Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Dalailama, incidenti un Tibetas jautājums © DIENA

Tibetas budistu garīgā līdera dalailamas iekļūšana visai nepatīkamā skandālā cita starpā ir iemesls atcerēties, ka tieši viņa personiskā autoritāte un ietekme jau ilgāku laiku ļauj izvairīties no Tibetas jautājuma radikalizācijas. Kāda patlaban ir dalailamas loma, un kādēļ pastāv iespēja, ka viņš var pasludināt – nākamās reinkarnācijas jeb viņa pēcteča nebūs?

Vārdi kā apvainojums © DIENA

Patiesā nozīme.

Top Harija Potera televīzijas seriāls © DIENA

Precīzs atveidojums.

Uz kronēšanu bez Meganas © DIENA

Kompromiss.

Pretuzbrukuma priekšvakarā © DIENA

Neilgi pirms Ukrainas ilgstoši plānotā pretuzbrukuma Krievijas okupācijas spēkiem rietumvalstu vadošo plašsaziņas līdzekļu autori brīdina, ka visus iecerētos mērķus tā gaitā varētu arī nesasniegt. Kādi ir šādu publikāciju parādīšanās iemesli, un vai skepse šajā gadījumā ir pamatota?

Kapaldi, radot mūziku, cieš no Tureta sindroma © DIENA

Daudzu iemīļotais dziedātājs Luiss Kapaldi atzinis, ka, ļoti iespējams, viņam var nākties pamest skatuvi, ja Tureta sindroma izpausmes kļūs smagākas.

Fani bažījas par Britnijas laulību © DIENA

Fani bažījas, ka Britnijas Spīrsas laulība varētu būt saskārusies ar nopietnām problēmām.

Somijas partiju šaha iespējas © DIENA

Lai arī nule aizvadīto Somijas vēlēšanu rezultāts nav pārsteigums, spēku sadalījums jaunā sasaukuma parlamentā būs tāds, ka valdošās koalīcijas izveidei var izrādīties vajadzīgas ilgas sarunas. Tāpat ir iespējami dažādi visai negaidīti pavērsieni. Kamdēļ tā, un vai šāda situācija sola būtiskas pārmaiņas Somijas politikā?

Megana uzvar tiesā pusmāsu © DIENA

Ģimenes peripetijas.

Nerimstošie franču pensiju protesti © DIENA

Francijā jau ilgāk nekā mēnesi turpinās protesti pret Valsts prezidenta Emanuela Makrona aizstāvēto un virzīto pensiju sistēmas reformu. Protestētāju skaits kļūst tikai lielāks, bet viņu noskaņojums – aizvien radikālāks, un protestu iniciatori aizvien mazāk ir spējīgi kontrolēt notiekošo. Ar ko tas draud Francijai un Valsts prezidentam Makronam?

Atgādinājums par 2008. gadu © DIENA

Divu ASV reģionālo banku bankrots un vēl vairāku citu nonākšana uz bankrota sliekšņa, kā arī Šveices otras lielākās komercbankas Credit Suisse, kas ir finanšu institūcija ar 166 gadus ilgu vēsturi, faktiskais bankrots un tās steidzama nodošana galvenās konkurentes UBS rokās radījusi satraukumu par kārtējiem liela mēroga finanšu un ekonomiskajiem satricinājumiem. Lai gan pagaidām šķiet, ka iespējamo krīzi izdevies apslāpēt, visas bažas tomēr nav novērstas.

Gruzijas iekšpolitisko pretrunu spogulis © DIENA

Pagājušajā nedēļā kārtējie protesti satricināja Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi, vairākiem desmitiem tūkstošu aktīvistu protestējot pret valsts galvenās varas partijas Gruzijas sapnis un tās sabiedroto iecerēto likumu par ārvalstu aģentiem. Visticamāk, ne tik daudz protestu, cik rietumvalstu spiediena dēļ likumprojekts 9. martā tika atsaukts no parlamenta darba kārtības. Pārliecības, ka tas novedīs pie situācijas stabilizēšanās, gan joprojām nav, jo protesti pret konkrēto likumu bija tikai iekšpolitisko pretrunu aisberga redzamā daļa.

