SestDienas salons / Diena / SestDienas salons / Diena

Varbūt labāk kosmodromu. Saruna ar Intu Dālderi © DIENA (27)

Nevis kur, bet par kādu naudu būvēt koncertzāli Rīgā. Šāds ir īstais jautājums. Ja naudas valsts budžetā nav, strīdiem par vietu nav jēgas. Ir visas pazīmes, ka arī šobrīd pieejamie 23 miljoni no Eiropas fondiem var tikt novirzīti citur, – atzīst Finanšu ministra padomnieks, kādreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis. Viņš iesaka lūkoties lētāku, reālāku alternatīvu virzienā, pārbūvējot Dailes teātra vai Rīgas Kongresu nama zāli un neaizmirstot atrisināt mūziķu zemā atalgojuma problēmu. Bet vissvarīgākais ir brīdināt, ka koncertzāles projektam grasās atņemt vienīgo pieejamo finansējumu.

Dzīves dziesma piecos gredzenos © DIENA (6)

Latvijā ir ārkārtīgi daudz vietu un durvju, pie kurām ir vērts pieklauvēt, uzsver diriģents Sigvards Kļava (56). Noslēdzis vērienīgo Latvijas gredzena ciklu, viņš strādā jau ar jaunām idejām un cer, ka arī ilgi marinētā izšķiršanās par koncertzāli Rīgā ies uz priekšu

Vienas zvaigznes daudzās dzīves © DIENA (11)

Mana Grammy balva ir savējo, Latvijas cilvēku, mīlestība, saka spožā operzvaigzne Marina Rebeka, kuras neatkārtojami skaisto balsi un dziļi patiesos mūzikas lasījumus ir iemīlējuši klausītāji visā pasaulē. Tāpēc māksliniecei uzstāšanās dzimtenē vienmēr ir ļoti īpašs un abpusēji gaidīts notikums.

Paildzināts komandējums. Saruna ar diriģentu Jāni Liepiņu © DIENA

"Mans mērķis nav būt slavenam maestro. Mans mērķis ir nodarboties ar mūziku," saka diriģents Jānis Liepiņš, kurš no septembra būs Manheimas Nacionālā teātra pirmais kapelmeistars.

Vēl nedomā apstāties © DIENA (1)

Latvijas visu laiku labākā maratona skrējēja Jeļena Prokopčuka pēc otrā dēla dzimšanas svētdien Rīgas ielās atgriezīsies maratona distancē. 42 gadu vecumā Jeļena turpina intensīvus treniņus, taču konkrētu sasniegumu mietiņu nav nospraudusi. "Pati sev esmu kaķis maisā," saka Jeļena.

Režisore Dzintra Geka par Ilmāru Blumbergu un "bandīta meitas" likteni © DIENA (1)

Droši jūtos tikai tad, kad mugura ir pret sienu, – pirms sarunas izvēloties vietas pie galda, atklāj kinorežisore Dzintra Geka un paskaidro, ka čekisti viņas māti arestēja, no aizmugures uzliekot cimdotu roku uz pleca. Māte tad jau gaidīja Dzintru, varbūt kaut kas no mātes tā brīža sajūtām meitai ir ticis. Nu jau turpat 20 gadu Dzintru Geku pazīst vispirms kā izsūtīto Sibīrijas bērnu atmiņu kopēju, daudzu šai tēmai veltītu filmu un divu milzīgu sējumu Sibīrijas bērni veidotāju, regulāru ekspedīciju rīkotāju uz izsūtīto latviešu dzīves un atdusas vietām Sibīrijā. Taču viņas radošajā biogrāfijā ir arī daudz citu filmu. Pēdējās divas, Kurts Fridrihsons un Ilmārs Blumbergs, kuras pirmizrāde notika 4. maijā, veltītas māksliniekiem. Tiesa, arī viņu liktenī Sibīrijai ir liela nozīme, un Blumberga gadījumā tieši Sibīrija satuvināja mākslinieku un režisori, rezultātā tapa filma. Liktenis bija lēmis tai iemūžināt pēdējo posmu izcilā mākslinieka mūžā.

Vienā rotācijas ātrumā. Saruna ar Instrumentu Gati Zaķi © DIENA (2)

Grupas Instrumenti trešais, par diviem pārējiem parasti mazāk manāmais dalībnieks Gatis Zaķis (38) kā producents atbildīgs arī par to, kā skan liela daļa Latvijas populārās mūzikas. 15. maijā Instrumentiem iznāk jauns albums Cilvēks.

Tikai atnesiet neatkarību! © DIENA (39)

Izvēloties Tautas frontes kandidātus vēlēšanām, gandrīz vai galvenais kritērijs bija drosme – vai kandidāts nebaidīsies nobalsot par neatkarību, jo nekādus tūlītējus labumus šis balsojums nesolīja, toties iespēja tikt labākajā gadījumā aizsūtītam uz vēsākām zemēm gan nebija izslēdzama. Nākamais kritērijs bija spēja uzrakstīt likumus, jo tos mēs rakstījām no jauna, – notikumus pirms 1990. gada 4. maija atceras Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Uguns, kurā nevajag skatīties © DIENA

Cilvēku atmiņa ir īsa, runājot par Parīzes Dievmātes katedrāles degšanu, ko dažs labs paguva nokrustīt par simbolisku "vecās Eiropas" nodegšanu, saka arhitektu biroja SIA Konvents vadītājs kopš 1993. gada, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Pēteris Blūms un atgādina citas lielas, bet jau stipri aizmirstas ugunsnelaimes kultūras pieminekļos.

Neapgrūtināt sevi ar depi © DIENA (5)

Mēs esam krietna tauta, un, ja cits citu vairāk slavētu, tas kļūtu populārāk, ir pārliecināta reklāmas speciāliste Una Rozenbauma (39), kura stāsta arī par to, kāpēc ir feministe un kāpēc četri bērni viņai netraucē būt priekšniecei.

Neatņemsim internetu, ja pastučīsiet © DIENA (25)

Režisors Alvis Hermanis par to, kāpēc viņa aktieri uzzinājuši vairāk nekā īstā VDK izpētes komisija, par izšķirošo etīdi izrādes Vēstures izpētes komisija tapšanā un par tiem, kurus nevar nospiest uz ceļiem.

Dzīves glezna ar Kazu fonā © DIENA (6)

Uzņēmusi filmu Kaza kāpa debesīs par Kazas paaudzi, kinorežisore Laima Žurgina stāsta par to, kāpēc pēckara bērni grib labi ģērbties un skaisti izskatīties, par atvainošanos Jurim Zvirgzdiņam un par dvēseles pieredzes nozīmi.

LTV jaunais valdes vadītājs Einārs Giels šajā amatā vēlējies nokļūt jau vairākus gadus un šoreiz dažādas zīmes vēl pirms konkursa rezultātu paziņošanas ļāvušas būt pārliecinātam, ka amats ir rokā.

1949. gada deportācijām veltītās mākslas filmas Pelni sniegā producents Žilvins Naujoks par to, kāpēc viņš netaisa filmas, kuras neviens neskatās, kāpēc baltiešu trimdai vēsture rūp vairāk nekā dzimtenē palikušajiem, un par Austrumeiropas akcentu.

Par spīti lauksaimniecībai un Āfrikai. Saruna ar ornitologu Aināru Auniņu © DIENA (5)

Ornitologs Ainārs Auniņš par gājputnu pavasara migrāciju, to, kā 1949. gada deportācija ietekmēja arī putnus, kāpēc senāk zāle bija zaļāka un kuri gājputni jāredz un jādzird, kamēr tie pie mums vēl ir.

Cimdara labā roka Kristīne Bērziņa par kandidēšanu uz Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatu, demokrātijas vecmodīgumu un to, kāpēc e-vēlēšanas nepalielina balsojušo procentu.

Kā pirmā mēģinājusi mainīt cirka virzienu Rīgā, Ināra Kehre (31) tagad profesionālās lietas uz kādu laiku atstās kolēģu ziņā, lai ļautos personīgās dzīves pagriezieniem. Sarunā ar SestDienu viņa stāsta gan par ģimeni un darbu, sieviešu spēku un vienlīdzības svarīgumu, gan savas ietekmes apzināšanos un neiesaistīšanos citu cīņās

Šodien