Viņš sacīja, ka Putins ir iesaistījies "novājināšanas karā" un ka sīvās kaujas par Bahmutu demonstrē to, ka Krievija ir gatava "sūtīt cīņā vēl tūkstošiem karavīru, lai ciestu smagus upurus par minimāliem panākumiem".
"Prezidents Putins neplāno mieru, viņš plāno vairāk kara," turpināja Stoltenbergs, piebilstot, ka Krievija palielina militāri rūpniecisko ražošanu un "vēršas pie tādiem autoritāriem režīmiem kā Irāna vai Ziemeļkoreja, mēģinot iegūt vairāk ieroču".
Tādēļ ASV, Lielbritānijai, Francijai, Vācijai un citām Rietumu valstīm ir jābūt gatavām atbalstīt Ukrainu "ar ieročiem, munīciju un rezerves daļām ilgu laiku", sacīja Stoltenbergs.
"Vajadzība pēc tā saglabāsies, jo šis ir novājināšanas karš; ir runa par rūpniecisku spēju uzturēt šo atbalstu," sacīja NATO ģenerālsekretārs.
"Pašreizējais munīcijas izlietošanas temps ir ātrāks par pašreizējo ražošanas tempu," viņš piebilda. Pašlaik kaujās Ukraina izlieto 4000 līdz 7000 artilērijas šāviņu dienā, bet Krievija - 20 tūkstošus, un Rietumvalstīs munīcijas ražošana notiek lēnākā tempā.
NATO vadītājs arī atzina, ka ir svarīgi atrunāt Ķīnu no ieroču piegādāšanas Krievijai. NATO valstis ir brīdinājušas Ķīnu par "sekām" gadījumā, ja tā piegādās Maskavai letālu militāro palīdzību.
Runājot par Ķīnas vēlmi darboties kā vidutājam Ukrainas konfliktā, Stoltenbergs atzīmēja, ka Pekinai vajadzētu mēģināt "saprast Ukrainas perspektīvas" un "tieši kontaktēties ar [Ukrainas] prezidentu [Volodimiru Zelenski]". NATO vadītājs arī bija neapmierināts ar to, ka Pekina vēl nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Stoltenbergs pauda uzskatu, ka Rietumi ir piegādājuši pietiekami daudz militārā aprīkojuma, tostarp tankus, kaujas mašīnas un raķešu artilēriju, "lai dotu ukraiņiem iespēju atgūt teritoriju, atbrīvot arvien vairāk zemes", kuru Krievija okupēja pēc pilna apjoma iebrukuma sākuma pērnā gada 24.februārī.
Viņš uzsvēra, ka mērķis ir "dot ukraiņiem iespēju sākt ofensīvu un atgūt teritoriju". Lai gan NATO nepiedalās šajā bruņotajā konfliktā, alianses valstis pieņem savus lēmumus par ieroču piegādēm.
NATO vadītājs neizslēdza iespējamību, ka alianses dalībvalstis var iet tālāk, nosūtot Ukrainai iznīcinātājus F-16 vai citas Rietumu reaktīvās lidmašīnas.
"Mums jāturpina ņemt vērā vajadzību pēc lielāka potenciāla," uzsvēra Stoltenbergs, piebilstot, ka "nav pieņemti nekādi lēmumi par F-16", neraugoties uz ASV prezidenta Džo Baidena sākotnējo atteikumu piegādāt šos ASV ražotos iznīcinātājus Ukrainai.