Arī dažādas ekonomikas nozares attīstās plašā amplitūdā – no pamanāmiem kāpumiem līdz vairāku desmitu procentu kritumiem. Tādējādi šobrīd Latvija ir nonākusi situācijā, kad daļai iedzīvotāju ienākumi ir pieauguši, bet otra daļa sabiedrības spiesta dzīvot uz pabalstu rēķina. Pagaidām tas patērētāju aktivitāti nav sevišķi būtiski ietekmējis, tomēr, pieaugot Covid-19 izplatībai, varam piedzīvot tā dēvēto sniega bumbas efektu, kā rezultātā ekonomika varētu tikt negatīvi ietekmēta nākamā gada pirmajos ceturkšņos.
Ekonomiskie zigzagi
Straujam kritumam tautsaimniecībā, ko piedzīvojām gada otrajā ceturksnī, sekoja atgūšanās nākamo triju mēnešu periodā, tomēr ar to ir bijis par maz, lai tautsaimniecības kopējie skaitļi atgrieztos pirmspandēmijas līmenī.
Gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) kritās par 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tiesa gan, ja salīdzinām Latviju ar Rietumeiropas valstīm, var teikt, ka vismaz sākotnēji Covid-19 pret mūsu valsts tautsaimniecību ir bijis diezgan saudzējošs. Proti, laikā, kad liela daļa Rietumeiropas valstu otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn bija piedzīvojusi IKP kritumu tuvu pie 20% vai vēl vairāk, Latvijai bija iespēja samierināties ar jau minēto nepilnu 9% vērto samazinājumu. Vienlaikus mūsu valsts tautsaimniecība otrajā ceturksnī piedzīvoja visai vētrainu kritumu viena ceturkšņa ietvaros. Laikā no aprīļa līdz jūnijam mūsu valsts IKP saruka par 7,1%, ja salīdzina ar gada pirmajiem trijiem mēnešiem. Tas ir ļoti daudz, taču arī šajā gadījumā Latvijas ekonomikas krituma skaitlis bija apmēram divtik zemāks nekā padsmitus procentus vērtie kritumi Rietumeiropā. Tikmēr gada trešais ceturksnis pagājis tieši pretējā zīmē, kad, atceļot daļu no pulcēšanās ierobežojumiem, tika piedzīvots vēsturiski augstākais ekonomiskais pieaugums viena ceturkšņa ietvaros. Skaitliskā izteiksmē tas arī bija 7,1% vērts kāpums.
Rēķinot matemātiski abu ceturkšņu bilanci un tai pieskaitot gada pirmā ceturkšņa nelielo kritumu, redzams, ka ar to bija par maz, lai mūsu valsts tautsaimniecība izietu pirmspandēmijas līmenī.
Kopumā mūsu valsts tautsaimniecība trešajā ceturksnī bija par 2,6% zemākā līmenī nekā atbilstošā laika periodā pagājušajā gadā. Turklāt, ja ņemam vērā Covid-19 otro vilni, ceturtā ceturkšņa IKP izmaiņu rādītājs būs sliktāks nekā trešajā ceturksnī. Kopumā dažādu ekspertu aplēsēs mūsu valsts ekonomika šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu varētu būt sarukusi par 4–6%.
Tomēr nākamā gada pirmajos ceturkšņos ekonomiskais kritums varētu būt arī lielāks, ja rēķinām, ka līdz ar pašreizējiem tirdzniecības un cilvēku savstarpējās komunikācijas ierobežojumiem kritīsies arī naudas aprite ekonomikā. Tiesa gan, ir jāpiebilst, ka, neraugoties uz visai drūmajām perspektīvām, kas šobrīd varētu rasties saistībā ar Covid-19 izplatību, pagaidām vēl nav pamata salīdzināt šo ekonomisko krīzi ar to, ko piedzīvojām pagājušās desmitgades izskaņā, kad mūsu valsts tautsaimniecība kopumā bija sarukusi aptuveni par ceturto daļu.
