Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Reformas

Panteļējevs: Vai nu ir reformas, vai nu ir popularitāte?

Pēdējā laikā par tādu modes lietu dažās aprindās ir kļuvis tā nicinoši izteikties par partiju reitingiem un par to, ka «valsti nevar vadīt, vadoties no reitingiem». Ar to grēkojot partijas, un tāpēc labāk būtu, ka valdībā būtu bezpartijiski ministri, eksperti, kas «drosmīgi realizētu vajadzīgās reformas». Sevišķi aizkustinoši ir tad, kad šādas idejas nāk no tās partijas pārstāvjiem, kuras reitings šobrīd ir nolīdzinājies līdz ar zemi.

Kazāks: Reformu temps ir sarucis un to ieviešana buksē

Lai gan joprojām turpinās spraigas diskusijas par dažādām strukturālām reformām, piemēram, augstāko izglītību, labklājību un veselības aprūpi, tomēr reformu temps ir sarucis un to ieviešana buksē, šodien žurnālistiem sacīja Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.

Labklājības nozarē veikto reformu dēļ turpmākajos gados gaidāmas lielas pārmaiņas

Šogad labklājības nozarē pieņemti lēmumi, kas turpmākos gadus būtiski ietekmēs ikvienu iedzīvotāju - iespējams lielāko neizpratni Labklājības ministrija (LM) izpelnījās, nolemjot paaugstināt pensionēšanās vecumu, bet pateicību ieguva, iepriecinot jaunākas paaudzes ar ziņu, ka no nākamā gada tiks palielināti vairāki valsts pabalsti ģimenēm ar bērniem.

Ķīļa aizsākto reformu atbalstam savākti tikai 3500 paraksti

Portālā Gudratauta.lv, kur tiek vākti paraksti, lai paustu atbalstu izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa sāktajām reformām, aptuveni mēneša laikā ir savākti ap 3500 paraksti, liecina portālā pieejamā informācija. Parakstoties ir jāautorizējas ar kāda no sociālo tīklu Draugiem.lv,_ Facebook vai Twitter _pasi.

Valsts policija savās rindās vēlas redzēt inteliģentus likumsargus

Kā policists var nonākt ļaundaru pusē? Šāds jautājums radās pēc traģēdijas Jēkabpilī, kad pirms nepilniem diviem gadiem četri laupītāji, kuri patiesībā izrādījās policisti, aplaupīja spēļu zāli un, mēģinot aizmukt, nošāva faktiski savu kolēģi vietējo policijas kapteini Andri Znotiņu.

Točs: Knapināšanās nav reformas

Iedomājieties, ka bērni nav paēduši un sieva staigā basām kājām, bet ģimenes galva lielās, ka kredītu bankai ir atmaksājis pirms laika. Šis cilvēks jums, iespējams, liksies jocīgs. Kad uzzināsiet, ka, lai atdotu parastu kredītu, kura termiņš vēl nav pienācis, viņš ir aizņēmies ātro kredītu ar krietni augstāku procentu likmi, jūs padomāsiet, ka šis cilvēks ir jucis. Bet šis cilvēks būs rīkojies tieši tā kā finanšu ministrs Andris Vilks, kurš ar lepnumu paziņo, ka pirms laika ir atdevis kredītu SVF ar 1,912% likmi, bet, lai to izdarītu, ir aizņēmies naudu ar 2,75% likmi.

Reformēt? Jā, bet ko, kā un kāpēc?

Vairāk nekā trīs tūkstoši interneta lietotāju ir apliecinājuši savu piekrišanu Izglītības un zinātnes ministrijas propagandas videoklipam, kurš ievietots mājaslapā www.gudratauta.lv. Tajā tiek pausta vīzija par to, cik brīnišķīgi harmoniska un efektīva izglītības sistēma Latvijā būšot 2015. gadā. Vīzija - kā jau visas utopiskās idejas - ir lieliska, un attālināta no reālās dzīves. Vismaz attiecībā uz augstākās izglītības jautājumiem.

Riņķis: Ķīlis pūš sabiedrībai acīs miglu

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis maldina sabiedrību un klaji manipulē ar faktiem. Tā uzskata Nodokļu maksātāju biedrība (NMB), kas uzmanīgi seko notikumiem, kuri saistīti ar Ķīļa uzsāktajām reformām izglītības sistēmā. Biedrība ir pārliecināta, ka nav jābūt dižam domātājam, lai saliktu kopā acīmredzamus faktus un izdarītu secinājumus, kas to pierāda. 

Točs: Nekādu Roberta Ķīļa reformu nav

Mūzika ir mūsu gara mājas. Vai tiešām arī šīs mājas sāksim iztukšot? - sirdi plosošā paziņojumā nesen jautāja Nacionālā apvienība, protestējot pret Izglītības ministrijas sagatavotajiem MK noteikumiem, kas paredz mācību stundu samazinājumu pamatskolās, tai skaitā mūzikā par 50%. Tomēr acīmredzams ir fakts, ka Nacionālā apvienība ir valdībā, kurā bez NA politiska atbalsta nekas tāds nevar tikt pieņemts.

Kuļšs: Man nav jābūt pa ceļam ar Ķīli

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors un valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Kuļšs ir ierēdnis, kurš ar satracinātajiem augstskolu rektoriem pēdējā laikā ticies visbiežāk. Galvenais ministrijas un rektoru ķīviņu iemesls bija nu jau valdībā apstiprinātie studiju virzienu akreditācijas noteikumi. D. Kuļšs intervijā žurnālistei Elīnai Zalānei stāsta, kādi ir IZM tālākie plāni.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide