SestDienas salons / Diena / SestDienas salons / Diena

Sirdī kautrīgie. Saruna ar grupas Zāle dibinātājiem Martu Kreitusi un Pēteri Dragunu © DIENA

Grupas Zāle mūziķi Marta Kreituse un Pēteris Draguns atraduši Raini sevī un stāsta par sievišķo un vīrišķo, kam vienmēr jābūt blakus radīšanas procesā, mūzikas dziedinošo spēku un to, kas viņus tur Latvijā.

Seksualitātē apjukusī Jūlija © DIENA (8)

Būsim godīgi – lai par mani sāktu interesēties prese, man vienkārši vajadzēja apprecēt Artūru Skrastiņu, ir izteikusies Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Attiecībā uz dzeltenās preses interesi Ilzes teiktajā varētu būt daļa patiesības (viens no nepamanīšanas iemesliem varētu būt tas, ka Ilze pieder tām sievietēm, kas dzīvē izskatās labāk nekā fotogrāfijās), bet nomināciju un balvu pēdējos gados ir arvien vairāk, viņa saņem ne jau par panākumiem laulības frontē, bet par spilgtām lomām teātrī. Karmena Karmenā, Ieva izrādē Mana māsa, Ļoļečka izrādē Peldošie – ceļojošie. II daļa, Žanna d’Arka, Marianna Laulības dzīves ainās, Stella Ilgu tramvajā, māsa Rečida izrādē Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu…

Valoda dzimst kafijas biezumos. Saruna ar Ingu Baušķenieku © DIENA (8)

Par Jaunā Rīgas teātra jauno izrādi Dieviņš pillā dzirdētas trīs versijas. Viena – ka režisors Alvis Hermanis to taisījis, lai parādītu, ka Guna Zariņa uz skatuves spēj visu (izrādē viņa spēlē dzejnieku Aivaru Neibartu jeb Ņurbuli (1939–2001)). Otra versija – Ņurbulis Gunai ticis tāpēc, ka abiem ir līdzīgi deguni. Trešā – ka izrādes varonis ir nevis Ņurbulis, bet Ņurbuļa un mūziķa, Dzelteno pastnieku līdera un arī izrādes mūzikas autora Ingus Baušķenieka krustojums. Uz tādām domām vedina vismaz scenogrāfija, proti, dažādiem lenšu magnetofoniem pilnais kakts, kas skatītājam atgādina Ingus analogo ierakstu studiju.

Intervija ar režisoru Elmāru Seņkovu. Pārāk pieklājīgs © DIENA (2)

Realitāte ir ieguvusi politiskas skatuves apveidus, bet nacionālās vērtības pieprasa pārvērtēšanu, ir pārliecināts režisors Elmārs Seņkovs.

Izvēlējušies neapnikt © DIENA

Atzīstot, ka viņu satrauc tas, kas nav līdzsvarā, un filozofējot par mītiem, kas ir visapkārt, Jānis Ozoliņš ar domubiedriem grupā Sigma izdod jaunu albumu, kas balstīts latviešu autoru dzejā.

Zālamana šķiršanās. Arhibīskaps Vanags par Rubeņa aiziešanu un notiekošo baznīcā © DIENA (31)

Lai gan pēdējos gadus mācītājs Juris Rubenis nekalpoja Rīgas Lutera draudzē Torņakalnā un pat tie, kas nebija bijuši viņa 2009. gadā dibinātajā "klusuma vietā" Elijas namā, zināja, ka Rubenis meklējams Lūžņā, Kurzemes mežos, tomēr ziņa par atmodas laika varbūt pašas lielākās garīgās autoritātes aiziešanu no mācītāja amata pēc 36 gadu kalpošanas vismaz sociālajos tīklos tika uztverta ja ne nu gluži tik traģiski kā ugunsgrēks Pētertornī, tad vismaz asus viedokļus raisīja gan.

Uz instrumentu neapvainojas © DIENA (4)

Ģitārists Kaspars Zemītis atzīst, ka viņam ir svarīgi ierasties laikā – īpaši uz mēģinājumiem ar Abonementu orķestri. Tajā Kaspars joprojām saspēlējas ar saviem senākajiem cīņu biedriem no leģendārās grupas Time After Time – taustiņinstrumentālistu Kārli Lāci un saksofonistu Gintu Pabērzu. Šajā kolektīvā pat piecas minūtes kavēt neesot pieņemts. Tāpēc arī pirms tikšanās ar SestDienu viņš brīdina par kavēšanos, kaut aizķēries vien pāris minūšu un jau nāk ar ģitāru sudrabotā futrālī pār plecu. Izskrējis rīta krosu pa Anniņmuižas mežu, viņš vēl stāsta, ka varbūt drīz tur varēšot arī slēpot, ja netālajā trasē sapūtīs pietiekami daudz sniega.

Bez komata nevar © DIENA (3)

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš piedzīvo troļļu un elfu karu jaunajā mobilajā lietotnē Valodas draugs un atklāj, ka par valodas likuma pārkāpumiem ziņo arī krievi, bet ar inspektoriem niknāk strīdas latvieši.

Mīts par nodevēju tautu © DIENA (140)

Māra Zālīte uzrakstījusi autobiogrāfiskā romāna Pieci pirksti turpinājumu, neļauj nomelnot inteliģenci un noraida ņerkstēšanu par simtgadi.

Asinis un ziepju taloni © DIENA (3)

Šim aparātam ir tikpat gadu, cik man, – sešdesmit pieci – filmu līmēšanas pusautomātu Mazās ģildes pagrabā, Kinoamatieru studijas telpās, rāda dokumentālo filmu režisors Romualds Pipars. Kopš 1971. gada, kad Pipars te pirmoreiz ieradās, viņam šajās telpās pagāja jaunība. Sekoja režisora darbs Rīgas kinostudijas hronikas sektorā, bet, kad Rīgas kinostudija pajuka un kino ražošana mainījās, proti, beidza pastāvēt kinofilma, Pipars atgriezās Kinoamatieru studijā, kurā redzamos filmu gatavošanas aparātus – multkameru PS 1 (pokadrovaja sjomočnaja kamera) un citus – viņš tagad sauc par "faktiski muzeju".

Piemiņas zīme nākotnei © DIENA

Katrā dienas stundā un katrā gadalaikā tā izskatīsies citādi, par jauno vitrāžu Ar degsmi par brīvu Latviju, pareizāk sakot, trīsdimensionālu stikla skulptūru Rīgas Doma Marijas kapelas loga ailā, stāsta tās autori – jaunais arhitekts Krišs Zilgalvis un viņa tēvs, mākslinieks Dzintars Zilgalvis. Šomēnes 1991. gada barikāžu notikumiem veltīto vitrāžu atklāj oficiāli, bet apskatāma tā ir jau kopš pagājušā gada beigām. Atzīmējot Latvijas simtgadi, dievnamam to uzdāvinājuši ziedotāji, biedrība Ascendum un Rīgas Doma pārvalde.

Kas ir debesīs © DIENA (29)

Bērnu reanimatologs un biedrības Reanimare vadītājs Pēteris Kļava par to, ko viņš gribētu novēlēt Ziemassvētkos, par lokomotīvi, kas atņēma paralēlās pasaules, un par nāves gaismu

Māris Martinsons stāstīšanas situācijā © DIENA (1)

Tikko skatītājiem nodevis savu Japānas triloģijas trešo filmu, režisors Māris Martinsons stāsta par austrumu kultūras vizualitāti, vietējā kino naudas aprites pārkarēm un Ušakova cilvēciskošanu.

Nostalģija ir bīstama © DIENA (2)

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē no 8. decembra būs apskatāma izstāde YOU’VE GOT 1243 UNREAD MESSAGES. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze, "poētisks atsegums analogā laikmeta kultūrslānī", kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē, stāsti par personīgo atmiņu kultūru, savstarpēju tīklošanos un eksperimentālu jaunradi pagājušā gadsimta 60.–70. gados, kad arvien lielāka sabiedrības daļa sāka arī ikdienā izmantot mehāniskās reprodukcijas un datu aprites ierīces: telefonus, rakstāmmašīnas, kompaktās fotokameras, teikts izstādes aprakstā.

Jo ilgāk stāvi pie sprosta, jo lielāka dzīvniekam interese par tevi, – vienu no zoodārza komunikācijas likumiem atklāj Ingmārs Līdaka. Sācis strādāt Rīgas zoodārzā atmodas laikā, viņš drīz vien kļuva par izcilu zoodārza komunikatoru ar sabiedrību, vadīdams un veidodams sižetus televīzijas raidījumiem Mana ģimene un citi zvēri, Vides fakti un Zoooāze.

Rīga vienmēr būs manas mājas, bet man ir jāvirzās tālāk – pēc diviem Korejā Seulas Universal Ballet nostrādātajiem gadiem un spožas uzvaras baleta konkursā Maskavā saka starptautiski atzītā Latvijas baleta zvaigzne Evelīna Godunova. Turpmāk viņa dejos Berlīnes Valsts baletā, bet uz vienu vakaru atgriežas uz mūsu Operas skatuves.

Jānis Šipkēvics seniors ar Radio SWH nodod tautas balsojumam Latvijas simtgades dziesmu sarakstu, atklāj radio dzimti un savu piederību laimīgajai paaudzei

Nenoliedzami kinorežisoram Dzintaram Dreibergam ir uzticēts sarežģīts uzdevums – viena no latviešu literatūras un vēstures stūrakmeņiem, Aleksandra Grīna romāna Dvēseļu putenis, ekranizācija. Gaidāms, ka filma uz ekrāniem nonāks 2019. gada novembrī. Tieši tad Dzintaram būs 38 gadi – tikpat, cik tolaik Grīnam, kad viņš pabeidza autobiogrāfisko strēlnieku gaitu darba pirmo daļu

Inese Vaidere izdod atmiņu grāmatu par vīru, Dienas sporta nodaļas ilggadējo vadītāju Arturu Vaideru (1955. gada 28. augusts – 2016. gada 3. oktobris), atklāj, ar kādām izjūtām saņem Lielā Feliksa balvu, un stāsta par izaicinājumiem Eiropas parlamentā.

Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) šogad vairākas jubilejas. Nupat, 14. oktobrī, tika svinēti 155 gadi, kopš dibināta tās priekštece Rīgas Politehniskā augstskola, kuru 1896. gadā pārveidoja par Rīgas Politehnisko institūtu (RPI). Šogad aprit arī pusgadsimts, kopš augstskola sāka dzīvot Ķīpsalā. Tieši tikpat ilgi zinātnē darbojas RTU rektors kopš 2011. gada, elektroinženieris Leonīds Ribickis, 24. augustā viņam palika 70 gadu, bet, vaicāts par vecumu, rektors uzreiz norāda, ka Amerikā dažs Nobela laureāts vēl pēc 90 gadu vecuma uz savu universitāti katru dienu pats brauc ar automašīnu. Savus Nobela laureātus Rīgas Tehniskā universitāte tagad pēc Ribicka iniciatīvas audzina jau skolas solā.

Šodien