Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Ķīnas dilemma © DIENA (16)

Pasaules visvairāk apdzīvotā valsts Ķīna vēlas būt pirmrindniece zaļās enerģijas izmantošanā, vienlaikus ķīniešu strauji augošā apetīte pēc gaļas sekmē globālo sasilšanu.

Augusta kara desmitgade © DIENA (14)

Šā gada 8. augustā apritēja desmit gadu kopš Gruzijas mēģinājuma atgūt kontroli pār prokrievisko Dienvidosetiju un tam sekojoša Krievijas bruņoto spēku iebrukuma Gruzijā. Šis konflikts, kas iegājis vēsturē kā Piecu dienu karš jeb Augusta karš, joprojām tiek vērtēts pretrunīgi, bet tā sekas turpina spēlēt ļoti svarīgu lomu gan Krievijas un Gruzijas attiecībās, gan Gruzijas ārpolitikā.

Lidojums uz nekurieni © DIENA (3)

Dažu minūšu laikā vienkārši izgaisa. Tā vienā teikumā var aprakstīt traģēdiju, kas pirms vairāk nekā četriem gadiem notika gaisā, – lidmašīna ceļā no Malaizijas uz Ķīnu ar 239 cilvēkiem pēkšņi pazuda bez vēsts. Arī ilgā un dārgā izmeklēšana nav devusi izskaidrojumu līdz šim lielākajai mistērijai pasaules civilās aviācijas vēsturē, kurā līdzīgi gadījumi gan bijuši arī iepriekš.

Beļģu atombubulis © DIENA (36)

Beļģijas novecojušās atomelektrostacijas rada bažas kaimiņvalstīs. Aktīvisti un politiķi pieprasa beļģiem domāt par atteikšanos no kodolenerģijas

Līgavas vientuļiem ķīniešiem © DIENA (6)

Galvenais iemesls katastrofālajam līgavu deficītam Ķīnā ir 1979. gadā apstiprinātā oficiālā politika Viena ģimene – viens bērns. Jau samērā drīz pēc varas pārņemšanas 1949. gadā Ķīnas komunistu vadība nonāca pie secinājuma, ka gadījumā, ja netiks ierobežots iedzīvotāju skaita pieaugums, valstij diezin vai izdosies nodrošināt tās pilsoņiem kaut minimāli pieņemamu iztikas līmeni, nemaz nerunājot par komunisma uzcelšanu. Šī iemesla dēļ valstī mēģināja īstenot vairākas kampaņas dzimstības samazināšanai – gan 1956. un 1962., gan 1971. gadā. Tomēr nekādus būtiskus rezultātus tās nedeva.

Ļaunais ģēnijs vai glābējs? © DIENA (4)

Apokaliptisku vīziju iedvesmots, Dienvidāfrikas miljardieris un izgudrotājs Īlons Masks ap sevi veido fūturistisku uzņēmumu impēriju un dzen uz priekšu atjaunojamo dabas resursu un kosmosa izpēti, nesaudzējot nedz savus darbiniekus, nedz kritiķus.

Dumpinieks Boriss © DIENA (20)

Viens no kvēlākajiem Brexit atbalstītājiem – Boriss Džonsons – pēc aiziešanas no Terēzas Mejas valdības vēl nav teicis pēdējo vārdu un varētu mērķēt uz premjera krēslu

Skrējiens pēc kvantu jaudas © DIENA

Nākamais solis tehniskās attīstības jomā ir kvantu datori, par kuriem tiek runāts arvien biežāk. Līdz to nonākšanai tirgū gan vēl jāgaida, lai arī šo tehnoloģiju izstrādāšanas sacensībā jau iesaistījušās visas lielvalstis.

Putina Pasaules kauss © DIENA (35)

Sekmīga Pasaules kausa futbolā finālturnīra norise ir piepildījusi Kremļa mērķi – parādīt pasaulei Krievijas "cilvēcīgo seju".

Kauss ar miljoniem © DIENA

Ne vairs tūkstošos, bet miljonos un miljardos mērāmi balvu fondi Pasaules kausa futbolā finālturnīra dalībvalstu federācijām. Turklāt summas ar katru gadu kļūst tikai lielākas. No kurienes nāk nauda, un pēc kādas sistēmas tā tiek dalīta?

