Pēdējais gads pasaules akciju tirgos bijis visai svārstīgs, taču kopumā ar izteikti augšupejošu tendenci, kuras rezultātā šā gada februārī daļa populārāko akciju tirgu sasniedza jaunus vēsturiskos cenu maksimumus.
Covid-19 pandēmijas izraisītie satricinājumi ievērojami atšķiras no citām ekonomikas krīzēm, un tas ir jūtams arī vērtspapīru tirgū. Peļņas iespējas varam atrast Latvijas vai vismaz kopējā Baltijas akciju tirgus mērogā, un šis piedāvājums var šķist interesants tāpēc, ka atsevišķi vērtspapīru tirgus starpnieki ir atcēluši komisijas maksas darījumiem vietējā tirgū, tā padarot to pievilcīgāku.
Covid-19 krīze nav kaitējusi visiem ekonomikas sektoriem, jo daži, pilnīgi pretēji, ir pat ieguvuši, ļaujot tikt pie bagātības arī lielam skaitam cilvēku, kuri savu laiku īsina, darbojoties biržās un kļūstot par uzņēmumu akcionāriem.
Nesen notikušo ASV prezidenta vēlēšanu vēl neapstiprinātie, taču jau zināmie rezultāti, kuri rāda, ka nākamajos četros gados republikāni Donaldu Trampu nomainīs demokrāts Džo Baidens, radījuši gandarījumu Eiropas politiķu vidū, jo viņiem varētu būt vieglāk sastrādāties ar jauno prezidenta administrāciju.
Akciju vērtība Eiropas fondu biržās un naftas cenas pasaules tirgū pirmdien uzrādījušas strauju kāpumu saistībā ar cerībām par veiksmīgu koronavīrusa vakcīnu.
Akciju cenas Eiropā un ASV trešdien kritās, un saruka arī naftas cenas, investoriem gatavojoties stingrākiem ierobežojumiem strauja Covid-19 gadījumu skaita pieauguma apturēšanai.
Noslēdzoties gada trijiem ceturkšņiem, globālie finanšu tirgi piedzīvo ekonomikas krīzei neraksturīgu optimismu, daudziem finanšu aktīviem sasniedzot savu cenu maksimumu vai atrodoties tuvu tam. Eksperti to saista ar centrālo banku stimulējošo finanšu politiku, kas liek obligāciju cenām celties un ienesīgumam kristies, tādējādi tirgus dalībniekus vedinot ieguldīt riskantākos finanšu aktīvos.
Visai vērienīgo akciju cenu kāpumu, kas pasaules biržās ilga kopš marta beigām, kad investori sapriecājās par centrālo banku un valstu valdību solītajiem finanšu stimuliem, patlaban ir nomanījusi negatīva korekcija. To var saistīt ar atskārsmēm, ka, par spīti naudas injekcijām, ekonomika vien atturēta no krituma bezdibenī, taču nevar runāt par vērā ņemamiem sasniegumiem vai izaugsmi. Kopējā rocība kļūst mazāka, un tas ierobežo arī uzņēmumu peļņas iespējas, turklāt daudzus uzņēmumus patlaban apdraud pat maksātnespēja.
Straujā Covid-19 izplatība pasaulē daudziem finanšu tirgus segmentiem liek brukt pat ar lielāku ātrumu nekā iepriekšējās – 2009. gada – finanšu krīzes laikā. Tas sevišķi attiecas uz pasaules akciju tirgiem. Tā kā esam sasaistīti ar pasaules norisēm, tad arī Baltijas akciju biržas ir piedzīvojušās vērā ņemamu kritumu, pastāvot visai nelielām izredzēm uz strauju atkopšanos.
Akciju cenas Eiropas fondu biržās ceturtdien rīta tirdzniecības sesijā nokritušās par vairāk nekā 5%, ņemot vērā lejupslīdes Āzijas biržās un Volstrītā pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.