TikTok – no datu drošības līdz ģeopolitikai © DIENA

Vispirms ASV, bet pēc tam arī citu rietumvalstu pieņemtie lēmumi aizliegt īso videoklipu apmaiņas lietotnes TikTok izmantošanu dažādu oficiālo institūciju darba viedierīcēs tiek uzskatīti par pirmo soli ceļā uz daudz plašāku šī sociālā tīkla darbības ierobežošanu Rietumos. Galvenais cēlonis tam, visticamāk, ir lielā ģeopolitika.

Visu zvaigžņu koncerts Ukrainas atbalstam © DIENA

Vasaras vidū, 24. jūnijā, Londonā Vemblija stadionā paredzēts grandiozs lielkoncerts Ukrainas atbalstam – līdzīgi kā astoņdesmitajos gados tika organizēts Live Aid mūzikas maratons, tā šoreiz iecerēts Lviv Aid.

Pēc daudzas nedēļas ilgušiem minējumiem, vai Lielbritānijas karalis Čārlzs III aicinās uz kronēšanas ceremoniju "pazudušo" dēlu Hariju un viņa sievu, un arī publiski izskanējušiem aicinājumiem to nedarīt, nu kļuvis zināms, ka valdnieks tomēr vēlas izlīgumu.

Pēdējo dažu nedēļu laikā saasinājusies spriedze Moldovā un separātiskajā Piedņestrā, tostarp izskanot bažām, ka Krievija šajā nelielajā valstī varētu plānot apvērsumu. Cik pamatoti ir šie apgalvojumi, vai iespējama karadarbības sākšanās arī Moldovā, un kamdēļ šī valsts ieņem tik unikālu vietu postpadomju valstu vidū?

Lai arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir apritējis gads, joprojām pastāv dažādi viedokļi par iespējamo kara iznākumu. Un tikai daži no tiem saistīti ar vienas vai otras puses uzvaru – vēl ir arī kompromisu varianti, lai cik nereāli tie nešķistu pirmajā brīdī. Turklāt ietekmi uz karadarbību atstāj arī starptautiskā ģeopolitiskā situācija.

Krievijas pērn 24. februārī sāktais iebrukums, kuram daudzi vēl īsi pirms tam neticēja, pāršķīra jaunu lappusi ne tikai Ukrainas vēsturē, bet mainīja arī Eiropas attieksmi pret Krieviju un starptautiskās attiecības. SestDiena izseko svarīgākajiem pagriezienpunktiem šajā karā.

Tieši pirms gada pamodāmies jaunā realitātē. Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pērn 24. februāra agrā rītā daudzu dzīvi Eiropā un ārpus mūsu kontinenta robežām ir mainījis uz neatgriešanos. Par to, kā Latvijas mediji spējuši šī gada laikā atspoguļot blakus notiekošo karu un kā publiskajā telpā pietrūkst, spriež politikas zinātnes profesore, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa un pieredzējušais kara reportieris Atis Klimovičs.

Turcijā un Sīrijā piedzīvotās postošās zemestrīces, kā arī Ķīnas aerostata ceļojums pa ASV debesīm gandrīz pilnībā aizēnojis pēdējo nedēļu notikumus Irānā. Taču dramatiska diplomātisko attiecību pasliktināšanās starp Teherānu un Baku, sarežģītās attiecības ar Izraēlu, tostarp mēģinājumi uzbrukt Irānas militārās rūpniecības objektiem ar bezpilota lidaparātiem, kā arī Irānas iekšpolitiskā nestabilitāte ietekmē gan reģionālo, gan globālo ģeopolitisko situāciju.

Šodien

Pasaule