Atvieglojums un vilšanās reizē, jo atkal neīstenojas solītās reformas, kas pēc būtības varēja uzlabot skolotāju dzīvi, - tā varētu raksturot vispārējo skolotāju noskaņojumu, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kas ceturtdienas vakarā ieradies Parīzē, aicinājis Eiropas Savienību (ES) būt "elastīgai un apveltītai ar iztēli", lai varētu īstenot nepieciešamās reformas.
Neraugoties uz to, ka vēl tikai aprīlis, amatpersonu izteikumos (piemēram, premjeres paustajā šīs nedēļas valdības sēdē) pavīd kritēriji, atbilstoši kuriem nozares var cerēt uz lielāku finansējumu nākamā gada budžetā. Tie būtu: drošība plus ja papildu naudu pavada reformas konkrētajā sektorā. Lai tā būtu, tikai noderētu arī vienoties par vairākiem jautājumiem.
Maksātnespējas procesa administratori obligāti ir jāiekļauj tiesu sistēmai piederīgajās profesijās - gadījumā, ja tas netiks darīts, politiskā ietekme uz viņiem saglabāsies, uzskata tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA).
Eiropas Komisija nākusi klajā ar pētījumu, kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm sokas ar ES rekomendāciju ieviešanu, kas prasa strukturālas reformas nozarēs. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem - rekomendāciju ieviešanu temps samazinās tajos gados, kad valstī notiek vēlēšanas.
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess ceturtdien Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sesijā aicinājis reformēt ANO Drošības padomi, pārskatot tās darbības principus un metodes.
Ja vecāki ir bērnu izglītības pasūtītāji, viņiem arī jāspēj iesaistīties diskusijā ar skolu par to, kas jāuzlabo vai jāmaina, lai iegūstamās izglītības kvalitāte būtu gana augsta. Lai arī ne visās Latvijas skolās tas notiek vienlīdz gludi, Skolas Dienas uzrunātie eksperti piekrīt - vecākiem skolai jādara zināmas savas prasības. Tiesa, vārds "prasīt" te varbūt arī nav īsti vietā.
Latvijai aktīvāk jāpievēršas vairāku reformu veikšanai, secinājuši Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārstāvji, kuri Latvijā viesojās jau kārtējā aizdevuma pēcprogrammas uzraudzības misijā.
Līdz ar jaunās valdības izveidi izskanējušas ne tikai cerības uz saprātīgāku un pakāpenisku izaugsmi veicinošu politiku, bet arī daža laba radikālo pārmaiņu atbalstītāja vaimanas par Zatlera nu jau bēdīgi slavenā rīkojuma Nr.2 krahu. Jā, izskatās, ka laiks eksperimentiem ar valsti ir beidzies. Centieni ieviest nepārdomātas, nesagatavotas, vispusīgi neizvērtētas reformas turpmāk diez vai tiks atbalstīti.
Līdz šim notikušās reformas publiskajā pārvaldē ir uzskatāmas par vismaz apmierinoši sekmīgām, norādīts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotajā ziņojumā par Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna īstenošanu 2012.gadā.
„Izglītības un zinātnes ministra amatā turpināšu Roberta Ķīļa uzsāktās reformas, lai panāktu būtiskus rezultātus un izmaiņas mūsu izglītības sistēmā. Apzinos, ka pretestība šīm pārmaiņām ir un būs liela, tomēr esmu pārliecināts, ka bez stipras izglītības sistēmas nav iespējama valsts izaugsme,” pēc iecelšanas amatā sacīja Vjačeslavs Dombrovskis.
Jautāts, vai nākamajam ministram būtu jāturpina R.Ķīļa iesāktās reformas izglītības nozarē, K.Šadurskis retoriski atvaicāja:"Vai tad ir kaut viena reforma, kuru Ķīlis būtu iesācis? Ir tikai izveidots ugunsgrēks saistībā ar augstskolu akreditāciju, kurš nākamajam ministram būs jānodzēš."