Sestajā paaudzē
Aigas dzimtas koks Baldonē un tās apkārtnē sakņojas jau sestajā paaudzē, bet Nolliņu mājas ģimene iegādājās pirms divdesmit diviem gadiem. Toreiz saimniecība vēl skaitījās Baldones pagastā. Tagad adrese ir pilsētas robežās Ramatu ielā, un Aiga nevar samierināties: "Bija skaists seno māju nosaukums, tam apakšā bija vēsture, un man šķiet, ka saimniecībai atņemta identitāte."
Aiga divdesmit gadu nostrādāja Baldones Bērnu aprūpes centrā, kur mita ļoti smagi slimi bērni. Centru slēdza, Aiga palika bez darba: "Man patīk mācīties, zināšanas apguvu gan Amatniecības vidusskolā Imantā, gan Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursos, bet laikam jau tas nebija mans ceļš." Staļļa atpūtas istabā Aiga no galda atvilktnes izņem apbrīnojamus dzīvnieku zīmējumus. Tie ar laika patinu, tāpat kā atmiņas par mākslinieces gaitām. Lauki izrādījās stiprāki.
Viņa stāsta, ka laikā, kad kolhozi gāja zudībā, par pēdējo algu iegādājusies divus zirgus. Govs un vistas jau bijušas. Bezdarba posmā, kā juzdama, ka tas viss noderēs, Aiga turpināja mācīties, neklātienē pabeidza vidusskolu, Latvijas Sporta akadēmijā tālmācībā ieguva trenera, bet Vaivaros – reiterapijas asistentes sertifikātu, pa vidu arī autobusa un kravas auto vadītāja tiesības. Saimniecība paplašinājās.
Visi grib būt blakus
Aigas pirms desmit gadiem izveidotā biedrība Jātnieku sporta klubs Atēnas un Nolliņas atrodas Morisonkalnā (agrāk to sauca par Gorbenko kalnu), apkārt meži, pauguri, pļavas. Aplokos zirgi un poniji, pagalmā sīkā radība. Saimniecei cieši pa pēdām staigā minicūciņa Pepe. Tas kluba bērnu ierosinājums – kad viņi sāka dīkt, ka saimniecībā vajag kādu dzīvnieciņu, Aiga no Kuldīgas atveda raibo Pepi. Lopiņš bija diezgan bailīgs, bet, kā Aiga teic, drīz viņai atvērās čakras, un Pepe kļuva īsta savējā. Tagad raibulītei jau pusgads, viņa ir sprigana, gudra, un vienmēr skaidrs – ja nav redzama blakus Aigai, tad kaut kur kaut ko rok.
Daļa Noliņu dzīvnieku ir izglābti. Piemēram, augumā dižajam Bambīno jeb Bambai jau četrpadsmit gadu, bet reiz viņš, vēl tikai plaukstas lieluma kucēns, tika atnests no kādas pamestas jaunceltnes. Arī Čapai jau četrpadsmit, viņa ir mājas zvaniņš, bet Podziņa ir kucēns no veterinārās klīnikas, iepriekšējā dzīvē laikam bijusi futboliste. Viņa nes klāt bumbu un pēc tam pa dubļiem trenkā to pa visu pagalmu. Melnais runcis Vasīlijs ir no Inčukalnā vasarnieku dārziņos pamestajiem. Tagad izaudzis par gudru "saimniecības vadītāju". Pieskata Aigu mājā, aplokos un stallī, bez viņa Nolliņās nekas nenotiek.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 13. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!