriālu ražotāja SCHWENK Latvija valdes loceklis un cementa tirdzniecības un loģistikas direktors Baltijā Māris Gruzniņš. 

Viņš norāda arī uz nepieciešamību, lai, iepludinot līdzekļus ekonomikā, vienlaikus tiktu īstenoti stingri kontroles mehānismi ēnu ekonomikas apkarošanas jomā. ''Citādi cerētā ekonomikas sildīšana aizplūdīs pelēkajā beznodokļu zonā. Pašlaik ar mērenu piesardzību raugāmies uz nākamo gadu, kad ir gaidāmi vairāki lieli infrastruktūras projekti un sāks darboties Eiropas atveseļošanas plāns,'' uzņēmuma nostāju pauž Gruzniņš un izsaka viedokli, ka uzņēmums šo gadu noslēgs atbilstoši plānotajam, bet ir mainījies līdzsvars produktu noietā dažādos tirgos. Ievērojamākais kritums vērojams būvniecības jomā Latvijā, jo pavasarī apstājās virkne investīciju projektu, un tas radīja strauju apjoma kritumu arī betona piegāžu tirgū. ''Līdzsvaru palīdzēja saglabāt cementa eksports uz Igauniju un Ziemeļvalstīm, kur būvniecības aktivitātes noturēšanā ātrāk iesaistījās valsts sektors ar publiskajiem pasūtījumiem. Arī Latvijā valdības lēmumi sildīt ekonomiku ar investīcijām autoceļu uzturēšanā un pārbūvē palīdzēja noturēt darbaspēku un turpināt ražošanu, piegādājot izejmateriālus. Pašlaik jūtam, ka vietējā tirgus aktivitāte pamazām atjaunojas, lai gan vēl joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī,'' vērtē Gruzniņš.

Pēc tam, kad celtniecība pabeigta, ir nepieciešams telpas apgādāt ar nepieciešamo interjeru, un te atkal paveras iespējas gan mūsu valsts kokapstrādātājiem, gan mēbeļniekiem, kuriem gan produkcijas izlaide šā gada oktobrī ir bijusi par 0,6% mazāka nekā gadu iepriekš. Vismaz šiem pasākumiem ir kompensējošs raksturs.  

Attiecībā uz minēto nozaru uzņēmumiem pandēmijas laikā vismaz kādai daļai palīdzējis arī tas, ka šogad Latvijas (un arī citu valstu iedzīvotāji) mazāk devušies ārvalstu ceļojumos, bet nauda nereti iztērēta dažādos mājokļa vai citu īpašumu labiekārtošanas darbos, tā pastarpināti nonākot arī mūsu uzņēmumu makos. 

Kopējā situācija ir labvēlīga tam, lai nākamajā gadā mūsu rūpnieku rādītāji būtu labāki par tiem, ko statistika rāda patlaban. Pēc bankas Luminor ekonomista Pētera Strautiņa domām, ļoti labas perspektīvas ir inženierijas nozarēs, kuras gūs labumu no autotransporta pirkšanas un investīciju buma pandēmijas pārvarēšanas laikā. Savukārt vieglā rūpniecība šogad cieta no vāja pieprasījuma, tāpēc nākamais gads tai var nākt kā atvieglojums, uzskata Strautiņš. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses