Ekonomikas stimulēšanas ceļi valstīs ir bijuši dažādi, piemēram, noskaidrojās, ka pavasara un vasaras atbalsta sniegšanas laikā Latvijas valdība attiecībā uz mājsaimniecību labklājības saglabāšanu bijusi ievērojami skopāka nekā, piemēram, Lietuvas un Igaunijas valdības. Lai arī kopumā miljardos lēšamais Latvijas valdības atbalsts uzņēmējdarbības sfērai var šķist liels, aizvien vairāk šķiet, ka pieklibo valsts varas izdoma attiecībā uz tādu pasākumu ieviešanu, kas varētu dot ilgtermiņa pamatu izaugsmei.
Arī atbilstošā nodokļu politika ir uzskatāma par ekonomikas kvantitatīvo stimulu, taču šķiet, ka pagaidām valdība balstās uz atsevišķiem mehānismiem naudas injekciju veidā.
Jautājums ir, kas notiks, ja Covid-19 izraisītā krīze ievilksies un nepieciešamie izdevumi būs lielāki par budžetā plānotajiem. Šogad gan atbalsta pasākumos izmaksāts mazāk, nekā budžetā ieplānots. Piemēram, atbalstam eksportējošiem uzņēmumiem un tūrisma nozares uzņēmumiem darba samaksas kompensēšanai budžetā bija atvēlēti 70,2 miljoni eiro, no kuriem līdz šā gada 13. decembrim bija iztērēti 45,15 miljoni eiro. Savukārt attiecībā uz valsts finanšu institūcijas Altum rezerves kapitālu krīzes garantiju programmas un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai šogad ir pieņemti pat divi valdības lēmumi, kopā paredzot 140 miljonus eiro, no kuriem līdz 13. decembrim bija iztērēti 120 miljoni, liecina Ekonomikas ministrijas informācija.
Ja raugāmies uz šā gada Latvijas ekonomisko sniegumu, tad uz citu Eiropas valstu fona tas ir bijis labs, līdz ar to varētu rasties uzskats, ka valdības ekonomikas stimulēšanas mēri ir pietiekami. Tomēr ir jāņem vērā, ka pavasarī, vasarā un rudens sākumā koronavīruss mūsu valsti bija pasaudzējis.
Saslimstība ar Covid-19 pieaug tieši pēdējos mēnešos, un, situāciju pielīdzinot sniega bumbas efektam, lielākās problēmas Latvijas tautsaimniecībā vēl ir tikai priekšā.
Tikmēr, ķidājot nākamā gada budžetu, uzņēmēju organizācijas, piemēram, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), jau iepriekš izteica kritisku viedokli. Proti, konkrētajā gadījumā plānotais investīciju apjoms publiskā sektora būvniecības objektos ir pārāk mazs. Savukārt runājot par pašreizējiem valdības atbalsta pasākumiem, LBP vadītājs Gints Miķelsons teic, ka ģenerālbūvniekiem, kuri ir partnerības biedri, esošie atbalsta instrumenti nav bijuši aktuāli, jo plānotās publiskās investīcijas tika noturētas un pat nedaudz pieauga, lielo komercobjektu projekti turpinājās, kā arī uzņēmēji maksimāli centās uzturēt eksporta apjomus. Viņš pieļauj, ka finanšu atbalsta instrumenti bija aktuāli (bet LBP rīcībā nav tādu datu) atsevišķiem mazajiem būvniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuriem publisko pasūtījumu termiņi tika pagarināti, kā arī gadījumos, kad mazie vai vidējie komercsektora pasūtītāji pārtrauca nekustamo īpašumu attīstības projektus. Savukārt nākamajā gadā, pēc Miķelsona domām, svarīgi ir nodrošināt publiskās investīcijas, kā arī standartizēt publisko iepirkumu finanšu garantijas un kopā ar finanšu nozari padarīt pieejamākus līgumu izpildes nosacījumus.
Jādod mājsaimniecībām
Vienlaikus attiecībā uz ekonomiskās situācijas stabilizēšanas un uzlabošanas pasākumiem tiek aktualizēts arī mājsaimniecību labklājības jautājums, jo tieši no tā ir atkarīgs privātā patēriņa apjoms, kam būs liela nozīme arī kopējos ekonomikas rādītājos. Pēc Maxima Latvija vadības komandas pārstāvja Jāņa Vanaga domām, šobrīd ir svarīgi nodrošināt atbalstu mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām ikdienas vajadzību segšanai. Kā viens no šādiem risinājumiem ir dažādu organizāciju viedokļos ietvertā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikas produktiem, jo tas uz zemāku cenu rēķina palielinātu iedzīvotāju rīcībā esošo naudas daudzumu.
''Šis jautājums būs ļoti aktuāls 2021. gadā, un mēs to noteikti iekļausim dienaskārtībā saistībā ar 2022. gada budžetu, izvērtējot to kontekstā ar citiem potenciālajiem ekonomikas sildīšanas mehānismiem. Maxima Latvija šo jautājumu aktualizēs visa nākamā gada garumā, turklāt šobrīd turpinās iedzīvotāju parakstu vākšana portālā Manabalss.lv,'' stāsta Vanags.
Jautāts par pasākumu efektivitāti, kas saistīta ar centrālo banku uzturētajām zemajām procentu likmēm un ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā, Maxima pārstāvis teic, ka tie noteikti ir atbalstāmi pasākumi, tomēr vienlaikus pauž bažas par to, vai tautsaimniecības sildīšanas pasākumi ir līdzsvarā ar ekonomiku bremzējošiem ierobežojumiem, kuru apjoms turpina pieaugt. ''Arī mēs no savas puses turpmāk rosināsim piemērot ''ķirurģiski precīzākus'' un racionālākus ierobežojumus, mērķējot tos tieši uz pandēmijas skartajām teritorijām un saudzējot slimības mazāk skartus ekonomiskās izaugsmes centrus. Praktiski tas nozīmē 3–5 diferencētu ierobežojumu līmeņu ieviešanu valstī, kas tiek piemēroti atkarībā no saslimstības līmeņiem,'' skaidro Vanags.
Papildus tam viņš norāda uz jau pieminēto PVN likmes pārtikai iniciatīvu, kurai arī ir pozitīva ietekme uz ekonomiku. Proti, PVN likmes samazināšana spēj būtiski mazināt ēnu ekonomikas apjomu, tostarp ievestās produkcijas nelegālu tirdzniecību. ''Pelēkā tirgus dalībnieki spēj piedāvāt zemākas cenas, jo nozīmīgu viņu peļņas daļu veido tieši nenomaksātie nodokļi. Nodokļu samazinājums sekmētu cenu starpības mazināšanos un līdz ar to arī vietējo ražotāju konkurētspēju veikalos,'' secina Vanags.
Virsrakstos skaisti...
Ne mazāk svarīgs par atbalsta mehānismiem ir jautājums par to, kā mūsu valsts ekonomika attīstīsies nākamajos gados pēc krīzes. Kā stāsta Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds, virsrakstos viss izskatās ļoti skaisti, taču rodas jautājumi par izpildījumu, ja raugās uz atvēlētos naudas apjomu. ''Mums svarīgas ir nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes no 2021. līdz 2027. gadam. Frāzes dokumentos šķiet skaistas, piemēram, dubultot eksporta apjomus. Arī skaitļi varētu šķist pievilcīgi, jo septiņu gadu laikā budžetā paredzēts atvēlēt ap trim miljardiem eiro, tomēr jautājumi rodas tad, ja palūkojās, kam paredzēts atvēlēt lielāko līdzekļu daļu,'' teic Grīnfelds, piebilstot, ka liela apjoma investīcijas ir paredzētas publisko un privātā sektora ēku siltināšanā.
Rūpnieku pārstāvis ir neizpratnē, kā tas varētu veicināt jaunu produktu radīšanu un ambiciozos mērķus eksporta pieaugumā, ja turklāt mārketinga mērķiem nauda vispār netiek atvēlēta.
Vēl tuvākajiem diviem gadiem šajā jomā var līdzekļus rast iepriekšējos programmu ietvaros, ko realizēja, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, bet tālākajam periodam mārketinga izdevumiem valsts atbalsts pagaidām nav redzams.
Jautāts par situāciju saistībā ar Covid-19 izplatību, Grīnfelds pauž gandarījumu, ka nozares uzņēmumi krīzi pagaidām pārvar samērā labi. ''Netrūkst uzņēmumu, kuriem šogad ir jūtams ražošanas apjomu kāpums. Citiem gan tik labi neklājas. Kopumā var prognozēt, ka šo gadu noslēgsim apmēram tādā pašā līmenī kā 2019. gadu. Ņemot vērā, ka pirms šī gada iepriekšējos trīs gadus bija kāpums, tas nav slikts rādītājs,'' vērtē asociācijas pārstāvis.