Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Mormoņu Apsolītā zeme © DIENA

Pirms 175 gadiem Brigama Janga vadītie 148 mormoņu pārceļotāji ieradās Soltleikas ielejā mūsdienu ASV Jūtas štatā un lika pamatus rūpīgi izplānotai pilsētai, ko nosauca par Soltleiksitiju,

Obligātā dienesta atšķirības © DIENA

Jūlija sākumā Aizsardzības ministrija (AM) nāca klajā ar ierosinājumu no 2023. gada pakāpeniski ieviest gadu ilgu obligātu Valsts aizsardzības dienestu jeb būtībā – vispārējo karaklausību. Rosinājumu, kura cēlonis ir Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā nepieciešamība stiprināt Latvijas aizsardzības spējas, jau atbalstījuši visi koalīcijas partneri, un, visticamāk, iniciatīva tiks arī apstiprināta. Citu pasaules un arī Eiropas valstu attieksme pret obligāto militāro dienestu gan ir ļoti dažāda.

Borisa Džonsona krišana © DIENA

Tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons bija izturējis savas Konservatīvās partijas parlamentāriešu uzticības balsojumu, viņam tomēr nācās paziņot par atkāpšanos no amata. Kas lika britu konservatīvajiem mainīt savu nostāju, kurš stāsies Džonsona vietā, un pie kā novedīs iekšpolitiskās jukas karalistē?

Havels aiziet, lai atgrieztos © DIENA

Pirms 30 gadiem no amata atkāpās toreizējās Čehoslovākijas prezidents Vāclavs Havels, demonstratīvi paužot savu negatīvo attieksmi pret slovāku politiķu centieniem sašķelt valsti. Tomēr procesu, kas bija sācies, viņam apturēt neizdevās, un jau 1993. gada 1. janvārī uz pasaules kartes parādījās divas jaunas valstis: Čehija un Slovākija.

Rozvela un citplanētieši © DIENA

Pirms 75 gadiem ASV laikrakstos parādījās pirmās ziņas par tā saukto Rozvelas incidentu – avīzes apgalvoja, ka netālu no šīs Ņūmeksikas štata pilsētiņas avarējis citplanētiešu kosmosa kuģis jeb lidojošais šķīvītis.

Bruņoto konfliktu karte © DIENA

Kamēr visa uzmanība pievērsta Krievijas iebrukumam Ukrainā, tiek piemirsts, ka pasaulē turpinās vēl gandrīz trīs desmiti dažādu mērogu bruņotu konfliktu. Turklāt vairākumā no tiem karadarbība ilgst gadiem vai pat gadu desmitiem un bruņoto cīņu noslēgums tā arī nav saskatāms.

Ukrainas ērkšķainais ceļš uz Eiropu © DIENA

23. un 24. jūnijā paredzētā Eiropas Savienības (ES) valstu līderu samita (Eiropadomes) viens no galvenajiem jautājumiem būs par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Vienprātības šajā ziņā nav – atsevišķas valstis joprojām ir pret Ukrainas iekļaušanu kandidātvalstu sarakstā, bet vēl citas gatavas tam piekrist tikai ar īpašiem nosacījumiem. Kādi ir argumenti par un pret, un kāds gaidāms samita lēmums?

Mākslīgā āda, kas jūt pieskārienu © DIENA

Mainot datu apstrādes modeli, zinātniekiem izdevies izgatavot elektronisku ādu, kas ne vien sajūt sāpes, bet arī spēj nekavējoties reaģēt uz tām.

Pakistānas konstitucionāli politiskā krīze © DIENA

No pasaules plašsaziņas līdzekļu uzmanības loka nepazūd Dienvidāzijas valsts Pakistāna, kur jau ilgāk nekā divus mēnešus notiek masu demonstrācijas no amata atstādinātā premjerministra Imrāna Hāna atbalstam. Ne tikai šā iemesla dēļ iekšpolitiskā spriedze pēc iedzīvotāju skaita piektajā lielākajā pasaules valstī un vienlaikus kodolvalstī ir sasniegusi mērogus, kuru dēļ atsevišķi eksperti pauž bažas pat par iespējamu pilsoņu kara izcelšanos.