Politiskā līķa augšāmcelšanās © DIENA (3)

Kad Itālija un Malta šomēnes atteicās uzņemt savās ostās franču palīdzības organizācijas kuģi ar vairāk nekā 600 Vidusjūrā izglābtajiem migrantiem, Spānijas premjerministrs Pedro Sančess piedāvāja savas valsts palīdzību. Šis cēlais žests izpelnījās plašu uzmanību – migrantu ierašanos Spānijas ostas pilsētā Valensijā atspoguļoja pasaules ietekmīgākie mediji.

Itālijas bīstamie lāpītāji © DIENA (10)

"Itālija vispirms" – ar šādu saukli martā notikušajās Itālijas parlamenta vēlēšanās startēja galēji labējā partija Ziemeļu līga. Lozungs nepārprotami bija aizgūts no ASV prezidenta Donalda Trampa repertuāra. Partijas vadītājs Mateo Salvīni ir kaislīgs Trampa fans, kas apgalvo, ka viņam pirmajā vietā ir itāļu intereses, ko apdraudot migrantu "uzbrukums" un Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju. Kopš vēlēšanām Salvīni ir kļuvis par Itālijas ietekmīgāko politiķi.

Nebeidzamais sankciju karš © DIENA (9)

Jau četrus gadus spēkā ir Rietumu un Krievijas abpusējās sankcijas, kas tika ieviestas pēc Krimas aneksijas un kara sākšanās Austrumukrainā. Pagaidām nekas neliecina, ka tuvākajā laikā tās varētu tikt atceltas

Nolūkotā Arktika © DIENA (8)

Skarbā reģiona potenciālie ekonomiskie labumi, kas klimata izmaiņu dēļ jau pavisam drīz kļūs pieejamāki, Arktikas "dalīšanas" sacensībā iesaistījuši ne vien valstis, kurām tur bijušas intereses līdz šim, bet arī globālās lielvaras statusa kārotāju Ķīnu

Īrija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur grūtniecības priekšlaicīga pārtraukšana ir atļauta tikai retos izņēmuma gadījumos. Gandrīz pilnīgs aborta aizliegums ik gadu piespiež tūkstošiem Īrijas sieviešu izvēlēties nelikumīgas un nedrošas grūtniecības pārtraukšanas metodes vai doties veikt abortu uz Lielbritāniju.

ASV lēmums izstāties no vienošanās, kas ierobežo Irānas kodolprogrammu, radījis pamatu bažām par līguma galu, kam var būt potenciāli ļoti postošas sekas.

Novērojams nekaunīga un izteikta naida pieaugums pret ebrejiem, kāds Eiropā nav pieredzēts kopš Otrā pasaules kara, brīdina ebreju kopienas vadītāji. Baidoties no verbāliem un fiziskiem uzbrukumiem, daudzi Eiropas ebreji izvēlas slēpt savu piederību kopienai.

Gadu desmitiem naftas eksports nodrošināja milzu pārticību Saūda Arābijai, kur varas monopols pieder Saūda dinastijai, bet liela ietekme ir islāmam un ultrakonservatīviem garīdzniekiem. Autoritārie valdnieki ar dažādiem labumiem nodrošināja sev pilsoņu bezierunu paklausību, bet garīdznieki rūpējās par karalistes iedzīvotāju morālo stāju, uzspiežot dažādus aizliegumus, par kuru pārkāpšanu draud bargi sodi. Saūda Arābijā pastāvošā oficiālā ideoloģija – vahābisms – strikti ierobežo sieviešu tiesības un piespiež tām būt atkarīgām no vīriešiem. Režīms ilgstoši izpelnījies cilvēktiesību aizstāvju nopēlumu un rietumvalstu apsūdzības terorisma veicināšanā.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēdējos gados uzkūlis stingras nacionālisma putas, kuru galvenā saistviela ir reliģija. Tas iezīmē krasu atkāpšanos no mūsdienu Turcijas dibinātāju striktajiem sekulārisma principiem.

Šveicē, tāpat kā ASV, ir liels skaits šaujamieroču, un daudzi šveicieši, tāpat kā amerikāņi, šaujamos uztver kā daļu no savas identitātes. Tajā pašā laikā Šveice piedzīvojusi tikai dažas masu apšaudes, bet ASV tās notiek regulāri. Kas atšķir abas zemes?

Šodien

Pasaule