Šonedēļ SestDienā: Laid, lai iet © DIENA
Laid, lai pulkstenis iet, neturi viņu ciet, – savulaik dziedāja Līvi, un atceros – kad biju maza, katru reizi iztēlojos, ka varētu mēģināt tomēr saķert pulksteņa rādītājus, neļaujot tiem pakustēt. Bet, redz, mūsdienās pēc ne viena vien pētījuma un augstu un mācītu speciālistu novērojumiem izrādās – tas laiks tomēr tāds stiepjams jēdziens.
Šonedēļ SestDienā: Jāiet kastaņos © DIENA(14)
Esat pamanījuši, ka jau lapas krāsojas? Pavisam mazliet, tomēr jau pamanāmi. Un kastaņi paukšķ, pret zemi krītot. Rudens klāt.
Šonedēļ SestDienā: Nedzīvot tikai sev © DIENA(38)
Tikpat vienkārši, cik šokējoši. Vai vienkārši šokējoši. Vai šokējoši vienkārši. Atceraties senās spēles ar pieturzīmēm, kuru trūkums vai, tieši otrādi, lietojums maina domu uz pretējo?
Šonedēļ SestDienā: Punkti uz i © DIENA(15)
Ko jūs darītu, ja jūs ieliktu cietumā? Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs tādā gadījumā krāsotu sienas un būvētu kuģus. Taču, ja viņu cietumā neieliks, viņa "valdīšanas" gals, kas daudziem šķitis gandrīz neiespējams, tomēr samanāms. Proti, par Nemirstīgo Kašķeju dēvētā amatpersona, kas pašreizējā krēslā cieti sēž jau veselu pilngadību – 18 gadu –, šo gadu gatavs noslēgt ar iešanu pensijā. Jeb, kā pats saka, "tīties prom". Vismaz tā viņš apgalvo intervijā SestDienai.
Šonedēļ SestDienā: Nebēdziet no lāčiem © DIENA
Senie, laika pārbaudi izturējušie teicieni nav tāpat vien radušies. Ja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis būtu dzirdējis to, kurā par vilkiem, lāčiem un bēgšanu runa, visticamāk, nebūtu vis vairījies no viena, zinādams, ka tādēļ otram tik un tā nāksies uzskriet. Vēl vairāk, ja viņš būtu bijis Kamčatkā vai jau lasījis SestDienas ceļojumstāstu, zinātu, ka no lāčiem, piemēram, vispār labāk nebēgt – tik un tā viņi skrien ātrāk.
Šonedēļ SestDienā: Svarīgais un sīkais © DIENA(1)
Lai tiktu pie godalgām un varētu nevis sevi dedzināt ar neiespējamiem sapņiem, bet mērķtiecīgi iet uz augstākajām virsotnēm, redz, svarīgi arī, pie kāda vīra meitene tiek. Tā vismaz saka pieredzējušais pludmales volejbola treneris Aigars Birzulis. Nekādi nevar nepiekrist – jo kāda gan tur olimpiāde un zelta spožums, ja mājās strīdi par trauku mazgāšanu vai piedegušām vakariņām?
Šonedēļ SestDienā: Būt centrā © DIENA(2)
Kamēr Rīgas mērs turpina neveiksmīgās cīņas ar, šķiet, nu jau kašķejiska vēriena remontdarbiem galvaspilsētas centrālajās ielās (vienu bedri aizlāpa, trīs vietā), bet lietus vasaras pēdējo mēnesi pārvērtis gandrīz mūžīgā upē, kas apskalo no visām pusēm, īpaši augšas, Carnikavas nēģi sarosījušies svētkiem. Precīzāk, ne jau nēģi, bet nēģu ēdāji jeb, kā cēli vietējos savā Latvijas ceļojumstāstā dēvē Elīna Kolāte, – cari.
