Akciju cenas Eiropas fondu biržās ceturtdien rīta tirdzniecības sesijā nokritušās par vairāk nekā 5%, ņemot vērā lejupslīdes Āzijas biržās un Volstrītā pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.
Pasaules akciju cenas trešdien saruka, kritumam Volstrītā paātrinoties pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.
Neraugoties uz ekonomiskā fona pasliktināšanos, pasaules finanšu olimpā – ASV fondu tirgū – pēdējās pāris nedēļās bija vērojams akciju cenu kāpums, kura rezultātā biržas indeksi ir pietuvojušies šā gada jūlijā sasniegtajiem vēsturiskajiem maksimumiem. Šis fakts ir interesants gan no tāda viedokļa, ka septembris Volstrītai tradicionāli ir gada sliktākais mēnesis un akciju cenas tā laikā biežāk krīt nekā ceļas, gan arī tāpēc, ka ekonomiskais fons kapitāla vērtspapīru cenu kāpumam var nešķist pārāk pievilcīgs.
Norises finanšu tirgos atgādina situāciju, kāda iespējama pirms finanšu krīzes, proti, aug to aktīvu cenas, kuriem parasti kāpj vērtība brīžos, kad pieaug ekonomiskā nedrošība, savukārt sarūk vērtība tiem finanšu instrumentiem, kuru cenas augšupeja saistās ar ekonomiskās labklājības pieaugumu.
Kaut arī pirmais pusgads Baltijas akciju tirgus indeksiem ir beidzies ar visai solīdu vērtības kāpumu, raugoties uz Baltijas biržu oficiālā saraksta uzņēmumiem kopumā, nevarētu teikt, ka investori būtu plaši atvēruši makus, lai veiktu jaunus ieguldījumus. Tiesa, pirmā pusgada indeksu vērtības pieaugums ir bijis visai solīds – abu Baltijas kaimiņvalstu indeksu vērtības atskaites periodā auga apmēram par 8%, bet Latvijā pat par desmitdaļu.
Pagājušā gada nogales iezīmes, kas biržās bija vērstas uz kapitāla vērtspapīru portfeļu izpārdošanu, šogad nomainījušas tādas tendences, kuru ietvaros investori ir gatavi atvērt makus. Tā rezultātā akciju cenas biržās uzrāda pieauguma tendenci.
Valūtu krīzes Turcijā un Argentīnā, virtuālās valūtas bitkoina cenas sabrukums, kā arī lejupslīdošas akciju cenas aizvien uzskatāmāk liek domāt, ka attieksmei pret visumā riskanta rakstura finanšu ieguldījumiem jākļūst daudz piesardzīgākai. Līdz ar to nevar izslēgt, ka pēc iepriekšējos gados ieilgušā akciju un cita samērā augsta investīciju riska finanšu instrumentu cenu kāpuma šis vēl tikko sākušais gads būs tāds, kas tirgus dinamikas atspoguļojumā tiks ierakstīts ar mīnusa zīmi.
Pasaules biržas trešdien saruka akciju cenas, atjaunojoties bažām par Turcijas krīzes ietekmi un investoriem cenšoties atbrīvoties no riskantākajiem aktīviem.
Globālās ekonomikas konjunktūra, kuras svaru kausi pēdējos ceturkšņos nosvērušies par labu straujākai Eiropas ekonomikas attīstībai un līdz ar to arī kompāniju peļņas pieaugumam, liek izvirzīt viedokli par to, ka tieši šis reģions kļūs par ienesīgāko uz pasaules investīciju kartes.
Lai arī pasaules politiskais fons vēsta par nedrošības palielināšanos, globālās ekonomikas izaugsmes tempu pieaugums šogad ļāvis pasaules finanšu epicentram Volstrītai nokļūt jaunā vēsturiski visaugstākajā cenu punktā.