Rīgas zoodārzs ir viens no labākajiem Eiropā, kur vienmēr ko jaunu skatīt. Pelēkā rīta stundā zoodārza teritorijā apmeklētāju vēl maz, arī dzīvnieki kaut kur laiskojas, tikai kamieļpāris, sānus viens otram piespieduši, mierīgi gremo, kā apmaldījies šajā pasaulē izskatās uz soliņa uzkāpušais pāvs, aplokā rāmi ganās ziemeļbrieži. Zoodārza runasvīrs Māris Lielkalns vedina uz pirmo apskates objektu – pēc rekonstrukcijas atvērto dzīvnieku karantīnas bloku.
Lai izprastu, kā cīnīties ar alerģiju, svarīgi saprast jēdzienu "alerģijas slieksnis". Pieņemsim, ka dzīvnieks ir alerģisks pret kādu no barības sastāvdaļām, bet alerģija nav tik spēcīga, lai izpaustos ar niezi un ādas problēmām – dzīvnieks ir alerģisks, bet to nevar redzēt.
Šā gada 26. janvārī savu pirmatskaņojumu piedzīvoja komponista Jāņa Lūsēna un dziesmu autora Guntara Rača kopdarbs - dziesma Es Tevi aicinu sev līdz. Tas ir autoru veltījums tautā iemīļotajam raidījumam Ķepa uz sirds un tā uzticamajiem skatītājiem, kā arī ikvienam, kas gatavs uzņemties atbildību un rūpes par ģimenes mīluli, portālu Diena.lv informēja raidījuma pārstāvji.
Mājupceļā no Velsas springerspanielu audzētavas Kalngalē saku fotogrāfam Aivaram: "Ja man jautātu, kādu iedomājos paradīzi, es atbildētu – tādu kā mājas, kur tikko bijām, kur visas radības dzīvo draudzīgā saskaņā, kur mīlība, dzīvesprieks un enerģija summējas pozitīvā potenciālā, kur visiem ir labi, un, ja kādam nav labi, tas tiek aprūpēts un apčubināts, kamēr atkal tiek uz kājām."
Turpmāk Latvijas lielo plēsēju – vilku, brūno lāču un Eirāzijas lūšu – populācijas saglabāšana, apsaimniekošana un attīstība tiks skatīta vienotā Baltijas valstu mērogā. To paredz atjaunotais un gada pēdējās dienās apstiprinātais vilka sugas aizsardzības plāns (SAP) un saskaņošanā esošie atjaunotie lāču un lūšu aizsardzības plāni, ko izstrādājis Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava.
Tumši pelēkā slapjā novembra nogales rītā portālā Facebook ierakstīju: "Skumji. Šorīt pie manis vērsās garāmbraucošs velosipēdists, sakot – uz Lielvārdes ielas gājēju celiņa starp Astras un Biķernieku ielu sēž maziņš sunītis. Vai es varot aiziet paskatīties, varbūt viņam var palīdzēt. Puisim bija jāsteidzas uz darbu, nevarot kavēties. Aizgāju. Jā, sēž tāds dīvānsunītis, nosalis, nobijies, trīcošs. Garām minas cits velosipēdists. Lūdzu paturēt manu suni, mēģināšu to nabadziņu dabūt rokās, pēc tam kaut ko izdomāšu. Puisis paņēma manu Beibi, es mēģināju satvert trīceklīti, taču neveicās. Sunītis bija pārbijies, pat ar kārumiņu, kas man vienmēr kabatā, nevarēju pievilināt. Mazais radījums kāpās atpakaļ, vēl solis un būs uz ielas, kur traka mašīnu straume. Tad suņuks pagriezās un nozuda Biķernieku slimnīcas virzienā. Sapratu, ka es viņu nepanākšu. Paliek vien cerība, ka šo ierakstu izlasīs saimnieki un meklēs norādītajā rajonā. Vēl padomāju – melns izmisums tajā pārbiedētajā sirsniņā un lielas sāpes tiem, kuri viņu pazudēja. Turies, bēdu kamoliņ, varbūt vēl palaimēsies..."
Sniegavīrs pie oranžas divstāvu koka mājas Rīgā, Elizabetes ielā 25, laipni aicina iegriezties salonā Elizete. Pie durvīm uzraksts – Veikalā mīļi kaķi. Izrādās, te mīt trīs mīļi kaķi, daudz ziedu un to kārtojumu, latviskas mīļlietiņas, gaumīgas apsveikuma kartītes un sirsnībā starojoša Elizetes saimniece floriste Sanita Cipruse. Te ir vieta, kur ievilkt elpu un tad mesties Ziemassvētku apskāvienos.
Nav maza bērna, kurš negribētu sev sunīti, kaķīti, kāmīti vai ko citu, ar kuru būt līdzās, lepoties un izjust pieķeršanos. Saprast vienam otru, nedarīt pāri un saskanīgi nodzīvot kopā tik īso un tik bezgalīgo laiku šajā dzīvē, kas atvēlēts cilvēkam un viņa mīļotajam dzīvniekam, ir liela laime.
Pārliecinos, ka viņš mākslinieku ģimenei nes prieku. Tikai pirms pusgada mājās atvestais četrkājainais blondais jauktenis ir kā milzīgs enerģijas lādiņš. Kaut Valsts kultūrkapitāla fonda ilggadējais direktors Edgars Vērpe sevi uzskata par mazražīgu mākslinieku, rau, Kultūras Dienā nupat anotācija par Vērpes personālizstādi Intereses. Konflikts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupolu zālē. Anotācijai pievienotajā fotogrāfijā pirmo reizi Vērpem līdzās demonstrējas šunelis profilā. Vienlaikus iznācis iespaidīgs Vērpes devumu dziļi analizējošs mākslas albums, kuram roku pielikusi arī viņa dzīvesbiedre gleznotāja Sandra Krastiņa. Domājams, ka vērienīgos notikumus zināmā mērā iespaidojusi mākslinieku ģimenes jaunā līdzgaitnieka Brekša labvēlīgā klātbūtne.