Šonedēļ SestDienā: Putekļu skaistums © DIENA(4)
Iziet cauri visai Latvijai kājām. Tāds, nu jau šķiet, pirms veselas mūžības un, tā teikt, pavisam citā dzīvē, bija mans pamatojums, kāpēc izlēmu iet svētceļojumā uz Aglonu. Kopš tā laika daudz jūru aizviļņojis, tehnoloģijas attīstījušās, pasaules tuvāk un tālāk jukušas un atkal cēlušās, bet sajūtas par putekļainā ceļa un Latvijas skaistumu palikušas.
Šonedēļ SestDienā: LOMG* © DIENA(1)
Kā tas ir – pārstāvēt valsti nevis tikai dažu desmitu vai simtu, bet visas pasaules priekšā? Zināt, ka ar ilgstošiem treniņiem un nepārtrauktu savu līdzšinējo robežu pārkāpšanu esi izcīnījis iespēju sacensties ar visvislabākajiem? Vēl vairāk – ko tādā mirklī, tikai īsu brīdi pirms "viss patiešām sācies", nozīmē nest savas valsts karogu, nepaklupt un zināt, ka miljardiem acu visā pasaulē tevi vēro?
Šonedēļ SestDienā: Labrīt vēl jūlijā! © DIENA(6)
Skumīgo apjausmu, ka vasaras vidus mēnesis jūlijs tūlīt būs cauri, varam kliedēt, atceroties, ka pagājušogad augustā vasara tikai pa īstam sākās. Savukārt citu skumīgu sajūtu – ka nav pagūts viss, ko vasarā bija gribējies padarīt, un pabūts tur, kur gribējās pabūt, – var remdēt ar atziņu, kura nāk tikai ar gadiem: atceroties citu vasaru skaistākos mirkļus, cilvēks savā atmiņā it kā sapresē vienā vasarā to, kas patiesībā noticis daudzās.
Šonedēļ SestDienā: Labrīt! © DIENA(9)
Šīs nedēļas SestDienas numura tēmas padevušās tādas vasarīgas, saistītas ar zvejnieku svētkiem, saules pielietiem vīnogu ķekariem Latvijas vīna reģionā Sabilē un brašiem skautu pārgājieniem birzīs un norās. Par zvejnieku svētkiem viss caurmērā skaidrs, tie pastāvēs arī tad, kad pašu zvejnieku vairs nebūs, tāpat kā mēs Dziesmu svētkos dziedam par igauņu aplenkto Gaismas pili un raudošo Staburadzi, un kad mazie lucīši, kādus šodien vēl var dabūt labākajos Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastes krodziņos, mums šķitīs īsti milzeņi (sk.
6diena © DIENA
Šonedēļ SestDienā: Labu jūlijrītu! © DIENA(8)
Sapņodami par nemirstību, cilvēki reizēm arī aizdomājas, vai tiešām būt nemirstīgam būtu tik labi, kā pirmajā brīdī liekas. To šajā dzīvē diemžēl nav iespējams pārbaudīt, bet vienu citu lietu gan varu pateikt – dzīve kopā ar nemirstīgajiem ir liels pārbaudījums mirstīgajam.Nez kāpēc vasarā man par to iznāk pārliecināties biežāk – piemēram, kad, veicot pagriezienu no mazākas nozīmes ielas uz galvenās vienvirziena ielas vai arī no stāvvietas vienvirziena ielas kreisajā malā sākot braukšanu, manai automašīnai gar ausīm, respektīvi, gar pašu automašīnas purnu, aizsvilpo kārtējais pa šo vienvirziena ielu pretējā virzienā ripojošais nemirstīgais riteņbraucējs vai riteņbraucēja.
Šonedēļ SestDienā: Ar melnu muti © DIENA(6)
Esat kādreiz gulējuši zālē un vērojuši debesis? Mākoņus, kas veido visas tās balti mīkstās figūras, aizpeld garām un mainās atkal jaunās ainavās. Veselas filmas veidojas galvā.
