Bez zināšanām medicīnā, ekonomikā un jurisprudencē nu viņi pastiprināti apgūs pareizo vēsturi un Krievijas vērtības.
Krievija no 2003.gada piešķir kvotas ārvalstu studentiem. Šobrīd programmu organizē Krievijas ārlietu ministrijas aģentūra Rossotrudņičestvo. Latvijā aģentūras pārstāvniecības nav un tāpēc iesaistās Krievijas vēstniecība un Tatjanas Favorskas vadītā biedrība Krievu sabiedrība Latvijā. Pēdējos pāris gadus krievvalodīgajiem studentiem no Latvijas piešķirtas 80 apmaksātas studiju vietas Krievijas augstskolās.
Kā liecina šī Krievijas vēstniecības sūtītā vēstule Latvijas Izglītības ministrijai, papildus šai kvotai piešķirtas vēl 10 apmaksātas studiju vietas Krievijas federācijas valdības finanšu akadēmijā.
Aiz slēgtajām durvīm krievu kopienas pārstāvji stāstīja, ka līdz ar rubļa kritumu, ārvalstu studentiem, kuriem kabatās ir eiro un dolāri, dzīvošana Krievijā kļuvusi lētāka – agrāk mēnesī bija vajadzīgi 300 eiro. Šobrīd izdzīvot varot ar 200. Turklāt krieviski runājošajiem Maskavā un Pēterburgā esot vieglāk un ātrāk iedzīvoties nekā kādā no Eiropas valstīm. Iepriekšējos gados starp studētgribētājiem populārākās specialitātes bijušas jurisprudence, ekonomika, menedžments un žurnālistika.
Pēdējos gadus Krievija īpaši aktīvi gribējusi ar Latviju noslēgt līgumu par augstāko izglītību un zinātni. Kad Izglītības ministriju vadīja Vjačeslavs Dombrovskis, 2013.gada novembrī viņš Maskavā satika Krievijas izglītības ministru Dmitriju Ļivanovu, kurš piedāvājis līgumu noslēgt. Ministrs Dombrovskis teica – lai notiek. Vēl 2014.gada beigās abu valstu ministrijas vienojās rīkot ekspertu tikšanos, lai gatavotu līguma tekstu. Tikšanās gan joprojām nav notikusi.
"Sarunas mēs turpināsim arī šogad. Un nupat nesen esam saņēmuši... Izglītības ministrs ir saņēmis Krievijas federācijas Izglītības un zinātnes ministrijas uzaicinājumu piedalīties starptautiskā izglītības izstādē, kas notiks aprīlī Maskavā. Un pastāv, protams, iespēja paralēli dodoties uz maskavu organizēt ekspertu tikšanos un runāt par līguma projektu. Turpināt šīs sarunas. Vai tas tā notiks – mums vēl nav atbildes uz šo jautājumu. Mēs tā pat kā visi gaidām jauno valdību," raidījumam stāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Edīte Olupe.
Pagājušā gada rudenī Maskavas namā arī notika studentu vervēšana. Izglītības ministre Mārīte Seile (Vienotība) par to nebija pārsteigta un nebija arī nobažījusies. Bet par izglītību atbildīgās komisijas priekšsēdētājam Saeimā tas bija liels pārsteigums.
Darbam ar jauniešu prātiem Krievijā gatavojas pastiprināti. Dmitrija Medvedjeva vadītā valdība 30.decembrī svaigi pieņēmusi jaunu patriotiskās audzināšanas programmu. Līdz 2020.gadam tam tērēs 20 miljonus eiro. Patriotismu radīs ar medijiem, sabiedriskām organizācijām. Īpaša uzmanība pievērsta darbam ar jauniešiem mācību iestādēs.
Kā ļoti iedarbīgu līdzekli patriotisma audzināšanai pastiprināti ieteikts izmantot militāri patriotiskās vasaras nometnes. Ar tām esot jāceļ lepnums par Krievijas armiju un tiesībsargājošajiem orgāniem. Krievijā šādu nometņu esot ap 2000. Programma paredz to skaitu vēl palielināt. Par to visu atbildīgā būs Izglītības ministrijas aģentūra RossMologozh (РосМолодежь).
"To, ka cilvēki aizbraucot studēt ārpus valsts lielā mērā bieži vien skatās uz notikumiem caur šīs valsts prizmu – tas ir fakts. Un tas, ka varētu būt situācijas, kas varētu tikt nosauktas par paaugstināta riska situācijām – tas nav izslēdzams. Un tāpēc mūsu attiecīgajām iestādēm ir rūpīgi jāseko līdzi," norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība)