Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 16. maijs
Edijs, Edvīns

Pasaule

Brunejas šariats © DIENA(18)

Dienvidaustrumāzijas karaliste izpelnījusies starptautisku kritiku par jaunu likumu, par kura pārkāpšanu draudēs ķermeņa locekļu amputācija un nāve, nomētājot ar akmeņiem.

Protestos dzimusī prezidente © DIENA(7)

Slovākijas nākamā prezidente būs liberālā Zuzana Čaputova. Viņa var ienest svaigas politiskās vēsmas Centrāleiropas reģionā, kur pie varas nostiprinājušies ultrakonservatīvi eiroskeptiķi.

Seriāls – Ukrainas prezidents © DIENA(29)

Šīs nedēļas nogalē Ukrainā notiks Valsts prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas daudzviet tiek gaidīta ar neslēptām bažām. Ja vēlēšanām sekos masu protesti un rezultātu apstrīdēšana, tas liecinās par nopietnām problēmām Ukrainas ceļā uz demokrātiju.

Cīņa par līdera krēslu arī Lietuvā © DIENA(3)

Arī kaimiņos pavisam drīz gaidāmas valsts pirmās personas vēlēšanas, turklāt šoreiz uz šo godu vairs nevarēs pretendēt līdzšinējā valsts vadītāja Daļa Grībauskaite. Kas ir pārējie kandidāti, un kādas to izredzes?

Veselības aprūpe politisko cīņu priekšplānā © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē Somijā par atkāpšanos paziņoja Centra partijas pārstāvja Juhas Sipiles vadītā valdība. Šāds solis sperts tikai mēnesi pirms šajā valstī gaidāmajām parlamenta jeb Eduskuntas vēlēšanām – tās paredzētas 14. aprīlī. Par atkāpšanās iemeslu oficiāli nosaukta valdības nespēja pilnvaru termiņa laikā pabeigt ieilgušās sociālās un veselības aprūpes sistēmas reformas jeb precīzāk – nespēja iesniegt parlamentam reformu priekšlikumus.

Mutācija ārstēšanai © DIENA(1)

Britu zinātnieki paziņojuši par otro personu, ko varētu būt izdevies izārstēt no cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV). Tas gan nenozīmē, ka pasaule būtu tikusi pie brīnumlīdzekļa pret šo slimību, kas pēdējo trīsdesmit gadu laikā nonāvējis 35 miljonus cilvēku. Cilvēce joprojām atpaliek no pašas izvirzītā mērķa līdz 2030. gadam izbeigt HIV/AIDS epidēmiju

Asiņainie avokado © DIENA(18)

Visā pasaulē populārā augļa kultivācija nodara neatgriežamus postījumus apkārtējai videi un vairo vardarbīgus noziegumus tā dzimtenē Meksikā.

Uzvar Kallasu ģimene © DIENA(20)

Ar opozīcijā esošās, pareizāk sakot, nu jau opozīcijā bijušās labēji liberālās Igaunijas Reformu partijas (Reformierakond) uzvaru noslēgušās 3. martā notikušās Igaunijas parlamenta jeb Rīgikogu vēlēšanas. Bijušā eirokomisāra no Igaunijas Sīma Kallasa meitas Kajas Kallasas vadīto reformistu uzvara daudziem kļuva par pārsteigumu

Vecumdienas aiz restēm © DIENA(5)

Japānā cietumi kļuvuši par sava veida drošības tīklu vientuļiem un trūcīgiem sirmgalvjiem, kuru skaits nākotnē tikai pieaugs.

Skeptiķiem nav cerību © DIENA(44)

Patlaban eiroskeptiķiem Eiropas Savienības (ES) iekšienē ir atvēlēta tāda kā meža sanitāru loma, ir pārliecināts Krievijas eksperts ES jautājumos Sergejs Utkins. Viņš piedāvā skatu no malas gan uz apvienoto Eiropu, gan tās iekšējām cīņām, attiecībām ar lielvalstīm un iespējām palielināt savu nozīmi pasaules arēnā.

