Izjūtas ir nereālas! - panācis, ka pie Gaismas pils tagad oficiāli drīkstēs skrituļot, atzīst skeitbordists Madars Apse. Viņš ir pārliecināts, ka skeiteri un arhitektūra pilsētvidē var labi sadzīvot un cer, ka kādreiz katrā Latvijas pilsētā būs sava vieta skeitošanai.
Jau astoņus gadus Rīgas domes sienā nav nācies urbt caurumu naglas iedzīšanai, lai pakārtu bijušā mēra portretu. Visticamāk, pašreizējais domes vadītājs Nils Ušakovs (Saskaņa) ir pārliecināts, ka paliks arī uz nākamo termiņu, kaut daži signāli liecina, ka simtprocentīga šī pārliecība nav. Izvairīšanās no nevēlamiem jautājumiem un dažbrīd lieks asums retorikā atklāj plaisas visādi citādi gludajā mēra tēlā
Lai tiem, kurus uzrunājis pavasara skriešanas drudzis, solis būtu raitāks, kā vislabākais dopings strādā līdzjutēju gaviles. Radio Pieci.lv dīdžejs Toms Grēviņš ir ne tikai viens no maratona pastāvīgajiem līdzjutējiem, Lattelecom Rīgas maratona laikā 14. maijā viņš skrējējus jau ierasti motivēs ar mūziku
Atrodoties draņķīgā ēkā, kas tapusi truli iztērētas naudas rezultātā, zūd noskaņojums dzīvot, strādāt un mīlēties, saka arhitekts Andis Sīlis. Šogad viņš ir viens no Latvijas Arhitektūras gada balvas nacionālās žūrijas locekļiem
Folkloras pētniece un vairāku grāmatu autore Sanita Reinsone priecājas par to, ka vadātājs nav pazudis no mūsu ikdienas, un nedaudz nožēlo, ka, runājot par latviešu folkloru, visiem pirmās nāk prātā tikai dainas.
Skrējēju gēna latviešiem nav, tad jau drīzāk – basketbola, saka triatlona leģenda daugavpilietis Anatolijs Levša. Viņa paša daudzos titulus gan nemaz nav iespējams uzskaitīt, bet, vērtējot jaunos, pieredzējušais sportists atzīst – slinkāki neesam kļuvuši, gluži vienkārši ambīcijas zemākas.
Postfolkloras grupa Iļģi priecājas par saviem sekotājiem, gatavojas lielkoncertam Spēlēju. Dancoju. Dejoju, kur viņu dziesmas izdejos tūkstotis dažādu paaudžu dejotāju, un atzīst, ka ir laimīgi cilvēki.
Ar skrējienu Ogres Zilajos kalnos 15. aprīlī aizsāksies ainaviskais taku skriešanas seriāls Stirnu buks 2017. Tā organizators un idejas autors Rimants Liepiņš stāsta, ka domu par šādu sacensību rīkošanu Latvijas mežos iedzīvinājis Āžu kalns, kas vilinājis skriet mežā, kur to darīt ir trīskārt vērtīgi, jo mežā cilvēki kļūst patiešām labāki.
Saņēmis mūža balvu literatūrā, dzejnieks un atdzejotājs Uldis Bērziņš raksta valodai, atceras dzejoļu skaitīšanu uz braucoša vilciena trepītēm un grib zināt, ko Radītājs domā par evolūciju
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus sagaida gājputnus, cīnās par mežizstrādes apturēšanu putnu ligzdošanas laikā un mudina latviešus iet mežā, kamēr to vēl var pazīt.
Ieva Segliņa sāk aizmirst, kā jāpavedina, kad esi nepilngadīga, gūst baudu, mēģinot izrādi par pašiznīcināšanos, un atklāj, kam nevajadzētu iet uz pirmizrādēm.
Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks saņem balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā, atklāj, kad noticējis jaunās bibliotēkas nepieciešamībai, un stāsta, kādu gribētu Latvijas simtgadi.
Jaunā Rīgas cirka vadītāja Ināra Kehre vēlas ne tikai pavērst tā attīstību laikmetīgā virzienā, bet arī pašos pamatos mainīt cilvēku priekšstatu par cirku. Viņa šajā mākslā Latvijā saredz ne vien plašas attīstības, bet pat integrācijas iespējas.
Soms Juka Rislaki uzrakstījis lielāko darbu par populāro latviešu bērnu grāmatu autoru Albertu Kronenbergu un atklāj, kāpēc Latvijā vieglāk atrast tēmas karikatūrām.
Maksimāli labi vai nemaz – skan čellu maestrīnas emeritētās profesores Eleonoras Testeļecas mākslas kredo. Svinīgā koncertā 7. martā viņai pasniegs Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.
Viens no trim augstākā laikmetīgās mākslas apbalvojuma Latvijā – Purvīša balvas – šāgada ieguvējiem Krišs Salmanis sevi par konceptuālistu nesauc un paredz Dziesmu svētku kā protesta formas atgriešanos.
Man visu laiku par vienu un to pašu sanāk runāt – pirms intervijas nosaka Harijs Tumans, likdams noprast, ka profesoram pašam arī nepaliek nepamanīta mediju lielā interese par viņa viedokli Rietumu civilizācijas nākotnes perspektīvu sakarā. Droši vien tāpēc, ka atšķirībā no eirooptimistiem Tumans šīs perspektīvas zīmē nolemtības krāsās.