Šonedēļ SestDienā: Nākotnes cilvēki © DIENA(4)
Pēcjāņu zibeņi tiešā un pārnestā nozīmē pārdzīvoti. Lielbritānija nobalsojusi tā, ka pati brīnās, bet Latvijā svelme pārgājusi, arī pēc dārdiem, lietusgāzēm un gaismas bultām debesīs visi torņi turpina mierīgi stāvēt, šķiet, nekas neatgriezeniski sasperts nav, un sācies jau jūlijs. Kaut kā strauji tā temperatūra uzkāpa – nepaspējām ne attapties, kad vasara jau pilnā sparā un arī pasaules politikā iet karsti. Pieredzējušais politiķis un diplomāts Māris Riekstiņš gan saka: tagad jāievelk elpa un jāelpo dziļi, nemeklējot ikdienas sensācijas un mierīgi nogaidot.
Šonedēļ SestDienā: Apdziedāt drīkst visu! © DIENA(9)
Nemaz neesam mēs klusa un pelēka tauta, kā dažbrīd paši par sevi esam ieraduši teikt. Vismaz, ja tā no malas uz Jāņu svinēšanu paskatās. I visu nakti nodancot, i siera ritulī sauli iesiet, i papardes ziedu atrast protam. Un pāri visam dziedāt. Var jau teikt, ka tā banalitāte, bet kaut kas ar tām dziesmām mums tomēr ir. Jau asinīs un gēnos. Un, ja vēl uzvelk tādu košu, varbūt pat pašdarinātu tautastērpu un iziet gada īsākajā naktī pakalnā, ne tikai grūtumu var izdziedāt, bet visu pasauli skaņām noklāt.
Šonedēļ SestDienā: Pastrīdēties vajag © DIENA(6)
Jūs būtu gatavi strīdēties ar Dievu, ja Viņu pēkšņi satiktu? Un par ko? Par politiku, ikdienu vai filozofiju? Ir kaut kas, par ko esat tik ļoti droši, ka nebaidītos sākt diskusiju un pieļautu iespēju, ka šajā strīdā ar visvarenu pretinieku varat arī uzvarēt?
Šonedēļ SestDienā: Spēks ir matos © DIENA(2)
Varētu šķist, ka gluži kā Lāčplēsim ausīs, tā Āboltiņai matos tas spēks. Redz – nogrieza, un partijai reitings krīt, pati līderes krēslu zaudē. Bet nav tik vienkārši. Atpazīstamībai ir gan plusi, gan mīnusi, politiķe lepni saka SestDienai un, gandrīz uz jebkuru jautājumu atbildot, pagūst arī pati sev uzsist uz pleca.
Šonedēļ SestDienā: Mīti un patiesība © DIENA(8)
Kas ir izdomāts, kas īsts? Kādus trikus atmiņa ar mums izspēlē, un vai paši to vispār pamanām? Nav nemaz tik sen, kad bērni vēl savā starpā apsprieda leģendas par melnām volgām ar skeletiem tajās, tā īsti līdz galam nekad nenoticot, ka tie varētu būt tikai joki, un pat visnotaļ nopietnu un cienījamu radu sanākšanās un mazajās mājas viesībās karstākais temats pie siļķes kažokā bija Nezināmi Lidojoši Objekti un Mazi Zaļi Cilvēciņi. Tagad par zaļajiem cilvēciņiem gan runājam jau pilnīgi citā nozīmē, bet, redz, varbūt abas leģendas kaut kā ir saistītas – varētu papētīt.
Šonedēļ SestDienā: Nekarāties gaisā © DIENA
Vieni sauc par zirga galvām, otri saka, ka mums visiem seši kāju pirksti, bet mēs nepaliekam atbildi parādā un mūžīgi smejam par pirmo neizsakāmo lēnību. Anekdotes par to, ko latvieši domā par igauņiem, ko igauņi par lietuviešiem un lietuvieši par latviešiem, visi būs kaut reizi dzirdējuši. Bet ko mēs – trīs Baltijas valstis – cita par citu sakām, ja metam jokus pie malas?