Patlaban biržas indeksu vērtība atrodas apmēram pāris procentu attālumā no savām visu laiku visaugstākajām vērtībām, un teorētiski pietiek ar vienu veiksmīgu tirdzniecības dienu, lai iepriekšējie rekordi tiktu pārsniegti. Augšupejoša tendence pasaules akciju tirgos saglabājas jau vairāk nekā deviņus gadus, un laika periodā kopš iepriekšējās finanšu krīzes zemākā punkta ASV fondu tirgus 500 lielāko kompāniju indeksa Standard & Poor’s 500 (S&P 500) vērtība spējusi pieaugt gandrīz par 250%, savukārt tirgus smagsvari – lielas kapitalizācijas kompāniju barometrs Dow Jones Industrial Average un Vācijas biržas indekss DAX – spējuši pakāpties vairāk nekā par 200%. Tik ilgstošs un iespaidīgs akciju cenu kāpums pasaules lielajos finanšu centros vedina domāt par kārtējā burbuļa veidošanos un sekām, kādas pasaule piedzīvoja trekno gadu izskaņā.
Drukāšana palīdz
Viens no iemesliem tik straujam cenu kāpumam pasaules biržās bija ekonomiskā situācija pēckrīzes periodā, kas izpaudās kā totāls finanšu resursu deficīts gan komercbankām, gan tiem uzņēmējiem, kas vēlējās no tām aizņemties naudu. Lai situāciju labotu un tautsaimniecība tiktu pie iespējami lētākiem finanšu resursiem, ASV Federālo rezervju sistēma sāka palielināt naudas masu, kuru izmantoja valdības ilgtermiņa obligāciju uzpirkšanai. Šo valdības parāda vērtspapīru ienesīguma mazināšanās sekmēja kopēju aizdevuma procentu likmju kritumu, vienlaikus veicinot lielāku aktivitāti gan mājokļu tirgū, gan celtniecībā, tas savukārt kāpināja pieprasījumu rūpniecībā un tirdzniecībā, līdz ar to veicinot kopējo tautsaimniecības aktivizēšanos. Var teikt, ka pasaules vērtspapīru tirgi nošāva divus zaķus uzreiz – straujāka tautsaimniecības attīstība vairoja korporatīvo peļņu, bet zemais parāda vērtspapīru ienesīgums kāpināja interesi par riskantākiem finanšu aktīviem, veicinot akciju cenu augšupeju.
Patlaban ASV Centrālā banka obligāciju uzpirkšanu ir pārtraukusi, bet tautsaimniecības kvantitatīvā stimulēšana pēc šī parauga noris citos pasaules reģionos, arī eirozonā, kur Eiropas Centrālā banka turpina vērtspapīru uzpirkšanu.
"Pēc finanšu krīzes ekonomikas attīstība visā pasaulē bijusi nevienmērīga, dažviet ekonomikai uzplaukstot, bet citviet attīstoties ar mainīgām sekmēm. Tomēr pašlaik pirmo reizi šķiet, ka visos reģionos iestājušies ekonomikai labvēlīgi apstākļi. Kopš pērnā rudens ekonomikas rādītāji visā pasaulē bijuši labāki, nekā gaidīts," situāciju komentē Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.
Paredzēts, ka Eiropas Centrālā banka vērtspapīru uzpirkšanu turpinās vismaz līdz šā gada beigām, tas nozīmē, ka obligāciju ienesīgums būs mazs un peļņas meklējumos investori būs spiesti pievērsties investīciju ziņā riskantākiem finanšu aktīviem. Komentējot Nordea skatījumu, Krūmiņš teic, ka, pateicoties pacēlumam ekonomikā un uzņēmumu peļņas rādītājos, Eiropa ir viena no prioritārajām izvēlēm.
Iespējas Latvijā
Pašlaik labais investīciju mikroklimats veicina uzņēmējdarbības attīstību. Tā kā procentu likmes ir zemas, uzņēmumiem rodas labvēlīgāki apstākļi piesaistīt naudu ne tikai uz komercbanku aizdevumu, bet arī akciju un obligāciju emisiju rēķina. Arī Latvijā šis mehānisms strādā visai labi, turklāt nav attiecināms tikai uz lielajām kompānijām, un to apliecina pērn notikusī tehnoloģiju kompānijas HansaMatrix ienākšana biržā. Šīs kompānijas kapitalizācija jeb kopējā tirgus vērtība bija nepilni 15 miljoni eiro. Salīdzinājumam – Latvijas vērtspapīru tirgus lielākā uzņēmuma – a/s Latvijas gāze – kapitalizācija raksta tapšanas brīdī bija 338 miljoni eiro.
Noskaņojums ir labvēlīgs ne vien uzņēmumiem, bet arī ieguldītājiem, kuri var pelnīt uz vietējo uzņēmumu akciju cenas palielināšanās rēķina. Šajā ziņā pēdējos gados visai dinamisks bijis telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs SAF tehnika un zāļu ražotājs Olainfarm – šo uzņēmumu akciju cena pēdējos trīs gados palielinājusies attiecīgi par 131% un 51%.
Investīciju svārsts
Tomēr ar pārdrošiem ieguldījumiem nevajadzētu aizrauties, jo februārī ASV fondu tirgus t. s. tehniskie rādītāji visai uzskatāmi liecināja, ka akciju cenas varētu būt stipri pārvērtētas.
Vienlaikus jāatceras, ka kritumam akciju tirgos var sekot arī kopējā investīciju plūsmu apsīkšana reālajā ekonomikā, strauji nobremzējot tautsaimniecības attīstību. Tiesa, kā skaidro Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis, augošas ekonomikas apstākļos uzņēmumu finanšu rādītāji ir iepriecinoši, līdz ar to veicinot labvēlīgas investīciju vides saglabāšanos. «To uzņēmumu, kuru šā gada pirmā ceturkšņa atskaites jau parādījušās, rezultāti ir labi. Piemēram, no 35 S&P 500 ASV akciju indeksa kompānijām, kuru rezultāti jau kļuvuši zināmi, 30 ir pārspējušas analītiķu pirmā ceturkšņa peļņas prognozes,» situāciju raksturo Swedbank eksperts.
Pipars