Ar brīvbiļetēm pret sastrēgumiem © DIENA(7)

Nelielā, bet ārkārtīgi bagātā Luksemburga gatavojas kļūt par pirmo valsti pasaulē, kur ikviens būs tiesīgs bez maksas pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Hercogistes valdība cer, ka tādējādi Luksemburgas galvaspilsētā, kas ir viens no Eiropas Savienības (ES) administratīvajiem centriem, būtiski samazināsies satiksmes sastrēgumi un līdz ar to arī videi kaitīgo izmešu daudzums. Iniciatīvai esot arī sociāli mērķi.

40 gadu pēc revolūcijas © DIENA(26)

Šā gada 11. februārī Irānā ar vērienu tika atzīmēta Islāma revolūcijas 40. gadadiena. Lai arī faktiski pret šaha režīmu vērsti protesti sākās vēl 1977. gada oktobrī un visu varu valstī islāmistiem vienpersoniski izdevās iegūt vien 1982. gadā, par Islāma revolūcijas sākuma datumu tradicionāli pieņemts uzskatīt 1978. gada 8. janvāri, kad notika pirmā patiešām vērienīgā protesta demonstrācija, bet par revolūcijas uzvaras dienu – 1979. gada 11. februāri (1357. gada 22. bahmanu pēc musulmaņu kalendāra), kad Irānas bruņoto spēku vadība atteicās no mēģinājumiem ar spēku vērsties pret neapmierinātajiem, kā arī paziņoja, ka turpmāk ievēros neitralitāti.

Ķīnas lepnums ielenkumā © DIENA

Pasaulē vadošais telekomunikāciju aprīkojuma un viens no lielākajiem viedtālruņu ražotājiem Huawei ir ķīniešu lepnums. Privātā uzņēmuma straujā izaugsme notikusi vienlaikus ar Ķīnas ekonomisko izrāvienu un lielvaras statusa nostiprināšanos. Taču uz kompānijas veiksmes stāstu ēnu met gadu gaitā Huawei izvirzītās apsūdzības par mēģinājumiem piesavināties citu idejas un aizdomas, ka kompānija veic spiegošanu Ķīnas valdības uzdevumā. Šī iemesla dēļ atsevišķās valstīs ir aizliegts izmantot noteiktas Huawei radītās tehnoloģijas.

Cīņa par iespēju pačurāt © DIENA(21)

Sievietēm sabiedriskās vietās ir jāgaida ilgāk, lai varētu nokļūt uz tualeti. Dāmu rindām uz labierīcībām ir vairāki iemesli, tomēr būtiskākais ir ačgārnais pieņēmums, ka vienāda izmēra tualetes veicina dzimumu vienlīdzību

Lellīte ar krāsotu aci © DIENA(2)

Daudziem tā šķiet tāda noslēpumaina civilizācija kaut kur zemeslodes otrā pusē, par kuru mēs patiesībā zinām ļoti maz. Kādas ir mūsdienu Japānas pretrunīgās tendences, kādu lomu tās attīstībā joprojām spēlē vēsture un ko no tā mācīties un izmantot Latvijai?

Bēgšanas maratona finišs © DIENA(1)

Uz mūžu notiesātais bijušais komunistu kaujinieks Čezāre Batisti pēc gandrīz 40 gadu ilgas bēguļošanas ir atgriezies Itālijā. Viņš ir dzīvs atgādinājums par vienu no asiņainākajiem posmiem mūsdienu Itālijas vēsturē.

Trampa iedomātā robežkrīze © DIENA(7)

Amerikas Savienotās Valstis piedzīvo to vēsturē ilgāko valdības iestāžu daļēju dīkstāvi, kuras dēļ kopš 22. decembra aptuveni 800 tūkstoši sabiedriskajā sektorā strādājošo ir spiesti atrasties bezalgas atvaļinājumā vai arī turpina strādāt, par to nesaņemot atalgojumu. Daudziem no viņiem nācies ķerties pie ietaupījumiem, lai varētu tikt galā ar ikdienas maksājumiem un norēķināties ar kredītiestādēm. Tūkstošiem valsts iestādēs strādājošo ir pieteikušies bezdarbnieka pabalstam.

Bosnijas sabrukuma sludinātājs © DIENA(21)

Viens no etniski sašķeltās Bosnijas un Hercegovinas jaunajiem prezidentiem Milorads Dodiks atklāti nicina savu valsti un atbalsta tās sadalīšanos. Viņa retorika apdraud pirms divdesmit gadiem panākto mieru un valsts iespējamo pievienošanos ES un NATO.