Karš Ukrainā un kompromisu meklētāji © DIENA

Lai arī rietumvalstu nostāja ir, ka tās visos pieejamajos veidos atbalsta Ukrainas cīņu pret Krievijas agresiju un ir gatavas sniegt atbalstu Kijivai līdz tās galīgai uzvarai, publiskajā telpā aizvien biežāk izskan arī viedoklis, ka Rietumiem un Krievijai tomēr nāksies meklēt kompromisus. Uz kādiem apsvērumiem balstās šī viedokļa paudēji, un cik liela nozīme tiem ir atsevišķu valstu politikas veidošanā?

Tilts, kur noslēgt rēķinus ar dzīvi © DIENA

Pirms 85 gadiem Sanfrancisko tika atklāts Zelta vārtu tilts, kas jau drīz vien kļuva par galamērķi ļaudīm ar pašnāvnieciskām tendencēm – izdzīvot pēc kritiena līča ūdeņos no 75 metru augstuma gadījies tikai retajam.

"Bada dumpju" riski © DIENA

Pārtikas cenu dramatiskais kāpums vairāku iemeslu, tajā skaitā Krievijas sāktā kara, dēļ ne tikai draud ar iekšpolitisko nestabilitāti daudzām pasaules nabadzīgajām valstīm, bet pastāv arī bažas, ka pasaulē var jūtami palielināties bēgļu skaits. Kādi ir šīs krīzes cēloņi, un vai ir iespējama visiem pieņemama izeja no tās?

Skārda Lizija iet pensijā © DIENA

Pirms 95 gadiem no kompānijas Ford rūpnīcas Mičiganā konveijera noripoja pēdējā izgatavotā Model T automašīna. Kopš 1908. gada gan ASV, gan aiz to robežām tika saražoti vairāk nekā 15 miljoni par Skārda Liziju (Tin Lizzy) iedēvēto spēkratu, un šo rekordu tikai 1972. gadā izdevās pārspēt ne mazāk leģendārajai vabolītei – Volkswagen Beetle.

Cik tālu vēl kara beigas? © DIENA

Sākotnējās speciālistu un analītiķu prognozes par Krievijas sāktā kara ilgumu Ukrainā ne tikai nav piepildījušās, bet pat izrādījušās pavisam greizas. Kā situācija tiek vērtēta tagad?

Saprotamu iemeslu dēļ Ukrainas grivna pašlaik nav tā stabilākā pasaules valūta un tās vērtība ir tikai 0,031 eiro. Taču sensenā pagātnē par grivnām dēvēti sudraba stienīši, kuru svars bijis pat lielāks par 200 gramiem.

Aktīvi sodīt Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā ir gatavas tikai nepilna trešdaļa pasaules valstu. Pārējās, tostarp vadošās attīstības valstis, ir noskaņotas Krievijai labvēlīgi vai ievēro neitralitāti, neatbalstot nedz Maskavu, nedz Rietumus. Kādi motīvi diktē šādu izvēli, un kuras valstis uzskatāmas par nozīmīgākajām Krievijas atbalstītājām?

Līdz ar Ukrainas valstiskuma noliegšanu Maskava, sākot karu pret šo valsti, atgādinājusi arī jau kopš Krievijas impērijas laikiem kultivēto tēzi, ka nekādas ukraiņu valodas neesot, jo ukraiņi runājot vien krievu valodas dialektā. Vēsturnieki un lingvisti gan tam kategoriski nepiekrīt.

Otrā pasaules kara laikā Ukrainā bija aktīvs viens vienīgs militārs spēks, kas par savu mērķi bija izvirzījis neatkarīgas valsts izveidošanu, – Ukrainas Sacelšanās armija jeb UPA. Tā karoja gan pret Vācijas okupācijas spēkiem, gan Sarkano armiju (partizānu cīņu pret padomju varu turpinot līdz pat pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidum), gan poļiem, kuri tolaik gribēja atjaunot kontroli pār Rietumukrainu.

Krievijas iebrukums Ukrainā novedis pie atteikšanās no tradicionāli neitrālā noskaņojuma Somijā un Zviedrijā, un nu jau kādu laiku tiek runāts par abu šo valstu pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei. Kādi faktori stimulē šādu izvēli, un kādas plašāka mēroga sekas šādam solim varētu būt?

Viens no jautājumiem, kuru aktualizējis Krievijas iebrukums Ukrainā, ir par iespējamo varas maiņu Kremlī. Cik reāla ir iespēja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu zaudēt savu amatu jeb, citiem vārdiem izsakoties, tiktu gāzts no Krievijas troņa?

Šodien

Pasaule