Visticamāk, pašreizējās krīzes zemākajā punktā, kas varētu tikt sasniegts nākamā gada pirmajā vai otrajā ceturksnī, Latvijas ekonomiskais kritums, rēķinot procentuālā izteiksmē, varētu nepārsniegt trešo daļu vai pusi no tā, ko piedzīvojām iepriekšējās dižķibeles laikā.
Deflācijas atgriešanās
Krītošas ekonomiskās aktivitātes pavadone tradicionāli ir zema inflācija, kas nereti izvēršas deflācijā. Arī šis gads nebija izņēmums. No šā gada 11 mēnešiem, par kuriem ir pieejami dati par patēriņa cenu pārmaiņām salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā, tikai četros mēnešos mūsu valsts ir piedzīvojusi inflāciju. Vēl viens mēnesis (aprīlis) tika noslēgts ar tādu pašu patēriņa cenu līmeni kā pērn atbilstošā laika posmā, bet atlikušajos sešos mēnešos bija vērojama deflācija.
Domājams, šajā ziņā nekādas pārmaiņas nebūs nesis arī decembris, kurā, visticamāk, neizpaliks gada izteiksmē rēķināma deflācija. Minētais var būt patēriņu veicinošs faktors tai iedzīvotāju daļai, kura savus ienākumus ir saglabājusi esošajā līmenī vai pat kāpinājusi. Savukārt tiem, kuriem ienākumi kritušies vai pat zuduši, deflācijas faktoram ir minimāla kompensējoša ietekme.
Aktuāls ir jautājums, vai pašreizējā deflācija kaitē Latvijas ekonomikai. Patēriņa cenu kritums gada izteiksmē, kas ir relatīvi neliels, šā gada oktobrī un novembrī sasniedzot 0,7%, pamatā ir saistīts ar lētākiem naftas produktiem. Tādējādi mazāku tēriņu rezultātā par ārvalstīs pirktajām izejvielām ieekonomētajiem līdzekļiem Latvijas ekonomika ir pat ieguvusi. Par to liek domāt arī tā dēvētais pamatinflācijas rādītājs, kura aprēķināšanā atšķirībā no parastās inflācijas rādītāja aprēķināšanas netiek iekļautas pārtikas, dzērienu, tabakas izstrādājumu un enerģētisko resursu cenu pārmaiņas, tādējādi iegūstot patēriņa cenu izmaiņu rādītāju, ko var saistīt ar vietējo ekonomisko aktivitāti. Kā liecina tradingeconomics.com dati, Latvijā šā gada oktobrī gada pamatinflācija bija 0,8%, savukārt novembrī – 0,6%. Tādējādi cenu izmaiņu dati apliecina, ka līdz decembrim ekonomiskā aktivitāte vērtējama ar plusa zīmi.
Ar nelielu cerību
Pamatinflācijas dati varētu liecināt, ka par spīti ekonomiskajai krīzei daļai sabiedrības ienākumi varētu būt saglabājušies vai pat pieauguši. Te labs indikators ir pakalpojumu industrija, kurā visas Covid-19 krīzes laikā gada inflācija tomēr nav ieslīdējusi mīnusos. Zemākais pakalpojumu gada inflācijas rādītājs – cenām salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi pieaugot par 1,3% – tika fiksēts maijā. Novembrī šis skaitlis sasniedza 1,4%.
Tas, ka pakalpojumu cenu izmaiņas ir pozitīvas, pierāda to, ka uzņēmumu un iedzīvotāju maksātspēja kopumā ir saglabājusies tāda, lai daļai uzņēmumu ļautu arī turpmāk saglabāt ienākumus.
Tas rada iespēju ekonomikai straujāk atkopties brīdī, kad pulcēšanās ierobežojumi atkal tiks samazināti. Par to liecina arī kopš jūlija vērojamā bezdarba līmeņa samazināšanās. Tiesa gan, ziemas mēnešos, visticamāk, pieprasījums pēc darbarokām atkal ies mazumā.