Piemēram, ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir pieaudzis par 2,3%, tādējādi uzrādot pēdējo divu gadu laikā sliktāko sniegumu. Turklāt šī valsts ir ierauta tirdzniecības nesaskaņās ar Ķīnu, kas, lai gan lielu skādi ASV tautsaimniecībai diezin vai varētu nodarīt (eksperti lēš, ka IKP izaugsmes temps gada griezumā var samazināties par dažām procenta desmitdaļām), tomēr nav pozitīvs un palielina negācijas, kas saistītas ar kopējo pasaules ekonomikas bremzēšanos.
Tiesa, šajā situācijā tirgus dalībnieki cer uz centrālās bankas funkcijas izpildošās ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) monetāro politiku, kas būs vērsta uz ekonomikas stimulēšanu ar dažādām kvantitatīvām metodēm, procentu likmju samazināšanu un, iespējams, pat papildu naudas masas iepludināšanu parāda vērtspapīru tirgū, lai aizņēmuma procentus turētu pavisam zemus, taču vienlaikus stimulētu jaunas naudas pieplūdi riskantajos finanšu segmentos, tostarp akciju tirgū. Pagaidām tirgus dalībnieki gatavi uzņemties lielāku investīciju risku, un pagājušās nedēļas trešdienas biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdī lielas kapitalizācijas kompāniju vai, vienkāršā valodā runājot, Volstrītas smagsvaru indeksa Dow Jones Industrial Avereage vērtība bija vien par nepilnu procentu zemāka par šā gada 16. jūlijā sasniegto rekordvērtību. Savukārt plašā tirgus indeksa Standard & Poor’s 500 vērtība no vēsturiski augstākā punkta atpalika vien par 0,7%, bet indeksam Nasdaq Composite līdz augstākajam punktam pietrūka nepilni divi procenti.
Tirgus straumes
"Līdzko parādās kādas ziņas par ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikta saasinājumiem, tā akciju cenas krītas. Savukārt, tiklīdz saistībā ar šo tematu ziņas kļūst optimistiskākas un kādi ierobežojumi tiek atlikti, tirgus dalībnieki priecājas par izpalikušajiem zaudējumiem un akciju cenas ceļas," situāciju komentē SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.
Tāpat viņš vērš uzmanību uz tirgus jutīgumu, proti, ja indeksi ir pie vēsturiskajiem maksimumiem, tad sliktas ziņas var tirgus noskaņojumu visai strauji pavērst negatīvā virzienā. SEB speciālists vērš uzmanību uz to, ka šogad jau ik pa laikam tirgus korekcijas ir notikušas, kas savā ziņā esot labi, jo tirgus dalībniekiem paveras iespēja tikt pie lētākiem vērtspapīriem. Vienlaikus tas izaugsmi nav padarījis tik strauju, lai veicinātu pārāk spēju akciju tirgus pārkaršanu, kuras iespaidā tirgus negatīvā korekcija var būt ātrāka nekā tad, ja tehniski atkritieni būtu izpalikuši.
Bankas Luminor ieguldījumu pārvaldnieks Vitālijs Siļvestrovs uzskata, ka akciju cenu kāpums var turpināties, ja būs viennozīmīgas pazīmes par uzlabojumiem pasaules ekonomiskajos datos. Savukārt, ja pasaules izaugsmes temps joprojām turpinās samazināties, bet recesijas risks palielināsies, tad, pēc investīciju speciālista domām, jau tuvākajā laikā mēs tirgos varēsim ieraudzīt diezgan būtisku korekciju. Otrs svarīgākais faktors cenu izmaiņās, pēc Siļvestrova domām, ir jau pieminētais ASV un Ķīnas tirdzniecības karš.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 23. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!